Kāpēc ministrs Štokenbergs uz kartupeļiem tikai cer, bet tos lāga neiedēsta?
Tante Bauskā16.07.2011.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Arī es biju starp tiem, kas pagājušajā trešdienā uzcītīgi klausījās Latvijas radio, lai no pirmavota – tieslietu ministra Aigara Štokenberga uzzinātu, ko tad tieši dos atlaižamās Saeimas tik lielā vienprātībā pieņemtās „pretofšoru” izmaiņas komerclikumā. Un kaut ko sapratu arī – lai arī no tantēm Bauskā nekas tāds netiek gaidīts.
Tātad – ko es sapratu par Štokenberga loģiku: zinot uzņēmumu patiesā labuma guvējus, Valsts ieņēmumu dienestā var viegli noskaidrot, kuri tad ir saistītie uzņēmumi. Pēc tam jau var tikpat viegli noskaidrot, vai tiek veikti fiktīvi pārskaitījumi, kuru mērķis ir tikai optimizēt nodokļus, vai tie tiešām ir saistīti ar kāda uzņēmuma konkrēto saimniecisko darbību. Savukārt tas tad arī palīdzēs atklāt PVN shēmas – un valsts būs ieguvēja.
Tiktāl viss skaisti un jauki, tikai viens neērts sīkums – lai tiktu pie lielās nodokļu naudas, mūsu mīļajai valstij ir jāzina uzņēmumu patiesā labuma guvēji, - tas tāpēc, lai varētu pamanīt blēdīgās shēmas. Kā tos uzzināt? Un tad nu ministrs radio vienkārši saka – nu, kā, saskaņā ar likumu visiem tie jāuzrāda Uzņēmumu reģistram. Viņš, rau, tā cerot (!).
Ministra cerības – tas ir nopietns arguments, bet vismaz pie mums Bauskā papildus tam, ka pavasarī ceram uz labu kartupeļu ražu, mēs vēl arī šo to darām, lai mūsu cerībām būtu pamats – nu, teiksim, vismaz iestādām kartupeļus.
Bet kas vēl vēlmē pēc saviem kartupeļiem ir ministram, izņemot cerību un tāpat dikten nopietno juridiski tautsaimniecisko apgalvojumu, ka „agri vai vēlu jebkura patiesība nāk gaismā” (kaut Latvijas mūsdienu vēsture ir pilna ar miljonu mahinācijām, par kurām patiesība gaismā nav nākusi ne sitama)?
Izrādās – nekā nav, izņemot sava veida apburto apli. Valsts naudu dabūs, ja atklās nodokļu shēmas. Nodokļu shēmas varēs atklāt, ja būs zināmi patiesie labuma guvēji. Labuma guvējus, kā cer ministrs, visi uzņēmumi kārtīgi uzrādīs. Bet uzrādīs droši vien tikai kārtīgie uzņēmumi, ne jau blēži, kas blēdās arī tagad un nez vai beigs to darīt.
Tad kā jaunais likums palīdzēs noķert blēžus, kas līdz šim blēdās ar nodokļiem un tagad neuzrādīs pareizos labuma guvējus? Nekā, jo viņi labuma guvējus nebūs uzrādījuši – pretēji ministra kaismīgajām cerībām. Vai viņus kaut kas motivēs? Ja kaut kas tiks atklāts, tiks ierosināti kriminālprocesi, un tad viss nāks gaismā, saka ministrs.
Bet līdz šim arī bez visiem likuma grozījumiem bija tieši tāpat – ne labāk un ne sliktāk: ja blēži bija dumji, par viņu rīcību ierosināja kriminālprocesus, to ietvaros sūtīja tiesiskās palīdzības līgumus uz ārzonām, reizēm saņēma atbildes utt.; ja blēži nebija dumji, nekādu kriminālprocesu nebija. Tad kāda jēga no likuma grozījumiem, kurus var mierīgi nepildīt?...
Patiesībā noslēdzošā intervijas daļa, pēc manām vienkāršajām domām, šo Štokenberga vārdā nosaukto apburto apli demonstrē vienkārši skaisti.
Žurnāliste: Viņi nedeklarēs, viņi pateiks, ka tas ir pārāk sarežģīti.
