Iesaki rakstu: 
Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī, – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina R. Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c.
Slepkavu pārdrošība liecina, ka viņi neuztvēra nopietni iespējamību tikt notvertiem. Un loģiski – arvien no jauna Latvijas Valsts policija parāda, ka ir slepkavību profesionalitātes līmenis, kas ir pāri policijas izmeklēšanas spējām.
Tas nav “pudeles brālis dzērumā nogalināja citu pudeles brāli”. Kolīdz ir darīšana ar reālu mafiju, tā mūsu policija izrādās bezspēcīga. Šobrīd rit trešais gads, kopš Ints Ķuzis paziņoja, ka M. Bunkus slepkavības lieta tuvojas noslēgumam. Ja vismaz varētu atzīt savu nespēju, tad varētu novērtēt godīgumu! To teikt nesagādā nekādu prieku. Tas ir skumji, jo parāda valsts iekšējo vājumu.
Bet tas viss ir vēl nopietnāk, jo ir jāvērtē kontekstā ar Krievijas mafiju, kuras līdzdalība ir nojaušama pēdējā slepkavībā (tiek ziņots, ka, iespējams, slepkavu mašīnām bija Krievijas numurzīmes), kā arī daudzās iepriekšējās.
Kas ir jāsaprot par Krievijas mafiju – ja normālās valstīs valsts vara cīnās pret mafiju un mēģina ietupināt cietumā vai likvidēt tās līderus, tad Krievijā valsts vara ir mafijas jumts. Kā paudis nelaiķis Ļitviņenko, kad Putins vēl bija Sanktpēterburgas mēra Sobčaka vietnieks, viena no viņa lomām esot bijusi starpniecība starp politisko varu un mafiju, tajā skaitā narkobaroniem. Tāpat Putinam esot labas attiecības ar Krievu mafijas bosu Semjonu Mogiļeviču. Mogiļevičs ir bijis FIB 10 meklētāko noziedznieku sarakstā, bet šobrīd brīvi dzīvo Maskavā.
Ja papēta Krievijas bandu vēsturi, tad tās ir darbojušās nepārtraukti vismaz no 1990. gadiem un darbojas joprojām. “Tikumīgajai” Krievijai nav intereses apkarot organizēto noziedzību. Gan vēl Staļina laikā, gan tagad Kremlis tai ir atradis pielietojumu un to ir nevis apkarojis, bet ievirzījis sev izdevīgā gultnē. Čeka/FSB kā galvenā banda un Putins kā “bosu boss” šādā sadarbībā jūtas pavisam dabiski – sācis ar mazākiem koruptīviem darījumiem vēl Pēterburgas gados, viņš ir kļuvis par lielāko Krievijas izlaupītāju šodien.
Kāda mums ar to visu saistība? Šāda – ja mafija uz ielām tiek koordinēta ar mafiju Kremlī, tad Krievijas noziedzīgo grupējumu darbība Latvijā var notikt arī ar Kremļa svētību. Mērķi var būt vairāki – lai testētu mūsu iekšlietu sistēmas jaudu; lai demoralizētu sabiedrību un atņemtu tai ticību valsts varai; lai izmēģinātu iespējas veikt atentātus arī politiskiem mērķiem – “false flag” operācijām, atslēgas personu likvidācijai pirms militāra konflikta u.c. mērķiem.
Tās visas ir spekulācijas, jo man nav vairāk kā publiski pieejamās informācijas – šo iespējamību izvērtējums ir valsts drošības dienestu ziņā. Izslēgt nevar neko, tāpēc šādas pasūtījuma slepkavības ar iespējamu Krievijas pilsoņu līdzdalību nevar būt tikai policijas izmeklēšanas jautājums.
Visbeidzot – par policijas izmeklēšanas spēju kritumu ir nepieciešama atklāta diskusija un politiski lēmumi. Iekšlietu nozare ir viena no tām, kas mūsu valstī dzīvo “bada maizē”. Ja Covid-19 pandēmija aktualizēja jautājumu par mediķu pienācīgu novērtējumu, tad mums nebūtu jāsagaida līdzīga apmēra drošības krīze valstī, lai valsts parūpētos par tās iekšējās drošības sargiem.
Pārpublicēts no austsaule.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
