Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 27. augustā pieņemtais Ministru kabineta rīkojums "Par Latvijas Universitāti" paredz (3. lpp): "Mandātu komisija prettiesiski izsniedza  mandātu 13 personām, kurām nebija tiesību to iegūt atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma 4.punktam. Šīs 13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas kā to nosaka LU Satversmes 5.4.punkts. Šo 13 personu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma." un "ārkārtas Satversmes sapulces sēdi jāsasauc Satversmes sapulces priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā.", "LU rektoram nebija tiesību sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā, bet rektoram bija tikai tiesības pieprasīt Senātam sasaukt šādu sēdi." (10., 11. lpp.)

Tas uzjundīja Latvijas Universitātes Senāta senatoru neizpratni, kā tā var būt, ka saskaņā ar vienu un to pašu Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punktu vienā dienā, vienā sapulcē, viens un tas pats Satversmes sapulces sastāvs vēlēja gan rektoru, gan senātu, mandātu komisija prettiesiski izsniedza mandātus, bet tikai rektors ir ievēlēts nelikumīgi, taču senāts likumīgi.

"Viens likums, viena taisnība visiem", iekalts valdības zālē. Valdība gan uzspiež Universitātei dažādas, savstarpēji pretrunīgas taisnības.

Daži fragmenti no senatoru sarunas.

Māris Purgailis, Ekonomikas un vadības fakultātes profesors (29 August 2019 at 19:04:15 EEST): Lai gan valdība lēma tikai par rektora neapstiprināšanu, no Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības puses atzīt, ka citus lēmumus Satversmes sapulces sastāvs neietekmēja būtu nekonsekventi, kas vājinātu viņu pozīcijas tiesā. Tāpēc vienīgās, manuprāt, ''zāles'' ir ātri sasaukt Satversmes sapulci.

Guntis Zemītis, Latvijas Vēstures institūta direktors (29 August 2019 at 23:24:33 EEST): Es uzskatu, ka Satversmes sapulcē (Ss) nebija būtiski pārkāpumi. Jūtos arī personīgi atbildīgs, jo arī no mums - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts bija viens no tiem liktenīgajiem 13 mandātiem, kurus Satversmes sapulces Mandātu komisija, ja nemaldos, vienbalsīgi, arī apstiprināja.  Pirms to pieteikt, sazinājāmies ar juridisko departamentu, rīkojamies pēc labākās sirdsapziņas - cilvēks bija likumīgi ievēlēts kā rezerves kandidāts, institūtam bija brīvais balsojums. Šie cilvēki nebija ielikteņi, ne arī kā īpaši uzrunāti un nenostādīja kādu no pusēm neizdevīgākā situācijā. Viens no norādītajiem pārkāpumiem, bija, ka Ss nav pārstāvētas koledžas. Tātad, lai Satversmes sapulce būtu leģitīma, tā ir jāpapildina. Tātad kaut kas ir jāmaina nolikumā..... Es varētu turpināt, bet neuzskatu to par vajadzīgu. Es pilnībā piekrītu profesoram Rozenvaldam - ja nebija būtisku pārkāpumu, tad ir ievēlēts gan Senāts, gan rektors. Ja  nu tomēr bija, tad nav ievēlēts nedz viens, nedz otrs, nedz arī Šķīrējtiesa. Selektīvs tiesiskums grauj ne tikai Universitāti, tas sagrauj arī mūs kā personības.

Jānis Ikstens, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns (29.08.19 12:32): Universitāte ir nonākusi vēl nepieredzētā turbulencē, un tās sekas šobrīd vēl nav pat pilnībā ieraugāmas. Lai izkļūtu no šīs satricinājumu zonas, ir nepieciešama pārdomāta un pamatota rīcība, nevis problēmu paslaucīšana zem paklāja. Tas attiecas  arī uz Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas legalitāti.

Izlasot Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas Universitātes Rektoru http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476239&mode=mk&date=2019-08-27 , ir saredzami vairāki apsvērumi, ar kuriem Ministru Kabinets pamato pārkāpumus  rektora vēlēšanu procesā un kas attiecas uz 24. maija sēdi, kurā tika vēlēts Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa, t.sk.:

- 13 SS dalībnieki bez tiesiska pamata;

- 13 balsis varēja iespaidot vēlēšanu iznākumu, jo balsu atšķirības par katru kandidātu bija nelielas;

- LU koledžu studējošo pārstāvniecības neesamība.

