Kāpēc Jurašam varētu būt tik ļoti nepieciešama Magoņa lietas tiesneša nomaiņa?
Pietiek lasītājs19.02.2018.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Tā nu sanācis, ka vairāki mani paziņas strādā slavenā ministra Dzintara Rasnača vadītajā Tieslietu ministrijā, un pēdējās nedēļās viņi visi man ir pieminējuši vienu un to pašu – ka ministrijā esot kļuvusi pamanāma tāda ne mazāk slavena cilvēka kā bijušā KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagadējā daudzsološā politiķa Jura Juraša klātbūtne. Turklāt nevis vienkārši klātbūtne, bet vēlme izzondēt iespējas – kā panākt, lai tāpat slavenajā bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā tiktu nomainīts to pašlaik izskatošais Limbažu rajona tiesas tiesnesis Kārlis Jansons.
It kā jau varētu saprast – tiesneša Jansona kompetences, zināšanu un profesionalitātes līmenis šajā skaļajā prāvā jau ir paspējis patiesi izbrīnīt ne vienu vien tās dalībnieku un arī žurnālistu. Bet – vai tiešām bijušajam KNAB darbiniekam Jurašam ir tik daudz brīva laika un resursu, lai viņš pilnīgi nesavtīgi nodarbotos ar lobismu savā izpratnē un mēģinātu panākt efektīvāku lietas izskatīšanu?
Uz to, protams, varētu cerēt – taču tikai tik ilgi, kamēr nav zināmas atsevišķas šīs lietas nianses, kas saistītas ar, piemēram, lietā apsūdzēto telefonsarunu noklausīšanos – tātad operatīvo pasākumu, kas bija kā reiz Juraša kunga un viņa padoto tiešā pārziņā un atbildībā.
Lūk, piemēram, šīs lietas materiālos, kā tas izskanēja vienā no jau notikušajām tiesas sēdēm, ir atrodama Augstākās tiesas 2016.gada 5.jūlija uzziņa par diviem operatīvās darbības pasākumiem, kas akceptēti attiecībā pret Magoni.
Šajā uzziņā ir rakstīts, ka 2015.gada 1. jūnijā ir tikusi akceptēta Magoņa sarunu slepena operatīvā noklausīšanās līdz 2015.gada 24. jūlijam, un tai kā pamatojums noradīts elektroniskās informācijas sistēmas 2015.gada 1. jūnija ieraksts Nr.2-2970s.
Savukārt 2015.gada 4.jūnijā akceptēta operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās pa Magoņa mobilo tālruni tāpat līdz 2015.gada 24.jūlijam, un kā pamatojums noradīts elektroniskās informācijas sistēmas 2015.gada 4.jūnija ieraksts Nr.2-2962s.
Un šeit saskatāma kāda interesanta dīvainība: 2015.gada 1.jūnija Augstākās tiesas atļaujai veikt operatīvās darbības pasākumus pret Magoni ir numurs Nr.2-2970s, bet it kā trīs dienas vēlāk, 2015.gada 4.jūnijā izsniegtai Augstākās tiesas atļaujai veikt operatīvās darbības pasākumus pret Magoni numurs ir „agrāks” - Nr.2-2962s.
Ko tas nozīmē? Visticamākais, to, ka kāds ir „paspēlējies” ar dokumentiem, jo patiesībā Augstākās tiesas akcepts operatīvajai nepublisko sarunu slepenai noklausīšanai ir ticis izsniegts pēc 4. jūnija – un nevis 1. jūnijā, kā tiek apgalvots.
Kāpēc tas vajadzīgs? Kāda no apsūdzības viedokļa ļoti svarīga Magoņa un Osinovska klātienes saruna ir notikusi 2015. gada 15. jūlijā. No lietas materiāliem redzams, ka KNAB ir lūdzis no Augstākās tiesas standarta izziņu – kad, kura iestāde, uz kādu periodu bija akceptējusi noklausīšanos.
Augstākā tiesa ir veselās divās uzziņās atzinusi, ka noklausīšanās ir bijusi akceptēta no 24. jūlija. Savukārt pēc tam, jau 2016. gada 5. jūlijā Augstākā tiesa pēkšņi ir „pamanījusi”, ka noklausīšanās esot bijusi akceptēta jau kopš 2015. gada 1. jūnija – un to atzinusi savā iepriekšējās uzziņas „papildinājumā”.
Tieši uz šo periodu tad arī attiecas „dīvainības” ar Augstākās tiesas izsniegto atļauju numuriem un to „ceļojumiem laikā”. Un pat ezim skaidrs, kas ir noticis patiesībā – KNAB sarunas ir noklausījies bez likumīga pamata un tikai pēc tam, izmantojot jau bēdīgi slavenos „savus tiesnešus”, ir mēģinājis noklausītās sarunas legalizēt.
Ņemot to visu vērā, kļūst daudz skaidrāks, kāpēc Juraša kungs varētu pielikt tik lielas pūles, mēģinot panākt tiesneša Jansona nomaiņu. Jo tiesnesim Jansonam Juraša kunga acīs ir trūkums, kas nesalīdzināmi lielāks par nezināšanu un nekompetenci, - viņš nav „savējais” un nav arī „vadāms”. Tas savukārt nozīmē, ka „nevadāmais” tiesnesis Jansons var ņemt un pievērst uzmanību šīm datumu un numuru dīvainībām – un to Juraša kungs nedrīkst pieļaut.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