Štokenbergs: Mēs to uzzināsim, tiklīdz mūsu rīcībā būs ziņas, ka kāds ir pārkāpis likumu.
Žurnāliste: Pēc kā jūs varēsiet spriest, ka ir pārkāpts likums? Likums paredz, ka, ja tas ir pārāk sarežģīti, tad var neziņot.
Štokenbergs: Nu, tas ir bezjēdzīgi.
Žurnāliste: Bet es nesaprotu, kāpēc jūs tagad nevarat, bet tad jūs varēsiet?
Štokenbergs: Vai jūs varētu…
Žurnāliste: Tad es jautāju, ja jūs varēsiet, tad kad mēs uzzināsim, jo tas taču arī ir svarīgi, kas...
Štokenbergs: Es jums atbildēju piecas reizes, ka mēs to uzzināsim tajā brīdī, kad būs kriminālprocess.
Žurnāliste: Nu, bet par to tad kriminālprocess?
Štokenbergs: Es neplānoju. Jūs plānojat kaut kādu kriminālprocesu. Tas, ko es jums pateicu, ka mūsu rīcībā nav nekādu ziņu, ka tur šobrīd tiek rosināts kriminālprocess. Tas ir tas, ko es jums atbildēju.
Žurnāliste: Bet kad būs pirmie rezultāti, kad mēs uzzināsim, kādi ir ēnu ekonomikas apkarošanas rezultāti? Un ar šo airBaltic piemēru, kā tad mēs apkarosim ēnu ekonomiku?
Štokenbergs: Mēs spēsim salīdzināt ar saviem makroekonomiskajiem datiem, cik liels turpmāk ir ēnu ekonomikas ir ēnu ekonomikas īpatsvars. Šobrīd pēc dažādiem pētījumiem, tie ir 38, 1 procents.
Žurnāliste: Ņemsim šo pašu airBaltic akcionāra piemēru, izstāstiet, lūdzu, kā tas apkaros ēnu ekonomiku? Lai cilvēki saprot... Tātad ir airBaltic akcionārs, kura īpašnieks ir ārzonā reģistrēta kompānija.
Štokenbergs: Nu, kāds tam sakars šobrīd ar airBaltic.
Žurnāliste: Jūs pats minējāt šo piemēru.
Štokenbergs: Es pieminēju to kā piemēru, kurā šobrīd ir ārzonas uzņēmums. Uzņēmumā, kurā ir Latvijas valsts kapitāla daļas.
Žurnāliste: Jā.
Štokenbergs: Tas acīm redzami nav pareizi, jo pat mēs, īpašnieki, šobrīd nevaram pārliecināties, kas ir mūsu partneris mums piederošā uzņēmumā.
Žurnāliste: Jā, bet mēs runājam par cīņu ar ēnu ekonomiku. Tātad kādā veidā, uzzinot, ka patiesais labuma guvējs ir, es nezinu, Nīderlandes pilsonis tāds un tāds, jums izdosies apkarot ēnu ekonomiku?
Štokenbergs: Gluži vienkārši. Viņš sēdēs cietumā par nodokļu nemaksāšanu. Vai tas nav saprotams?
Žurnāliste: Kāpēc viņš sēdēs cietumā? Kādus nodokļus šis uzņēmums nav maksājis?
Štokenbergs: Es nezinu, par kuru uzņēmumu…
Žurnāliste: Mēs runājam par airBaltic.
Štokenbergs: Labi, es atvainojos. Man pietiek...
Ar vārdu sakot, labi saprotams, kāpēc Štokenberga kungs aizmuka no radio studijas. Nav viegli skaidroties par stulbiem, populistiskiem un nekādi neīstenojamiem likuma grozījumiem. Bet, ja nu es akurāt par tiem un cienīto ministru kļūdos, varbūt no valdības vai Saeimas varētu parādīties kāds, kurš skaidri pastāstītu – kas tad tā reāli un praktiski tiek likts lietā, lai tiktu pie kartupeļu ražas. Izņemot, protams, Štokenberga cerības un pārliecību, ka "kādreiz viss nāk gaismā".
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