Visi šie apsvērumi attiecas gan uz rektora vēlēšanām 24. maijā, gan arī uz Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanām 24. maijā. Tāpēc jautājums par divu pēdējo institūciju legalitāti vismaz man ir acīmredzams.

Protams, mēs varam iekšēji vienoties, ka ar Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanām viss ir kārtībā. Līdzīgi kā mēs to izdarījām ar rektora vēlēšanām,
profesoram Mārcim Auziņam to vainagojot ar attiecīgu vērtējumu plašsaziņas līdzekļos (proti, profesors Mārcis Auziņš plašsaziņas līdzekļos, ka rektors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts par rektoru un Latvijas Universitāte to ir pieņēmusi).

Tomēr aizvakar šo iekšējo vienošanos par nederīgu pasludināja ārējs spēlētājs, radot pamatīgu jucekli. Ignorējot Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas legalitātes jautājumu, mēs varam atkārtoti piedzīvot šādu scenāriju.

Tāpēc uzskatu, ka izejas meklēšana no “Universitātei sarežģītā brīža” sākas ar problēmas apzināšanos. Pēc tam jau sekotu šīs problēmas padziļināta un raita analīze, kurā nepieciešamības gadījumā ir iesaistāma ārpus Latvijas Universitātes esoša kompetence. Tālākā rīcība izrietētu no analīzes rezultātiem.

Guntis Arnicāns, Datorikas fakultātes dekāns (2019-08-29 16:56): Situācijas raksturojums ar faktiem vai informāciju, kas varētu tikt interpretēta kā fakts. 1. Ministru kabinets ir lēmis tikai par rektora apstiprināšanu. 2. Ministru kabinets nav lēmis, par to ka Satversmes sapulces sēdes ir nelikumīgas, vai cits pareizāks juridiskais termins. 3. Ministru kabinets ir izteicis šaubas par Satversmes sapulces sēžu likumību. 4. Senāts pašlaik ir likumīgs, jo nav neviena lēmuma, kas to pasludinātu par nelikumīgu. 5. Ir varbūtība, ka tiesas ceļā Satversmes sapulces sēdes un Senātu tiesa pasludina par nelikumīgu. Un jo vairāk būs pieņemti kādi Senāta lēmumi, jo lielāks daudzums ar nelikumīgiem lēmumiem būs radīts; attiecīgi lielāka “putra” ar Latvijas Universitāti un tās dokumentiem. 6. Ir varbūtība, ka pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks tiesājas par Ministru kabineta lēmumu, vēl Ministru kabineta lēmums nav stājies spēkā. 7. Ir varbūtība, ka tiesa uzskata, ka rektors Indriķis Muižnieks ir jāapstiprina amatā. Un piedevām ar atpakaļejošu datumu. Kas notiks ar tā brīža vadības komandu? Vai nesamazinās iespēja izveidot labu jauno komandu, ja nav garantijas par tās ilglaicību darbošanos? 8. Kamēr norit tiesāšanās, tikmēr nevar neko prognozēt; Latvijas Universitāte ir nedrošākajā stāvoklī un personas no malas nevar uzskatīt Latvijas Universitātes lēmumus par 100% drošiem.

Arī es pieturos pie viedokļa, ka varianti ar “netīrumu paslaucīšanu zem tepiķīša” ir ļoti riskanti. Pūlis (datoriķu izpratnē – daudzi dažādi domājoši aģenti) vienmēr spēs “pacelt paklāju un parādīt netīrumus”. Pūlis tiek piesaukts tāpēc, ka šai problēmai sekos līdzi daudz cilvēku gan iekš, gan ārpus LU. Starp tiem būs daudz personu, kas kādu savu mērķu dēļ gribēs pacelt paklāju. Ja varam parādīt, ka paklāja nav vispār, tad nebūs, ko pacelt.

Pieņemsim, ka uzdevums ir samazināt LU nevēlamo lēmumu pieņemšanas un seku iestāšanās varbūtību vai to smagumu.

