Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 27. augustā pieņemtais Ministru kabineta rīkojums "Par Latvijas Universitāti" paredz (3. lpp): "Mandātu komisija prettiesiski izsniedza  mandātu 13 personām, kurām nebija tiesību to iegūt atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma 4.punktam. Šīs 13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas kā to nosaka LU Satversmes 5.4.punkts. Šo 13 personu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma." un "ārkārtas Satversmes sapulces sēdi jāsasauc Satversmes sapulces priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā.", "LU rektoram nebija tiesību sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā, bet rektoram bija tikai tiesības pieprasīt Senātam sasaukt šādu sēdi." (10., 11. lpp.)

Tas uzjundīja Latvijas Universitātes Senāta senatoru neizpratni, kā tā var būt, ka saskaņā ar vienu un to pašu Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punktu vienā dienā, vienā sapulcē, viens un tas pats Satversmes sapulces sastāvs vēlēja gan rektoru, gan senātu, mandātu komisija prettiesiski izsniedza mandātus, bet tikai rektors ir ievēlēts nelikumīgi, taču senāts likumīgi.

"Viens likums, viena taisnība visiem", iekalts valdības zālē. Valdība gan uzspiež Universitātei dažādas, savstarpēji pretrunīgas taisnības.

Daži fragmenti no senatoru sarunas.

Māris Purgailis, Ekonomikas un vadības fakultātes profesors (29 August 2019 at 19:04:15 EEST): Lai gan valdība lēma tikai par rektora neapstiprināšanu, no Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības puses atzīt, ka citus lēmumus Satversmes sapulces sastāvs neietekmēja būtu nekonsekventi, kas vājinātu viņu pozīcijas tiesā. Tāpēc vienīgās, manuprāt, ''zāles'' ir ātri sasaukt Satversmes sapulci.

Guntis Zemītis, Latvijas Vēstures institūta direktors (29 August 2019 at 23:24:33 EEST): Es uzskatu, ka Satversmes sapulcē (Ss) nebija būtiski pārkāpumi. Jūtos arī personīgi atbildīgs, jo arī no mums - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts bija viens no tiem liktenīgajiem 13 mandātiem, kurus Satversmes sapulces Mandātu komisija, ja nemaldos, vienbalsīgi, arī apstiprināja.  Pirms to pieteikt, sazinājāmies ar juridisko departamentu, rīkojamies pēc labākās sirdsapziņas - cilvēks bija likumīgi ievēlēts kā rezerves kandidāts, institūtam bija brīvais balsojums. Šie cilvēki nebija ielikteņi, ne arī kā īpaši uzrunāti un nenostādīja kādu no pusēm neizdevīgākā situācijā. Viens no norādītajiem pārkāpumiem, bija, ka Ss nav pārstāvētas koledžas. Tātad, lai Satversmes sapulce būtu leģitīma, tā ir jāpapildina. Tātad kaut kas ir jāmaina nolikumā..... Es varētu turpināt, bet neuzskatu to par vajadzīgu. Es pilnībā piekrītu profesoram Rozenvaldam - ja nebija būtisku pārkāpumu, tad ir ievēlēts gan Senāts, gan rektors. Ja  nu tomēr bija, tad nav ievēlēts nedz viens, nedz otrs, nedz arī Šķīrējtiesa. Selektīvs tiesiskums grauj ne tikai Universitāti, tas sagrauj arī mūs kā personības.

Jānis Ikstens, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns (29.08.19 12:32): Universitāte ir nonākusi vēl nepieredzētā turbulencē, un tās sekas šobrīd vēl nav pat pilnībā ieraugāmas. Lai izkļūtu no šīs satricinājumu zonas, ir nepieciešama pārdomāta un pamatota rīcība, nevis problēmu paslaucīšana zem paklāja. Tas attiecas  arī uz Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas legalitāti.

Izlasot Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas Universitātes Rektoru http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476239&mode=mk&date=2019-08-27 , ir saredzami vairāki apsvērumi, ar kuriem Ministru Kabinets pamato pārkāpumus  rektora vēlēšanu procesā un kas attiecas uz 24. maija sēdi, kurā tika vēlēts Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa, t.sk.:

- 13 SS dalībnieki bez tiesiska pamata;

- 13 balsis varēja iespaidot vēlēšanu iznākumu, jo balsu atšķirības par katru kandidātu bija nelielas;

- LU koledžu studējošo pārstāvniecības neesamība.

Visi šie apsvērumi attiecas gan uz rektora vēlēšanām 24. maijā, gan arī uz Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanām 24. maijā. Tāpēc jautājums par divu pēdējo institūciju legalitāti vismaz man ir acīmredzams.

Protams, mēs varam iekšēji vienoties, ka ar Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanām viss ir kārtībā. Līdzīgi kā mēs to izdarījām ar rektora vēlēšanām,
profesoram Mārcim Auziņam to vainagojot ar attiecīgu vērtējumu plašsaziņas līdzekļos (proti, profesors Mārcis Auziņš plašsaziņas līdzekļos, ka rektors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts par rektoru un Latvijas Universitāte to ir pieņēmusi).

