Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu
Ivars Zariņš10.06.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi piedāvās mums pārvarēt tikpat kompetenti, atbildīgi un rīcībspējīgi, kā to darīja ar covid krīzi. Šeit daži jautājumi A.K.Kariņam, uz kuriem tomēr nāksies atbildēt – „Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar Deputātu jautājumiem “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”.
Šī gada 27.maijā jums tika iesniegti Saeimas Deputātu jautājumi Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”. Sniegt atbildi jūs deleģējāt savas valdības ekonomikas ministram. Diemžēl, iepazīstoties ar sniegtajām atbildēm, nākas secināt, ka sniegtā informācija nav pietiekama:
Atbildot uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”, jūsu ekonomikas ministrs sniedza šādu informāciju:
“Lai mazinātu cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem straujā energoresursu cenu kāpuma rezultātā,… vairāki atbalsta pasākumi turpinās līdz 2022.gada beigām.”
Taču atbildē tiek norādīts tikai uz pašvaldību sniegtajiem mājokļa pabalstiem un tikai vienu valdības sniegto 10 eiro atbalstu aizsargātajiem lietotājiem.
Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:
1. Lūdzam sniegt pilnīgu uzskaitījumu - kādi konkrēti “atbalsta pasākumi”, kam konkrēti un kādā apjomā pašlaik tiek nodrošināti? Cik liels finansējums ir nepieciešams katram no šiem pasākumiem, un no kādiem avotiem tie tiek finansēti? Cik ilgi katru šo konkrēto pasākumu ir paredzēts turpināt īstenot?
Atbildē tiek norādīts, ka jūsu uzdevumā šī gada 14.jūnija Ministru kabineta sēdē ir jāiesniedz piedāvājums par visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu, kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim
Lai varētu ieviest šādu visaptverošu, uz patiesiem un pilnīgiem datiem balstītu atbalsta sistēmu, ir nepieciešams nodrošināt attiecīgo valsts un arī pašvaldību informācijas sistēmu datu savietojamību, kas joprojām lielai daļai informācijas sistēmu nav nodrošināts. Saskaņā ar VARAM pārstāvja pausto šī gada 8. jūnija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē šādu datu savietojamību šī gada laikā nemaz nebūs iespējams nodrošināt.
Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:
2. Kādā veidā ir paredzēts īstenot šo “visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu” līdz 2022. gada 1. septembrim, ja tai nepieciešamie dati nemaz nebūs pieejami savstarpēji savietojamā veidā? Cik izmaksās šādas sistēmas ieviešana, un kas nodrošinās tās izstrādi?
3. Lūdzam uzskaitīt, kāda konkrēti informācija no kādām konkrēti datu bāzēm tiks izmantota, lai nodrošinātu šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai” nepieciešamos datus.
4. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais izpildes termiņš, lai nodrošinātu datu savstarpējo savietojamību šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo termiņa apliecinājumu?
5. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais termiņš, kurā tiks ieviesta šī “visaptverošā mērķētā atbalsta sistēma”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo ieviešanas termiņa apliecinājumu?
6. Kāds ir jūsu vērtējums par šo piedāvāto “visaptverošo mērķēto atbalsta sistēmu”, vai uzskatāt šo piedāvājumu par adekvātu? Jūsuprāt, kas šajā piedāvājumā nav pieņemams vai būtu labojams? Lūdzam iesniegt šo “visaptverošās mērķētās atbalsta sistēmas” piedāvājumu.
Jums tika uzdots jautājums par to, kad būtu jābūt gatavam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Uz ko nav sniegta atbilde, bet gan tikai norādīts, ka “izstrādātajiem pasākumiem ir jābūt ieviestiem līdz nākamās apkures sezonas sākumam, proti, līdz 1. oktobrim”, tālāk norādot, ka tiks izskatīti ministriju sagatavotie priekšlikumi atbalsta sistēmas uzlabošanai.