Ir daudzas paradigmas, kā risināt uzdevumus. Apskatīsim vienu no vienkāršākajām – “Rupjā spēka metode”. Plusi - risinājums ir ļoti vienkāršs, saprotams, pareizā rezultāta iegūšana pie pareizas realizācijas varbūtība tuva 100%, viegli pārliecināties, ka  realizācijā nav kļūdu, cilvēki no malas redz un saprot, kā iegūts pareizais rezultāts. Mīnuss – jāpatērē milzīgi resursi, ja uzdevums ir liels, t.i. ir daudz elektrība, daudz izmantojam atmiņu, ilgs skaitļošanas laiks un citi zaudējumi. Taču ir uzdevumi, kuros šī metode ir vislabākā – nepieciešamajā laikā dod 100% pareizu atbildi. Atbilstoši rupjā spēka metodei, jāskatās uz vienkāršiem risinājumiem un jānovērtē ar kādiem resursiem maksājam par rezultāta sasniegšanu.

Lielākais mums pieejamākais spēks ir Satversmes sapulce. Nu tad izmantojam to.

Piemērs 0. Mums nestrādā lietojumprogramma, kā iecerēts. Bieži vien pietiek pārstartēt datoru un necīnīties ar pašreiz neejošas lietotnes reanimēšanu. Diemžēl reālo dzīvi nevaram pārstartēt, bet atsevišķus notikumus var nosacīti pārstartēt.

Piemērs 1. Likvidēt šaubas par Senāta likumību. Satversmes sapulcei ar motīvu “Likvidēt šaubas par Senāta likumību” organizē jaunas  vēlēšanas. Pēc korektām vēlēšanām šis uzdevums ir atrisināts. Papildus resursa patēriņš (zaudējumi) ir vēlēšanu organizēšana, laiks, neapmierinātība no kādu puses, ka būs cits
Senāta sastāvs, u.c.

Piemērs 2. Mazināt sekas, kas radīsies rektoram Indriķim Muižniekam ar tiesas palīdzību panākot iecelšanu rektora amatā ar atpakaļejošu datumu. Satversmes sapulce rīko balsošanu par neuzticības izteikšanu rektoram Indriķim Muižniekam, ja tiesa  nākotnē pieņem Indriķim Muižniekam labvēlīgu tiesas spriedumu. Tas reāli ir balsojums konkrēti pret personu Indriķi Muižnieku, bet par “haosa samazināšanu” kā to labāk noformulēt. Tad iznāktu, ka rektora amatu var iegūt pagātnē  kādu mēnesi, bet no Satversmes sapulces lēmuma brīža jaunais rektors var nedomāt par sava amata nestabilitāti. Par šādu variantu jāizsakās juristiem, jo nezinu, vai tāds praktiski ir iespējams. Papildus resursa patēriņš (zaudējumi) ir, ka daudzi to tulkos kā tiešu neuzticības izteikšanu profesoram Indriķim Muižniekam, un jebkurā gadījumā tas ir “sitiens” profesoram Indriķim Muižniekam.

Kā redzat, tad algoritmi ir samērā vienkārši, caurspīdīgi, daudz var atrisināt, bet ir jūtami resursu patēriņi (zaudējumi). Ar šiem piemēriem es tikai gribēju pateikt, ka ļoti nopietni jāskata daudzie iespējamie varianti, nepaļaujoties tikai uz optimistisko scenāriju, ko redzam ar “rozā brillēm”. Jāizvērtē riski, iespējamie risinājumi un rezultāts. Bez resursu patēriņa neiztiks, ieskaitot Latvijas Universtātes un tās konkrētu darbinieku reputācijas skaršanas. Pēc manām domām, pašlaik publiski vairāk tiek skatīti risinājumi, kas ir ar maziem resursu patēriņiem (optimizēti algoritmi, lai minimizētu kādu resursu patēriņu), bet tad nav garantijas par rezultāta sasniegšana, notiek cerēšana, ka neviens iespējamos netīrumus nepamanīs.

Artis Svece, filozofijas profesors (ceturtd., 2019. g. 29. aug., plkst. 21:26): Nevaru noturēties neizteicis pāris komentārus arī no savas puses, par ko atvainojos, bet mans attaisnojums ir kaut vai tas, ka esmu parakstījis paziņojumu par Senātu, lai gan, protams, šobrīd par šo lielā mērā juridisko jautājumu izsakās visi, izņemot juristus. Es piekrītu, ka jauna Satversmes sapulce ir tīrākais risinājums, bet īsti nevaru saprast, kā šo situāciju varētu atrisināt ar “vienkārša, caurspīdīga algoritma” palīdzību. Pirmkārt, Satversmes sapulce kādam ir jāsasauc. Vēlams, ka to sasauc kāds, kuram ir tiesības sasaukt.

