Iesaki rakstu: 
Kāpēc Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vairs nemīl Saskaņas centru? Šāds jautājums nodarbina daudzus, kas labi atceras dedzību, ar kādu politiķe vēl pirms gada pēc 10. Saeimas vēlēšanām aizstāvēja SC aicināšanu Vienotības valdībā. Zinātāji teic, ka pie vainas ir Āboltiņas aizvainojums, ka SC vasaras sākumā nebija gatavs atbalstīt viņas kandidatūru kārotajam Valsts prezidenta amatam.
Šo runu izplatībā atkal daļēji vainojams pašas Āboltiņas pļāpīgums - viņa vairākiem sarunbiedriem pēdējās nedēļas laikā, atbildot uz jautājumu par koalīcijas veidošanu ar SC, apgalvojusi, ka neatbalsta to dziļi personisku motīvu dēļ, jo nekad nepiedos, "kā viņi mani toreiz izvazāja".
Runa ir par teju pusgadu veciem notikumiem pirms Valsts prezidenta vēlēšanām. Toreiz politikas kuluāros jau no agra pavasara runāja, ka Āboltiņai nebūtu nekas pretī Saeimas spīkeres krēslu nomainīt pret amatu Rīgas pilī. Pati politiķe atklāti nekad šīs savas ambīcijas neapstiprināja, bet arī striktu nē šādām vēlmēm neteica, kādā intervijā pat atzīdama: "Nekad nesaki nekad."
Pavasarī politikas kuluāros runāja, ka ar savu plānu Vienotības līdere devusies pie tobrīd vienīgā cilvēka, ar kura atbalstu viņa varēja cerēt uz Valsts prezidenta amatu, - pie tobrīd uzticamā valdības partnera, zaļo zemnieku "krusttēva" Aivara Lemberga. Tā kā Vienotībai bija divi no trim augstākajiem valsts amatiem - premjers un Saeimas spīkers -, politiskā loģika noteica, ka noteicošā loma Valsts prezidenta kandidāta izvēlē būs otram valdības partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).
Āboltiņai jau vienreiz bija izdevies ar Lemberga svētību iegūt kārotot amatu - Saeimas spīkera krēslu - apmaiņā pret stratēģiskās Satiksmes ministrijas iedalīšanu zaļajiem zemniekiem. Lai panāktu Lemberga svētību Āboltiņas ceļam uz Rīgas pili, neoficiālās sarunās bija solīta mūžīga sadarbība un ieklausīšanās ventspilnieku vēlmēs. "Sievietes mani nekad nav uzmetušas," - šādu Lemberga domīgu frāzi, mēģinot izšķirties, vai uzticēties Āboltiņas solījumiem, tolaik kuluāros atstāstīja zinātāji.
Bija skaidrs, ka šāda vienošanās nav realizējama bez otras lielākās 10. Saeimas frakcijas - SC atbalsta, tādēļ starp Lembergu un Saskaņas līderiem par šo tēmu bijusi vismaz viena nopietna saruna, liecina neoficiāla informācija. Tomēr svītru Āboltiņas tīkojumiem pielikusi SC noraidošā attieksme. Sāpīga šī neveiksme bijusi arī tādēļ, ka SC līdz pēdējam brīdim uzturējis intrigu, nepasakot skaidru "nē" un Vienotības granddāmai ļaujot cerēt uz Valsts prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Tomēr, kā zināms, prezidenta amatā ar balsu vairākumu ne bez būtiska SC atbalsta tika ievēlēts no ZZS saraksta 10. Saeimā iekļuvušais eksbaņķieris Andris Bērziņš.
Nepatīkamas mieles šīs Valsts prezidenta vēlēšanas atstājušas ne tikai Āboltiņas sirdī. Iespējams, neatgriezeniski tās iedragājušas arī Āboltiņas attiecības ar Valdi Zatleru, kurš bijis lieliski informēts par politiķes dubulto spēli prezidenta vēlēšanās, vārdos apgalvojot, ka Vienotība dara visu, lai nodrošinātu viņa pārvēlēšanu uz otro termiņu, bet vienlaikus līdz pēdējam brīdim cenšoties panākt vēlēšanu otro kārtu ar sevi kā kompromisa kandidāti.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
