Iesaki rakstu: 
Ar interesi iepazinos ar tiem meliem, kurus Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs sava darba devēja uzdevumā bija paudis saistībā ar premjera līdz šim slēpto tikšanos ar skandināvu finansistu Vallenbergu klana pārstāvi Markusu Vallenbergu. Domāju, sabiedrības interesēs šie meli tomēr ir jāatšķaida ar nedaudz patiesības.
Interesanti, ka valdošā elite vairs pat nemēģina piepūlēties, lai tās paustie meli būtu cik necik patiesībai līdzīgi. „Ar Markusu Vallenbergu Ministru prezidents tikās pēc abpusējas iniciatīvas,” apgalvo Kariņa preses sekretārs. Tas ir kā – abi kungi reizē iedomājās, cik jauki būtu satikties? Vai tomēr – viens kungs bija daudz, daudz ieinteresētāks satikties? Tad kurš un kāpēc?
Patiesība ir daudz, daudz vienkāršāka – līdz nelabumam vienkārša. Tas, kas Pietiek publicētajā bija taisnība, - Markuss Vallenbergs tiešām tiek uzskatīts par SEB bankas faktisko saimnieku. Viņš tāds arī ir, un tieši šādā statusā viņš arī tikās ar Latvijas Ministru prezidentu.
Katram no viņiem jūnija beigās bija sava lielā problēma – un ir arī tagad. Kariņa kungam vajag parādīt saviem lielajiem saimniekiem, ka viņa valdība dara visu, kas tai tiek likts, lai apkarotu naudas atmazgāšanu – vai to, kas par tādu tiek pasludināts. Savukārt Vallenberga kungam nevajag nepatikšanas – ne mītnes zemē, ne arī šeit.
Domāju, ka es nekļūdīšos, uzskatot, ka pirms tikšanās ar Kariņa kungu Vallenberga kungs vai starpnieki viņa vārdā bija izmēģinājuši „pēc abpusējas iniciatīvas” vērsties pie toreiz vēl amatā esošā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Pētera Putniņa.
Izteiktais „lūgums” bija skaidrs un saprotams – SEB banka, saskārusies ar atmaskojumiem grandiozu mērogu naudas atmazgāšanā un sekojošām sankcijām Skandināvijā, neko tādu negribēja piedzīvot Latvijā, tāpēc tika „lūgts” iztikt bez sodiem un sankcijām.
Savukārt „nesaprātīgais” Putniņš uz mutiski izteiktajiem „lūgumiem” bija neiejūtīgi paziņojis, lai tos atsūta oficiāli, rakstiskā formā, - it kā nesaprastu, ka ir lietas, ko uz papīra nekad neraksta…
Līdz ar to tikšanās „pēc abpusējas iniciatīvas” bija tikai likumsakarīga, un, kā redzams, tai ir bijuši arī pozitīvi rezultāti. Kariņa kungs joprojām ir savā amatā, SEB banka vismaz Latvijā dzīvo mierīgi un netraucēti, savukārt Putniņa kungs ir saņēmis savu iespaidīgo atpirkšanās naudu un muti tā arī nav pavēris. Visiem labi, izņemot varbūt vienīgi Latvijas iedzīvotājus, kuri par visām šīm „abpusējām iniciatīvām” maksā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
