Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai saprastu, kā tas var būt, ka “smagos noziegumos apsūdzētais” Aivars Lembergs daudzus gadus braucis dienesta mašīnā, kura beigās izrādījusies reģistrēta uz… Pašvaldības policijas vārda, pietiek uzmest aci Kurzemes humora īpatnībām.

Pirms pašvaldību vēlēšanām plašu publicitāti visā Latvijā ieguva fakts, ka Aivars Lembergs, darba pienākumus pildot, braukājis ar Audi, kurš visu laiku bijis Ventspils Pašvaldības policijas bilancē. To pārbaudīja pat KNAB, lai sodāmus pārkāpumus nekonstatētu. Savukārt prokuratūra pretēji savai ierastajai līdzšinējai praksei Ventspils jautājumos neatrada iemeslu kādu sodīt vai celt apsūdzību.

Formālā Ventspils domes atbilde bija, ka šajā pilsētā Pašvaldības policija ir tā iestāde, kas uztur kopējo pašvaldības autoparku, kura atsevišķas vienības pēc tam tiek izdalītas darbiniekiem dienesta pienākumu veikšanai. Citu amatpersonu starpā viena mašīna nodota A. Lembergam, tāpat arī citiem domē strādājošiem, kam darba pienākumu izpildei kaut kur jābraukā.

Taču, šai informācijai plaši izskanot ārpus Kurzemes, auditorijai lielākoties ir bijusi neizpratne par iemeslu, kāpēc padsmit gadus ilgas kriminālvajāšanas gaitā A. Lembergs bieži vien ikdienā braukājis ar dienesta auto, kas bijis reģistrēts tieši uz Pašvaldības policijas vārda.

Atbilde slēpjas tipiskajā ventiņu humorā, kurš var likties netipisks un neparasts tiem cilvēkiem, kas auguši ārpus Kurzemes. Ventiņu humora galvenā īpatnība ir spartiska, lakoniska pašironija kā joku centrālā tematika — te parādās lielākā atšķirība starp kurzemniekiem un visu citu novadu iedzīvotājiem: ja čangaļi joko par čiuļiem (un otrādi), ja visur Latvijā stāsta anekdotes par igauņiem utt., tulko krievu jokus par blondīnēm, tad Kurzemē visi smejas pirmkārt paši par sevi.

Turklāt uzspēlēts smieklīgums nav pašmērķis — galvenais ir būt pirmkārt trāpīgi pašironiskiem un tikai tad izklaidējošiem. Kurzemnieku humora tradīcija nosaka, ka psiholoģiska precizitāte ir svarīgāka nekā virtuozas vārdu spēles vai uzspēlēta ņirgāšanās par kaut ko, kas attiecīgajā brīdī skaitās modē un ko var parodēt.

Tā, piemēram, svaigākajā kurzemnieku humora apkopojumā, ko savācis Grinberģ Uldis, atrodami tādi kurzemniekiem raksturīgi izteicieni kā “smuks tu nau, bet dumš gan”, “Lai nu Dieviņš stāv man klāt, bet ne pārāk tuvu — lai kāds puisis ar' tiek blakām” vai “Mans tētiņš kā strazdiņš — katru dienu ķirsī”.

Vēl viena kurzemnieku humora īpatnība ir oksimoronu stila sakāmvārdi, kuros lakoniski savienoti pretējas nozīmes vārdi: “aplam gudrs”, “nebriesmīg smuks”, “cik brīnišķīgi sāp sirds”. Tās nav tīšuprātīgas konstrukcijas — tās nevarētu izdomāt mākslīgi un tās neiesakņotos, ja tajās neparādītos tautas vairākuma domāšanas stils.

Ārpus Kurzemes pazīstamas ventiņu sarkastiskās rīmes, kas vēsturiski ir sākušās kā “Suitu sievu” stila apdziedāšanās, kombinētas ar Aizputes, Tukuma un Liepājas ebreju humoru, bet šīs tautiski jautrās rīmes mākslas līmenī pacēla Pirmās Republikas un trimdas laiku latviešu autors Ālantu Vilis (īstajā vārdā Fricis Frostmanis). Viņa grāmatu nosaukumi paši par sevi demonstrē ventiņu stila komisko attieksmi, kurā joki tiek virzīti pirmkārt pašiem pret sevi: “Perš bez sevišķ jēg”, “Slaides līniš” un “Meditācij pa butel”.

Mūsdienās šī veida pašironisko literatūru turpinājuši Jānis Teibe, Velta Akmens un vairāki citi Kurzemes autori. Ventiņos, piemēram, šobrīdējos apstākļos nav atrodami mēģinājumi sacerēt jokus par koronavīrusu vai vakcīnām — Kurzemē tā vietā pavilks uz zoba paši sevi, tajā skaitā gan vakcinētos, gan nevakcinētos, līdz ar viņu motivāciju izvēlēties vienu vai otru nostāju.

Viens no svaigākajiem ventiņu ironijas piemēriem — ja līdz šim Ventspils dome visiem bija pazīstama kā Ventspils dome, tad pēc jaunākās reģionālās reformas stāšanās spēkā Ventspils uz t.s. “valstspilsētas” statusa piešķiršanu pret pašas pilsētas gribu (A. Lembergs: “Tad Piltene un Talsi, un visas pārējās pilsētas būs kas: “ārvalsts” vai “nevalsts” pilsētas?!”) reaģējusi pārspīlēti parodiskā veidā, tagad rakstot un izsakoties šādi: “Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome”. Tāda ir kurzemnieku tipiskā reakcija uz dažādām konstatētām dīvainībām.

Uz šī fona, kas ventiņiem ir saprotams, bet ārpus Kurzemes automātiski “nenolasās”, kļūst saprotamāka situācija, kurā A. Lembergs ilgstoši braucis Pašvaldības policijas automašīnā. Šādā veidā ventiņi praktiskā veidā izsmējuši nepārtrauktos kriminālprocesus, vārda burtiskā nozīmē “liekot iekšā Lembergu policijas mašīnā”, turklāt katru dienu no jauna. Turklāt nereti — pie stūres.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...