Tātad tas nevar būt Senāts, ja pieņēmums ir, ka Senāts varētu nebūt leģitīms. Ja tas ir leģitīms, Satversmes sapulce nav vajadzīga. Ja nav leģitīms, tas nevar sasaukt leģitīmi Satversmes sapulci. Rektors vai rektora p.i. vismaz teorētiski ir tādā pašā situācijā, lai gan juristi diez vai šo jautājumu risina tīri abstrakti vai kā algoritmu – galu galā, nav jau tā, ka, ja vēsturnieki noskaidrotu, ka LatvijasvSatversmes sapulce kaut kādu formālu iemeslu dēļ nav sasaukta korekti vai dažiem deputātiem mandāti nav bijuši korekti, būtu jāatceļ visi Latvijas Republikas likumi kopš 1920. gada.

Caurskatot Satversmes sapulces nolikumu, visdrošākais variants šķita, ka sapulci var sasaukt trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku, ja tiem vēl ir tiesības, varbūt LU Padomnieku konvents. Bet jebkurā gadījumā, ja šāda Satversmes sapulce tiks sasaukta, tā taču nevar uzreiz ievēlēt Senātu, vispirms ir jālemj par to, vai šī sapulce uzskata, ka jauns Senāts ir jāvēl, un, ja ir jāvēl, jālemj par pretendentu izvirzīšanas procesa sākšanu un tikai tad nākt kopā otro reizi, lai balsotu. Var jau būt, ka Satversmes sapulce apstiprina esošo Senātu, bet visādi citādi runa ir par to, ka Senāts vismaz pusgadu nav lemtspējīgs, un diez vai reāli pastāv kāds ātrs jauna Senāta radīšanas variants. Varbūt rektora p.i. var kaut ko ātrāk izdarīt, bet rektors vai
rektora p.i. diez vai var atlaist Senātu, tātad jautājums tāpat būs spēkā.

Par to, vai Satversmes sapulce var izteikt neuzticību rektoram, lai nodrošinātos pret tiesas lēmumu. Šajā algoritmā ir viena problēma. Kur ir garantija, ka Satversmes sapulce nobalso par neuzticību rektoram? Turklāt, cik atceros, vajag divas trešdaļas balsu. Vai kaut kas līdzšinējos balsojumos garantē, ka sapulce patiešām rektoru atceļ? Bet iedomājaties, ka tā neatceļ un izsaka uzticību rektoram? Latvijas Universitāte izskatīsies pēc idiotiem, kas pavada laiku strīdoties bezjēdzīgās sapulcēs.

Es domāju, ka Senātam ir jāuzskata sevi par leģitīmu. Pretruna rodas tikai tajā gadījumā, ja Senāts piekrīt izglītības un zinātnes ministrei un uzskata, ka rektors nav ievēlēts korekti, jo Satversmes sapulce nav bijusi tiesīga lemt. Tad gan ir pretruna, jo, kā jau daudzi norādījuši, tā ir tā pati sapulce, kas iecēlusi abus. Bet tas, ka Senāta viedoklis atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas vai Ministru kabineta viedokļa, nav iemesls, lai uzreiz pašiznīcinātos. Cita lieta, ka patiešām, ja kāds apstrīdēs Senāta tiesības lemt, tad to droši vien var izšķirt tikai tiesas ceļā, bet šeit es atkal runāju par lietām, kas nav manā kompetencē. Es piekrītu Jānim Ikstenam, ka ir noteikti jāprasa ārējs vērtējums, cita lieta, - nezinu, vai esat pamanījuši - juristu
viedokļi mēdz atšķirties. Tā ka no nestabilitātes mūs šobrīd neviens nepasargās, šīs cerības vienkārši ir jāatmet.

