Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas Bankā, kas nopietni kopumā liek pārdomāt valsts finanšu drošību. Dīvaini, ka iepriekš visas darba grupās un sanāksmēs neviens neuzdrošinājās diskutēt par Finanšu ministrijas padomnieka Jurija Spiridonova prezentētajiem skaitļiem un prognozēm. Sociālie partneri ar lielu sajūsmu atbalstīja visus priekšlikumus, neatstājot vietas nekādām iebildēm.

Nopietns trūkums nodokļu reformā ir nespēja rast ilgtspējīgu un atbilstošu finansējumu veselības nozarei, kuru kā savas valdības prioritāti nepārtraukti apstiprina premjers M. Kučinskis. Savulaik priekšnosacījums bija veselības nozares reformas plāns, kur būtu efektīva resursu izmantošana. Var novelt visu uz naudas trūkumu, taču, pārskatot VM plānoto naudas izmantojumu, redzams, ka lielākais procents tiek plānots novirzīšanai mediķu algām. Tas, protams, nav mazsvarīgi, bet vai tādēļ uzlabojumus izjutīs nodokļu maksātāji, t.i. pacienti un sabiedrība kopumā? Pārliecība par to nerodas, un diezin vai šie pasākumi uzlabos ES statistikas rādītājus, kur stabili esam pēdējās vietās visas iespējamās veselības aprūpes pozīcijās.

Pēc mēneša jau būs gads, kopš Anda Čakša veselības ministra amatā nomainīja savu priekšgājēju, ZZS pārstāvi Gunti Belēviču. Pirms tam A.Čakša bija G.Belēviča padomniece. Gada laikā nav manīti nekādi sekmīgi Veselības ministrijas darbi vai priekšlikumi, ko pacienti būtu izjutuši un pozitīvi novērtējuši. Pēc būtības nekādu izmaiņu nav un arī nebūs, jo jau no pirmās dienas A.Čakšas uzstādījums ir vienkāršs - dodiet vairāk naudas nozarei, bet principā veselības aprūpes sistēmā viss strādā labi.

A.Čakšas reformu plāns paredz ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu. To argumentēti jau paspējušas noraidīt abas ģimenes ārstu profesionālās asociācijas. Kā būtisku A. Čakša atzīmē pašvaldību slimnīcu teritoriju sadarbības modeli. Bet plānā nav detalizētāk iezīmēts ne plānoto gultu (un pakalpojuma apjoma) skaits, ne speciālistu sadalījums, to noslodze. Turklāt medicīnas biznesu ir plānots pārdalīt ar neskaidru stratēģisko iepirkumu, kurš absolūti neatbilst esošajai norēķinu sistēmai stacionāros. Akcents tiek likts uz 24 stundu neatliekamās palīdzības punktiem, kur dežūrēs mediķi. Taču pat izcilākais ārsts nevar noteikt diagnozi, ja nav iespējams veikt diagnostiskos radioloģijas un laboratorijas izmeklējumus. Bet par to plānā nav ne vārda.

Kā atsevišķs punkts tiek izcelta kvalitātes vadība jeb vadības kvalitāte, kur jau pats pieteikums liek domāt, vai VM vispār līdz galam saprot, ko nozīmē kvalitātes sistēma veselības aprūpes procesos un kā tā strādā. Šķiet, ka ne, jo ārstniecības vadlīniju izstrādi, kvalitātes standartu un vadības sistēmu izstrādi ir paredzēts izsludināt kā iepirkumu ārpakalpojumus, kuros tad varēs nosaukt galvenos kritērijus un gaidīt rezultātu. Māc bažas, ka nesanāk līdzīgi kā ar e-veselību, kur kopumā bija skaidrs, ka sistēmu vajag, bet par pamatdetaļām un procesiem izpratnes nebija.

Pirms uzstādīt augstus mērķus un prasības veselības aprūpes dalībniekiem, VM būtu jāatceras, ka pašai ministrijai vajadzētu būt kā labas prakses paraugam. Pagājušogad A.Čakša publiski pauda neapmierinātību ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbu un pieprasīja darbības plānu no NVD vadības. Neskatoties uz to, NVD vadība faktiski nav mainījusies, šobrīd NVD vada bijusī direktora vietniece Inga Milaševiča, un arī NVD darbā nekādas izmaiņas neredz. Tai pat laikā NVD ir radīts jauns, trešā direktora vietnieka amats... Tas arī viss...

Toties rotācija ir skārusi Veselības inspekciju (VI), kur nu jau aizrotētās amatpersonas publiski neslēpj, ka viņu "noņemšana" no amatiem ir atriebība par VI vēršanos pret nepamatotiem uzrēķiniem Bērnu un Stradiņu slimnīcās, kur valdēs savulaik amatus ieņēma A.Čakša. VI vadība nav patikusi arī VM padomniecei Alīdai Vānei, kas cerēja ar VI inspekcijas palīdzību "sakārtot savu biznesu" Gulbenes-Balvu slimnīcā un atbrīvoties no viņai nevēlamās Alūksnes slimnīcas. Kā saprotams, VI vadība neesot pildījusi arī citas A. Vānes savtīgās norādes.

