Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā aizvien vairāk draugu un paziņu man ir jautājuši, kāpēc es, būdams nosacīti liberāls savos politiskajos uzskatos, kategoriski iestājos pret savas balss atdošanu partijai „Attīstībai/PAR”. Parasti šādos gadījumos dzirdu iebildumus, ka viņi ir vienīgie, kas no liberālā spārna pārvarēs 5% barjeru un pārstāvēs liberālās vērtības nākamajā Saeimā, vai arī ka tas ir „mazākais ļaunums”, salīdzinot ar citām partijām.

Daudzi patiešām uzskata, ka sliktākajā gadījumā „Attīstībai/PAR” vienkārši turpinās „Vienotības” iestaigāto centriski eiropeisko status quo ārpolitikā un nosacītu korupcijas apkarošanu iekšējās lietās.

Šādos gadījumos allaž atļaujos nepiekrist, taču sarunu biedriem parasti trūkst laika un pacietības, lai līdz galam uzklausītu manu kritiku „Attīstībai/PAR” un aiz tās stāvošajiem politdarboņiem.

Izmantojot radušos iespēju, centīšos paskaidrot savu nostāju un izcelšu piecus iemeslus, kāpēc es nekad nebalsošu par iepriekšminēto partiju.

1. Ideoloģijas trūkums. Gluži tāpat kā vairums citu Latvijas partiju „Attīstībai/PAR” turēšanās pie noteiktas ideoloģijas ir atrodama tikai partijas programmā (kas, salīdzinot ar citiem, jau ir apsveicami) un atsevišķu atslēgas personu izteikumos.

Šeit uzreiz jāatzīmē, ka partija „Attīstībai/PAR” sastāv no divām partijām – senākās „Latvijas Attīstībai” (LA) un nesen izveidotās „PAR”. Mana kritika šoreiz ir veltīta partijas senākajam spārnam.

LA biedru un dibinātāju sastāvs un iepriekšējo gadu darbība, kurai tuvāk pieskaršos atlikušajos punktos, skaidri norāda uz to, ka LA ideoloģisko pamatu veido varaskāre un ekonomiskās intereses, nevis tiekšanās pēc jelkādiem politiskiem ideāliem. Manuprāt, LA izvēle sev piekarināt liberālisma birku ir pamatojama ar diviem ļoti racionāliem un ilgtermiņā izplānotiem apsvērumiem. 

Pirmkārt, liberālisms partijas dibināšanas brīdī (2013.gadā) joprojām bija ejoša prece Eiropā, un partijas vadībai bija tuvi kontakti ar Eiropas liberāļu apvienību ALDE, kas nozīmētu, ka tai pēc nokļūšanai varas aprindās būs spēcīgs Briseles lobijs. 

Otrkārt, pēc „Vienotības” eventuāla norieta Latvijas politiskajā skatuvē visticamāk atbrīvotos vieta jaunai proeiropeiskai un liberālai partijai, ko ar lielu prieku ieņemtu LA. Līdz ar to nākas secināt, ka „Attīstībai/PAR” postulētais liberālisms jau pašos pamatos ir „ar baltiem diegiem šūts” un daļa partijas biedru (LA) visticamāk to izmanto kā viegli manipulējamu platformu nokļūšanai „pie siles”.

2. Politiskie staigātāji. „Attīstībai/PAR” ir kļuvusi par rekordisti t.s. politisko staigātāju kategorijā. Partijas elite sastāv no personām, kas vēl šogad atradās pilnīgi citās, savā starpā nesaistītos politiskajos spēkos. 

Spilgtākie piemēri ir Artis Pabriks, kurš vēl pagājušā gada rudeni skandināja, ka nekad nepametīs „Vienotību”, un Ilze Viņķele, kas kopā ar „Vienotības” liberālo spārnu nodibināja „PAR”, bet pati aizlaidās studēt uz ASV, nepildot savus amata pienākumus Saeimā. Daļa no I.Viņķeles jaunizceptajiem „PAR” biedriem vēlāk mainīja savas domas iestājās atpakaļ „Vienotībā”. Kā pēdējo ir vērts pieminēt Mārtiņu Bondaru, kurš ilgi nedomādams pameta paša vadīto Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un pievienojās LA šī gada martā.

