Iesaki rakstu: 
Svilpjošās un saliedētās ļaužu ierindas, kas nesen pildīja Lielbritānijas pilsētu ielas, nebija vardarbīgas un agresīvas. Tās gāja, ūjināja un dziedāja dziesmu “Mēs esam 99 procenti”. Tās nebija pārstāvētas nekur. Nevienam no viņiem nedeva vārdu meinstrīma kanāli, liekot manīt, ka šo ļaužu viedoklis nevienu neinteresē.
Oficiāli šo ļaužu nav. Un ir skaidrs, ka ar globāli medicīnisko ekofašistu huntu nekādas sarunas nav iespējamas, jo nav sarunas temata. Šī hunta ir jāignorē un izdevības gadījumā vienkārši jāiznīcina kā ļauns vīruss. Bet, kamēr tas nav iespējams, tai jāliek nervozēt, tā jāignorē un jāterorizē pieejamos veidos. Ko arī vecie eiropieši ar mainīgiem panākumiem dara.
Un, lūk, britu hidra savu satvērienu ir atslābinājusi, par ko gan īpaši latviešiem priecāties nenāktos, jo tūlīt valsti pametīs desmitiem tūkstošu zem izdzīvošanas līnijas palikušo tautiešu, lai tradicionāli patvertos Britānijā. Gluži kā pēc Otrā Pasaules kara.
Savukārt Austrijā kā jau valstī ar kārtīgām nacionālsociālistu tradīcijām milzīgās protesta demonstrācijas ir novedušas pie apkaunojošā obligātās vakcinācijas likuma, kas tiek pieņemts brīdī, kad modificētais vīruss zaudējis pēdējās kaujas spējas un degradējis par sezonālajām iesnām. Tikai galēji labējās partijas ir pret, un ar tām ir tauta. Atliek cerēt, ka labējo vestā tauta atcerēsies, kas jādara ar zaļajiem, kreisajiem un citiem nacionālo interešu nodevējiem, - arhetipisko atmiņu neizskaust.
Bildītes no Amsterdamas pat Batjka Lukašenko tur trīcošās rokās, jo rīdīt demonstrantus ar kaujas suņiem viņam nebija ienācis prātā, tomēr Baltkrievija ir pareizticīgo valsts, un analoģijas ar kristiešu mešanu arēnā pie zvēriem ir pārāk tiešas.
Tad kas ir noticis? Eiropieši pārāk skaidri jūt briesmas, pat viņu dekādēm kastrētās un liberālismā dresētās tautas jūt totalitārisma tuvošanos, Ķīnas stila digitālā paradīze- nometne izraisa eiropiešos pretīgumu un nav tiem pieņemama.
Viņi negrib dzīvot valstī, kur viņi ir nekas, kur viņu vārds ir nulle un kuri viņi tiek vadīti no mistiska centra pēc viņiem sveša algoritma. Viņiem ir pretīgs ”jaunās kārtības” absurdais irracionālisms un ignorantais orvelisms. Šīs jaunās kārtības aprises ir izlasāmas pat komjaunieša Bordāna žurkas vieplī un mediķos, kas ekrānos gvelž labi apmaksātus melus, aizmirstot par Hipokrāta zvērestu. Bet labi baroti mediju bonzas producē bulšitu, ko neviens sen neskatās un braši sēdina budžetu, pieprasot dāsnus pabalstus.
Un, jā, mums arī vairs nav vārda. Kad protestējam vienīgajā iespējamajā miermīlīgajā veidā, tad esam okupanti un kremļa aģenti. Mūsu runu nedzird, jo tā sen nav manāma ekrānos un radio. Mūs nedzird ne pa vienam, ne kopā. Mēs dzirdam cits citu, pateicoties Durova radītajam Telegram, kur nav cenzūras un faktčekeru spriņģu. Tur tagad ir mūsu TV, radio, parlaments, bibliotēka, prese un komunikācija.
Bet ārpus tā atliek tikai svilpt, jo to var dzirdēt uz ielas. Svilpt var uz ielas pat zem maskas, gar MK ejot. Taurēt var mašīnā, braucot gar pili, - to sadzirdēs tās iemītnieks pat ar cepuri galvā. Svilpiet un taurējiet visu laiku, lai viņu acis raustās, pat miegā laižoties. Lai viņi katru brīdi zina, ko mēs domājam par visu. Lai viņi zina, kas būs, kad varmāku vara beigsies. Lai viņi baidās 24/7.
Svilpt var ikdienā, svilpt var svētkos pat pie Mildas, jo viņu svētki nav mūsu svētki. Ja nav atļauti vārdi, būs svilpieni. Tautas svilpiens ir sarkanā kartīte varai. Tai laiks uz rezervistu soliņa, ja ar labu. Ja ar sliktu, tad rezervistu soliņš būs nāras Liepājas jaunajā cietumā.
P.S. Atbrīvojiet, lūdzu, politieslodzītos, kas ar safabricētām, absurdām apsūdzībām šobrīd sēž cietumā! Atbrīvojiet vietu īstiem noziedzniekiem - valsts interešu nodevējiem, Sorosa sadarbības partneriem un globālistu aģentiem!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