Man drīzāk šķiet svarīgi tas, ka šajos apstākļos visiem Senāta lēmumiem jābūt pieņemtiem stingri pēc nolikumiem utml., jo jebkura nobīde var tikt apstrīdēta, kļūt publiska un tiks izmantots kā apliecinājums tam, ka mēs nespējam sevi pārvaldīt. Tā ka ministru viedā lēmuma sekas, visticamāk, būs tādas, ka mēs piedzīvosim formālisma uzplaukumu Latvijas Universitātē.

Vēlreiz atvainojos, esmu pārliecināts, ka esmu sarunājis arī aplamības, vienkārši gribētos, lai pirmdienas sēdē būtu pēc iespējas mazāk jāskaidrojas par to, ko var izrunāt līdz tai.

Juris Rozenvalds, politikas zinātnes profesors (Aug 28, 2019 at 7:30 PM): Sakarā ar  Senāta vadības paziņojumu  man tā arī nekļūst skaidrs – kā neliģitīmā Satversmes sapulce (turklāt, spriežot pēc  ziņām par Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumiem,  neleģitīmas bija gan 1., gan 2. Satversmes sapulce) varēja pretlikumīgi ievēlēt Rektoru, bet tā pati Satversmes sapulce – perfekti likumīgi ievēlēt Senātu. Manuprāt, viens no tiesiskās valsts principiem ir -  vienas un tās pašas normas tiek vienādi piemērotas dažādiem cilvēkiem. Kāpēc tādā gadījums rektors Indriķis Muižnieks tiek atcelts no sava amata, bet Senāta priekšsēdētājs pats par sevi paziņo, ka ar viņa pilnvarām viss ir pilnīgā kārtībā?  Piedodiet, es neņemos spriest no smalkās juridiskās loģikas viedokļa, mana jautājuma pamatā ir  veselais saprāts, kuru, iespēju robežās, cenšos kopt. Visu cieņu paziņojuma autoriem, bet es ļoti vēlētos ārkārtas Senāta sēdē dzirdēt nopietnus argumentus, nevis vērot rīcību, kas balstīta uz  principa “Muižnieks nost, viss kārtībā, karavāna iet tālāk”.

Donāts Erts, Ķīmiskās fizikas institūta direktors (2019. gada 28. augusts 17:50): Sakarā ar to, ka pēc jaunākajām tradīcijām diskusijas nenotiek Latvijas Universitātes iekšpusē, bet tikai caur sabiedriskajiem medijiem, presē diskutētās informācijas par Senāta leģimitāti sakarā man ir daži jautājumi:

1. Lai gan Senāts tika ievēlēts pareizajā Satversmes sapulcē 24. maijā, tajā tika nosaukts nepareizs Senāta sastāvs. Pareizo Senāta sastāvu apstiprināja t.s. sliktajā Satversmes sapulces sēdē, kuru Ministru Kabinets neatzina. Pat, ja pirmā sapulce bija pareiza, Senāta sastāvs tomēr nav apstiprināts, un tā apstiprināšanai būtu jāsasauc jauna Satversmes sapulce vai arī jāmaina Senāta sastāvs atbilstoši pareizās Satversmes sapulces sēdē paziņotajam.

2. T.s. pareizajā Satversmes sapulcē bija tās pašas negācijas (izņemot vienu - aizvietošanu, kura tika oficiāli pielietota rektora Mārča Auziņa ievēlēšanas gadījumos, droši vien agrāk arī), kuras tiek piesauktas Izglītības un zinātnes ministrijas sarakstā par nepareizo Satversmes sapulci, piemēram, studentu pārstāvju ievēlēšana, divu koledžu jautājums. Pēc Ministru kabineta lēmuma arī pirmā Satversmes sapulce neizskatās pareiza.

3. Vai nevajadzētu sakārtot visu atbilstoši izglītības un zinātnes ministres prasībām, kas neizskatās nemaz tik sarežģīti, uztaisīt vēlēšanas, kurām
neviens nevarētu piesieties, nemētāties ar ziņojumiem presē un parādīt, ka neturamies pie krēsliem.

Maija Kūle, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore: Domāju ka tiesvedība ir pareizais ceļš, un esmu izbrīnīta, kā pēc loģikas, kad Ministru kabinets dokumentāli noraida Satversmes sapulci kā neleģitīmu to 13 delegātu dēļ, tagad Senāta ievēlēšana Ministru kabineta acīs var skaitīties leģitīma ar to pašu sapulci. Tā juridiskā zinātne ir mistikas pilna!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...