Lai gan katrs no iepriekšminētajiem politiķiem partijas maiņu pamato citādāk, ir skaidrs, ka politiskā kursa izmaiņas bija saistītas ar „Vienotības” un LRA zemajiem reitingiem un pieaugošajiem draudiem „izkrist” no nākamās Saeimas sasaukuma. Manuprāt, tik vieglprātīga staigāšana šurpu turpu no personām, kas gatavojas ieņemt valsts augstākos amatus, nav pieļaujama.

3. Vecie vēži. Lai gan „Attīstība/Par” ir ieguldījuši daudz darba, lai sevi prezentētu kā „jauno partiju”, tās kodolu joprojām veido cilvēki, kas uz Latvijas politiskās skatuves grozās jau vismaz 10 – 20 gadus. Kā piemēru apskatīšu partijas reģionu pirmos numurus un viņu iepriekšējo politisko pieredzi – 

1) Rīgas pirmais numurs Daniels Pavļuts – no 2003.-2006.gadam bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs, 2011.gadā ar Zatlera Reformu partijas ziņu kļuva par ekonomikas ministru, pēcāk darbojās kā ministru Vjačeslava Dombrovska un Edgara Rinkēviča padomnieks. Secinu, ka D.Pavļuts Latvijas politikai ir pietuvināts vismaz 15 gadus

2) Vidzemes pirmais numurs Artis Pabriks – 1998.gadā piedalījās oligarha Andra Šķēles kabatas projekta „Tautas partija” dibināšanā, 2004.gadā kļuva par ārlietu ministru, 2007.gadā tika izvirzīts kā „Tautas partijas” kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, pēcāk iestājās „Vienotībā”, kuras rindās 2010.gadā kļuva par aizsardzības ministru, bet 2014.gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. A.Pabriks ir bijis Saeimas deputāts četros Saeimas sasaukumos. Latvijas politikā A.Pabriks darbojas jau vismaz 20 gadus. 

3) Kurzemes pirmais numurs Juris Pūce – 2002.gadā tika ievēlēts Sociāldemokrātu savienības domē un kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātu savienība 2002.gadā atdalījās no Jura Bojāra vadītās LSDSP, pēcāk tika pārsaukta par Sociāldemokrātisko partiju SDP, bet 2010.gadā kopā ar Jāņa Jurkāna izloloto „Tautas Saskaņas partiju” un Sergeja Dolgopolova „Jauno centru” nodibināja „Saskaņas centru”. 2010.gadā J.Pūce ar sava klasesbiedra Edgara Jaunupa ziņu kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Toreiz E.Jaunups siltā vietiņā iekārtoja vēl vienu savu klasesbiedru – advokātu Lauri Leju, viņam, tika VID ģenerāldirektora vietnieka amats. Savukārt 2013.gadā J.Pūce nodibināja partiju „Latvijas Attīstībai”. J.Pūce Latvijas politikā ir darbojies vismaz 16 gadus

4) Zemgales reģiona pirmais numurs Ilze Viņķele – 2000.gadā kļuva par VARAM ministra padomnieci un preses sekretāri, pēcāk iestājās „TB/LNNK”, bija Roberta Zīles palīdze Eiropas Parlamentā, 2006.gadā kļuva par īpašo uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri, 2008.gadā bija viena no partijas „Pilsoniskā savienība” dibinātājiem. 2010.gadā tika ievēlēta Saeimā no „Vienotības” un tika iecelta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, tika ievēlēta arī 11.Saeimā un 12.Saeimā. I.Viņķeles tēvs Juris Vidiņš un vīrs Juris Viņķelis arī ir aktīvi darbojušies Latvijas politikā. I.Viņķele Latvijas politikā aktīvi darbojas vismaz 18 gadus. 

5) Latgales pirmais numurs Mārtiņš Bondars – 1998.gada kļuva par Viļa Krištopana Ministru kabineta biroja vadītāju, 1999.gadā par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2000.gadā iestājās „TB/LNNK”, 2014.gadā tika uzņemts „Reģionu aliansē” un kļuva par LRA priekšsēdētāju. Iepriekš ir bijis Saeimas deputāts, kā arī kandidējis uz deputāta amatu Eiropas Parlamentā, kā arī izvirzījis savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam. M.Bondars Latvijas politikā darbojas vismaz 20 gadu.