VM plāno nodot Tiesu medicīnas ekspertīzes centru Iekšlietu ministrijai un reorganizēt Valsts sporta medicīnas centru. Šie plāni publiski gan nav pieejami, tādēļ spriest par tiem nevar. Kādēļ reorganizācijā netiek iesaistīta Narkoloģijas centra laboratorija, ja lielu daļu pasūtījumu tā veic tieši policijas vajadzībām? Ar medikamentu un neatļautu vielu noteikšanu asinīs nodarbojas arī Dopinga laboratorija, kas izmanto tās pašas metodes un aparatūru, ar ko nosaka narkotiskās vielas dažādās bioloģiskās vidēs. Vai reorganizācija ir tikai selektīva, lai tiktu vaļā no nevēlamiem darbiniekiem, vai visaptveroša, vērsta uz efektīvu resursu izmantošanu?

Interesanti, ka nevienā plānā neparādās psihiatriskās palīdzības jomas reforma vai optimizācija, kaut vairākos pētījumus tiek norādīts uz nepamatoti lielu skaitu stacionāru un gultu skaitu šai profilā, pārāk ilgo pacientu atrašanos stacionārā un zemiem ārstniecības rezultātu rādītājiem. Šī profila iestādes reformu kartē nav pat iezīmētas .

Ar vairākiem ziņojumiem klajā ir nākusi Valsts kontrole, taču arī šie ieteikumi nav atrodami VM informatīvajā ziņojumā par reformām. Par vērienīgu līdzekļu izšķērdēšanu Austrumu slimnīcā nav ierosināta neviena disciplinārlieta VM, kaut tur darbojas vesela nodaļa, kuras pienākums ir uzraudzīt kapitālsabiedrību darbu. Vēl ir pats kapitāldaļu turētājs - valsts sekretārs, kura atbildība arī netiek vērtēta.

Austrumu slimnīcas valdē nu jau trešo mēnesi veiksmīgi apvieno divus amatus valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Kaut konkursa pieteikšanās uz Austruma slimnīcas valdes amatu ir beigusies nu jau pirms diviem mēnešiem un pašā konkursā nekādu rezultātu nav. Uz ceturto valdes vakanto vietu konkurss vispār nav izsludināts...

Pavisam nesen arī P. Stradiņa slimnīcas valde ilgstoši strādāja nepilnā sastāva bez valdes priekšsēdētāja. Tad bez konkursa izvēle par valdes priekšsēdētāju krita uz Dzemdību nama vadītāju Ilzi Kreicbergu... Vai Austrumu slimnīcas valde tiks izvēlēta (pareizāk sakot iecelta) pēc līdzīgiem principiem? Vai varbūt A. Čakša nogaida kas notiks ar valdību, un tad pieņems lēmumu - nevis labāko, spēcīgāko kandidātu, bet izdevīgāko, pie kura sev darbavietu kādā konsultanta amatā par labu algu varēs atrast bijusī ministre?

Klasiski nu jau pēc ierastās "shēmas" valdes kandidāti lielajām slimnīcām tiek meklēti nevis godīgā, atklātā konkursā, bet pēc "savējo ieteikumiem no malas"... Tā pēc bijušā veselības ministra Jura Bārzdiņa ieteikuma, A. Čakša par RAKUS valdes locekli neformāli aicina Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Edvīnu Striku. Bet, ak un vai, E. Striks kā M. Kučinska "Liepājas partijas" biedrs pašlaik piedalās pašvaldību vēlēšanās un šādu vakanci izskatīs tikai pēc vēlēšanām... Konkurss? Ak, jā, to (kā vienmēr) noformēs vēlāk, kaut kā... kā līdz šim...

Kaut sarosījušies sociālie partneri jau sola 2020. gadā veselības nozarei atrast finansējumu - pat veselus 4% no IKP (prasīto 7% vietā), nekādu konstruktīvu, profesionālu priekšlikumu vai iniciatīvas par to no pašas A.Čakšas nav... VM mājaslapā ievietotais A. Čakšas CV liecina, ka ministrei ir izglītība biznesa vadībā. Arī pati ministre vairākkārt sevi ir dēvējusi par krīzes menedžeri! Bet kādēļ tad no šāda augstas kvalifikācijas speciālista nav nekādu iesniegtu priekšlikumu? Arī veselības ministra padomniece A.Vāne uzskata sevi par izcilu ekspertu finanšu jautājumos (izglītības "papīri" ir kārtībā). Un... klusums, nav nekādu profesionālu priekšlikumu veselības aprūpes finanšu jomā!

Šonedēļ Saeimas Sociālo lietu komisija pie sevis ir aicinājusi veselības ministri A.Čakšu, lai uzdotu daudzus interesējošus jautājumus un tiktu skaidrībā, ko darīt nozarē un kā A.Čakšas gada laikā solītais materializēsies reālos darbos. Izskatās, ka nu jau arī Saeimas deputātiem ir pamats satraukties, jo nav aiz kalniem vēlēšanas, bet pirms trim gadiem izstrādātajās partiju programmās gandrīz visiem centrā ir veselības aprūpes uzlabošana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

FotoEsat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
Lasīt visu...

21

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

Foto“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...