Kāpēc cīņu pret agresoru vada valstis ārpus ES, bet Eiropas lielvalstu elites bija jāpierunā rīkoties?
Otto Ozols08.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Eiropas dienā derētu padomāt – kā tas gadījies, ka Francijas prezidents ir sens Putina draugs, uzticams telefona sarunu biedrs un, kā mēs zinām, Francija vilcinājās ar atbalstu Ukrainai. Tāpat Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir ilggadējs Šrēdera sabiedrotais, aktīvs NordStream lobijs, un arī Vāciju vajadzēja pierunāt palīdzēt.
Tagad abi pēc pamatīga un ilgstoša sabiedrības spiediena it kā mainījuši attieksmi. Atvainojiet, bet vai viņi agrāk nezināja, ko Krievijas armija pēc Putina pavēles izdarīja Ukrainā 2014. gadā? Viņi nezināja, ka putlera režīms sit, indē, slepkavo opozīciju, sūta algotas slepkavas pa visu pasauli, atbalsta diktatorus - lidmašīnu, cilvēku nolaupītājus?
Nezināja? Neredzēja? Nesaprata?
Vai Vācijas Federālās sapulces dalībnieki, nobalsojot par Šteinmeieru, nezināja viņa seno un pamatīgo sasaisti ar Šrēderu - Putina kvēlo atbalstītāju, trekni ar asinsnaudu apmaksāto Kremļa interešu aktīvu lobiju. Vācijas parlamentārieši, Federālās sapulces dalībnieki to nezināja, nesaprata? Tiešām?
Zināja.
Labi zināja, bet tas viņus netraucēja nobalsot par Šrēdera līdzdarboni kā Vācijas prezidentu. Nevis vienreiz - 2017. gadā, bet arī šogad - 2022. gadā vēlreiz pārvēlot.
Zīmīgi, ka 2012. gadā vācieši piespieda atkāpties toreizējo prezidentu Kristiānu Vulfu par apšaubāmu kredītu no drauga - miljonāra. Viņu padzina ar milzīgu sašutumu un vispārēju nosodījumu.
Tagadējais prezidents gadiem ir lobējis asiņainā Kremļa režīma projektus, cieši sadarbojies ar bēdīgi slaveno Vācijas putlerieti Šrēderu - bet Šteinmeieram pietiek pateikt - “atvainojiet”, un viss kārtībā. Vācieši kolektīvi izvēlas noticēt, ka Šteinmeiers iepriekš dzīvojis uz Mēness un nav neko zinājis par Putlera režīma noziegumiem.
Līdzīgi ar nule pārvēlēto Francijas prezidentu Makronu, kurš vēl pirms neilga laika bija nasks uzņemt ciemos Putinu, pat pieņemt ziedus un komplimentus. Makrons vēl pirms kāda laika centīgi pamācīja citus, ka ar Putinu ir jāmeklē dialogs.
“Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad tas ir nepieciešams,” - tā Makrons, viesojoties Latvijā 2020. gadā. It kā Krievija jau tad nebija okupējusi daļu Ukrainas un turpinājusi atbalstīt teroristus.
Vai Makrona kungam neviens nebija pateicis, ka Putins jau reiz uz Latvijas mēģinājumu sākt dialogu atbildēja ar piedāvājumu saņemt beigta ēzeļa ausis?
Pirms kāda laika dialogu mēģināja uzsākt bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Šis mēģinājums beidzās ar to, ka Krievijas vēstniecība atsūtīja viņai pudeli ar “Krimas šampanieti.” Protams, viņa pudeli ar šo savādo dziru nosūtīja atpakaļ. Bet tas tikai liecina, ka Krievijas diplomātijas izpratnē “dialogs” var būt arī stulbs, infantils joks.
Tāpat Makrona kungam, iespējams, neviens nebija izstāstījis, ka Putina čekistu vidē “win-win” princips nenozīmē abpusēju izdevīgumu. Putina diplomātijā, kā to apliecina pieredzējuši eksperti, tas nozīmē ko pavisam ko citu - “win-win” Putinam ir “uzmest nevis vienreiz, bet divreiz pēc kārtas”.
Bet mums kopīgi ir jādomā, kā tas gadījies, ka Eiropas Savienības lielākajās un ietekmīgākajās valstīs politiskā elite izrādījusies tik ļoti ielipusi apšaubāmā draudzībā, nepiedienīgi tuvos sakaros ir asiņainu, melīgu un agresīvu diktatoru?
Tas nav stāsts tikai par Makronu, Šteinmeieru un Šrēderu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