Pieņemu, ka tālāk komentāri ir lieki – „Attīstībai/PAR” valdošo kliķi veido Latvijas politikas smagsvari, kuri vienā vai citā veidā iepriekš ir atradušies pie Latvijas vadības grožiem. Jebkādas runas par šīs partijas „svaigumu” ir vienkārši absurdas.

4. Pelēkie kardināli. Aiz „Attīstībai/PAR” stāv neskaidri finansējuma un ietekmes avoti, kurus tā visticamāk ir pārmantojusi no LA, kas sākotnēji bija ieplānots kā atsevišķu politekonomisko grupējumu instruments savas ietekmes palielināšanai Latvijas politikā. Nosaukšu tikai dažas personas, kurām reiz ir bijusi (vai joprojām ir) vērā ņemama ietekme „Attīstībai/PAR” rindās – 

1) Edgars Jaunups – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses oficiāli partijas rindās pārstāv tēvs Modris Jaunups, labi pazīstams Latvijas satiksmes nozares aprindās. Par E.Jaunupu, komentāri, manuprāt, ir lieki. Viņš ir bijis iejaukts vairākos korupcijas skandālos un ir sevi pierādījis kā cilvēku ar neskaidriem ienākumu avotiem. Neskatoties uz to, ka E.Jaunups nekad nav bijis uzņēmējs, klīst baumas, ka viņa bagātība ir mērāma miljonos. Laikā, kad rakstīju šo rakstu, publiskajā telpā virmoja baumas par t.s. „pirts sarunu” nopludināšanu, kurās tieši iesaistīts ir arī E.Jaunups, korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un odiozais uzņēmējs Māris Martinsons

2) Māris Martinsons – kopā ar I.Rimšēviču tiek apsūdzēts plaša mēroga kukuļņemšanas organizēšanā banku nozarē. Tiek uzskatīts, ka M.Martinsonam joprojām ir tuvi sakari ar E.Jaunupu. Uz šo brīdi M.Martinsons atrodas sev neglaimojošā situācijā – pakāpeniski zaudē savus uzņēmumus un tiek apsūdzēts plaša mēroga korupcijā. M.Martinsona ieinteresētībā „Attīstībai/PAR” atbalstīšanā, visticamāk, ir saistīta ar personīgajām ambīcijām – nepieciešamību „glābt savu kažoku”. 

3) Emīls Jakrins – partijas „Latvijas Attīstībai” dibinātājs, izbijis „nacionālists” (bijis „NA” biedrs”). Pašlaik vada bēdīgi slaveno Rīgas Domes Satiksmes departamentu un uztur tuvas attiecības ar Nila Ušakova ģimeni (līdzīgi kā „nacionāliste” Baiba Broka draudzējas ar N.Ušakova sievu Ivetu Strautiņu). E.Jakrins bija bijušā satiksmes ministra Ainara Šlesera biroja vadītājs no 2008.-2009.gadam – šajā laikā izcīnīja savu vietu oligarhu pārvaldītajā satiksmes nozarē, 2011.gadā kļuva par CSDD valdes locekli, bet 2016.gadā par N.Ušakova kabatas uzņēmuma „Rīgas Satiksme” valdes locekli un Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktoru.