Šāda jūsu atbilde ir vismaz mulsinoša un satraukumu radoša. Tāpēc lūdzam sniegt sekojošu informāciju:
7. Kāds ir termiņš, kurā ir jābūt gatavam pieminētajam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Ja šāds plāns valdībai beidzot ir sagatavots – lūdzam to iesniegt!
8. Vai tiešām visus Latvijai nepieciešamos enerģētiskās drošības pasākumus jūs plānojat ieviest līdz šī gada 1. oktobrim? Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar īstermiņa pasākumiem?!
9. Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar atbalsta pasākumiem, sniedzot tos mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, jo neko citu savā atbildē jūs neesat norādījuši?
Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu.
10. Lūdzam sniegt jūsu pamatojumu, kā pie jūsu prognozētās dabasgāzes cenas 100-110 eiro/mwh, jūs iegūstat elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas reģionā 100-150 eiro/mwh ?
11. Uz ko balstās jūsu cenu prognozes šķeldai? Vai uzskatāt tās joprojām par pamatotām?
12. Tāpat lūdzam norādīt, kāds ir prognozētais cenu pieaugums biomasas granulām (atbildē sniegta atbilde tikai par šķeldu) un prognozētais siltumenerģijas cenas pieaugums, izmantojot granulas?
13. Vai joprojām uzskatāt, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms naftas produktu cenu samazinājums? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar Latvijas patērētājiem nepieciešamajām dabasgāzes piegādēm.
Jūs esat korekti norādījuši, kāds ir kopējais nepieciešamais dabasgāzes apjoms – apmēram 12 Twh, bet neesat norādījuši, kā ir paredzēts to nodrošināt, vien pieminot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) krājumu apjomu 8,3 Twh apjomā (turklāt neatšifrējot, kam tas pieder un kādiem mērķiem tiek turēts) un MK doto uzdevumu Latvenergo iegādāties 2Twh dabasgāzes.
Šāda atbilde rada pamatotas bažas, ka jums patiesībā nav īstas sajēgas par to, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu, vai arī tam nav risinājuma jūsu politisko uzstādījumu ietvaros.
Lai kliedētu šīs bažas, lūdzam sniegt sekojošu informāciju:
14. Cik no pašlaik esošajiem dabasgāzes apjomiem IPGK ir paredzēti un cik varētu būt pieejami Latvijas patērētājiem? Lūdzam pamatot savu atbildi.
15. Vai un kā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patērētājiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu? Cik no tā ir paredzēts iesūknēt IPGK? Vai šiem apjomam ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.
16. Cik lielu apjomu ir paredzēt piegādāt Latvijas patērētājiem pa tiešo, neizmantojot IPGK? Vai šiem apjomiem ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.
17. No kādiem līdzekļiem tiks iegādātas jūsu minētās papildus 2Twh dabasgāzes iespējamo desinhronizācijas risku novēršanai? Cik izmaksās tās uzglabāšana IPGK? Par cik šie iegādes un uzglabāšanas izdevumi samazinās plānotos valsts budžeta ieņēmumus? Kuras valsts budžeta izdevumu pozīcijas ir plānots samazināt sakarā ar šiem papildu izdevumiem, kas tiek plānoti 230 miljonu apmērā?
18. Vai šīs atbildē pieminētās 2Twh desinhronizācijas risku novēršanai ietilpst MK noteiktajā energoapgādes drošuma rezervēs 2023. gadam vai arī šīs rezerves tiek veidotas papildus? Kad un kādā veidā tās ir paredzēts izveidot?
19. Kādā veidā tiek noteikts atbildīgais par šo rezervju izveidošanu? Vai un kādā veidā atbildīgajam par šīm rezervēm tiek kompensēti izdevumi šī uzdevuma izpildei. No kādiem finanšu avotiem tie tiek segti?
Aicinām sniegt pilnīgas un precīzas atbildes, lai nebūtu jātērē valsts resurss, sniedzot atbildes uz papildu jautājumiem vai nebūtu jāīsteno citi parlamentārās uzraudzības instrumenti prasītās informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