4) Ainārs Ščipčinskis – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses partijas rindās oficiāli pārstāv sieva Dace Rukšāne, erotisko romānu autore, kas vēl nesen sociālajā tīklā Twitter nespēja līdz galam atšķirt, kurā partijā viņa ir iestājusies – „Attīstībai/PAR” vai „Progresīvie”. A.Ščipčinskis ir PR uzņēmuma McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsēdētājs. Šīs vasaras sākumā viņa vadītais uzņēmums iegādājās Ērika Stendzenieka kompāniju „Mooz!”. A.Ščipčinskis ir bijis viens no dāsnākajiem LA ziedotājiem un laika posmā no 2013.-2018.gadam kopā partijai ir ziedojis 89 728,72 eiro. Domājams, ka par tik dāsnu ziedošanu A.Ščipčinskis ir ieguvis tiesības veidot partijas priekšvēlēšanu PR kampaņu, bet pēc vēlēšanām iegūs prioritāru vietu valsts institūciju reklāmu iepirkumu sarakstos. Šie ir tikai daži no „Attīstībai/PAR” pelēkajiem kardināliem. Mazliet iedziļinoties, secinu, ka potenciāla ietekme partijā varētu būt palikusi arī, piemēram, baņķierim Valērijam Belokoņam (iesaistīts skandālos par naudas atmazgāšanu caur Baltic International Bank), ekonomistam Uldim Osim (90.gados, būdams finanšu ministrs, bija atbildīgs par pāreju uz tirgus ekonomiku, vēlāk konsultēja Aivara Šķēles „Tautas partiju” un A.Šlesera „Latvijas Pirmo partiju’”), miljonāram Olafam Berķim (agrāk bija redzamākais Aivara Lemberga oponents, savu kapitālu nodrošinājis pateicoties AS „Ventbunkers”) u.c. Latvijas politikai ilglaicīgi pietuvinātām finansiāli ietekmīgām personām.

5. Iepriekšējā darbība. „Attīstībai/PAR” ir nepārliecinoši sevi prezentējusi pašvaldību darbā. 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā „Attīstībai/PAR” ierindojās otrajā vietā (uzreiz aiz „Saskaņas”), neskatoties uz to, partijas deputāti Domes darbā ir bijuši salīdzinoši neaktīvi. Tas man liek domāt, ka partija jau sākotnēji orientējās tikai uz šī gada Saeimas vēlēšanām un tās plānos nemaz neietilpa nopietnas opozīcijas sastādīšana N.Ušakovam.

Interesanti, ka ar laiku partijas deputāti sāka novērsties no opozīcijas vienotās nostājas un atsevišķos balsojumos sāka atbalstīt „Saskaņas” iniciatīvas. Partijas līderis J.Pūce toreiz skaidroja, ka ar „Saskaņu” ir pienācis laiks veidot „konstruktīvu dialogu”. Savukārt aizkulisēs ļaudis sprieda, ka „Attīstībai/PAR” nevēlēšanās nostāties opozīcijā N.Ušakovam ir saistīta ar Rīgas brīvostas dāsnajiem ziedojumiem E.Jaunupa basketbola klubam „VEF”.

Tāpat pieminēšanas vērts ir fakts, ka 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē „Attīstībai/PAR” startēja kopā ar prokremliskā Daugavpils miljonāra Aleksandra Mirska partiju „Alternative”. Iepriekš A.Mirskis sevi ir prezentējis kā Kremlim lojālu politiķi, kura ideoloģiskie uzskati bija „par šerpu” pat priekš „Saskaņas”, kuru politiķis pameta 2011.gadā. Tiesa, partijas „Alternative” atklāti prokremliskā nostāja 2017.gadā nekavēja tās sadarbošanos ar „Attīstībai/PAR”.

Jānorāda, ka šādas likumsakarības (ideoloģisko robežu trūkums) ir visai raksturīgas partijas galvenajam ideologam J.Pūcem, kurš iepriekš neoficiālās sarunās ir vairākkārtēji paudis pārliecību, ka „politiķim primārais ir iegūt varu, pat, ja tas nozīmē sadarboties ar saviem oponentiem” (precīzs vārdu salikums mainīts).

No visa iepriekšminētā esmu spiests secināt, ka partija „Attīstībai/PAR” šajā priekšvēlēšanu ciklā ne tuvu nav „mazākais ļaunums”, kā to dēvē daudzi tās potenciālie vēlētāji. Vēl jo vairāk, manuprāt, „Attīstībai/PAR” ir ļoti daudz analogu īpašību ar pašu asi kritizēto KPV LV, tā kā man ir ārkārtīgi grūti ieraudzīt kādas fundamentālas atšķirības starp to vai šo partiju grožus kontrolē A.Gobzems / A.Šlesers vai E.Jaunups / M.Martinsons. Abos gadījumos šīs partijas pārstāv atsevišķu personu, nevis Latvijas tautas intereses.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...