Tomēr aizvakar šo iekšējo vienošanos par nederīgu pasludināja ārējs spēlētājs, radot pamatīgu jucekli. Ignorējot Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas legalitātes jautājumu, mēs varam atkārtoti piedzīvot šādu scenāriju.

Tāpēc uzskatu, ka izejas meklēšana no “Universitātei sarežģītā brīža” sākas ar problēmas apzināšanos. Pēc tam jau sekotu šīs problēmas padziļināta un raita analīze, kurā nepieciešamības gadījumā ir iesaistāma ārpus Latvijas Universitātes esoša kompetence. Tālākā rīcība izrietētu no analīzes rezultātiem.

Guntis Arnicāns, Datorikas fakultātes dekāns (2019-08-29 16:56): Situācijas raksturojums ar faktiem vai informāciju, kas varētu tikt interpretēta kā fakts. 1. Ministru kabinets ir lēmis tikai par rektora apstiprināšanu. 2. Ministru kabinets nav lēmis, par to ka Satversmes sapulces sēdes ir nelikumīgas, vai cits pareizāks juridiskais termins. 3. Ministru kabinets ir izteicis šaubas par Satversmes sapulces sēžu likumību. 4. Senāts pašlaik ir likumīgs, jo nav neviena lēmuma, kas to pasludinātu par nelikumīgu. 5. Ir varbūtība, ka tiesas ceļā Satversmes sapulces sēdes un Senātu tiesa pasludina par nelikumīgu. Un jo vairāk būs pieņemti kādi Senāta lēmumi, jo lielāks daudzums ar nelikumīgiem lēmumiem būs radīts; attiecīgi lielāka “putra” ar Latvijas Universitāti un tās dokumentiem. 6. Ir varbūtība, ka pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks tiesājas par Ministru kabineta lēmumu, vēl Ministru kabineta lēmums nav stājies spēkā. 7. Ir varbūtība, ka tiesa uzskata, ka rektors Indriķis Muižnieks ir jāapstiprina amatā. Un piedevām ar atpakaļejošu datumu. Kas notiks ar tā brīža vadības komandu? Vai nesamazinās iespēja izveidot labu jauno komandu, ja nav garantijas par tās ilglaicību darbošanos? 8. Kamēr norit tiesāšanās, tikmēr nevar neko prognozēt; Latvijas Universitāte ir nedrošākajā stāvoklī un personas no malas nevar uzskatīt Latvijas Universitātes lēmumus par 100% drošiem.

Arī es pieturos pie viedokļa, ka varianti ar “netīrumu paslaucīšanu zem tepiķīša” ir ļoti riskanti. Pūlis (datoriķu izpratnē – daudzi dažādi domājoši aģenti) vienmēr spēs “pacelt paklāju un parādīt netīrumus”. Pūlis tiek piesaukts tāpēc, ka šai problēmai sekos līdzi daudz cilvēku gan iekš, gan ārpus LU. Starp tiem būs daudz personu, kas kādu savu mērķu dēļ gribēs pacelt paklāju. Ja varam parādīt, ka paklāja nav vispār, tad nebūs, ko pacelt.

Pieņemsim, ka uzdevums ir samazināt LU nevēlamo lēmumu pieņemšanas un seku iestāšanās varbūtību vai to smagumu.

Ir daudzas paradigmas, kā risināt uzdevumus. Apskatīsim vienu no vienkāršākajām – “Rupjā spēka metode”. Plusi - risinājums ir ļoti vienkāršs, saprotams, pareizā rezultāta iegūšana pie pareizas realizācijas varbūtība tuva 100%, viegli pārliecināties, ka  realizācijā nav kļūdu, cilvēki no malas redz un saprot, kā iegūts pareizais rezultāts. Mīnuss – jāpatērē milzīgi resursi, ja uzdevums ir liels, t.i. ir daudz elektrība, daudz izmantojam atmiņu, ilgs skaitļošanas laiks un citi zaudējumi. Taču ir uzdevumi, kuros šī metode ir vislabākā – nepieciešamajā laikā dod 100% pareizu atbildi. Atbilstoši rupjā spēka metodei, jāskatās uz vienkāršiem risinājumiem un jānovērtē ar kādiem resursiem maksājam par rezultāta sasniegšanu.

Lielākais mums pieejamākais spēks ir Satversmes sapulce. Nu tad izmantojam to.

Piemērs 0. Mums nestrādā lietojumprogramma, kā iecerēts. Bieži vien pietiek pārstartēt datoru un necīnīties ar pašreiz neejošas lietotnes reanimēšanu. Diemžēl reālo dzīvi nevaram pārstartēt, bet atsevišķus notikumus var nosacīti pārstartēt.

Piemērs 1. Likvidēt šaubas par Senāta likumību. Satversmes sapulcei ar motīvu “Likvidēt šaubas par Senāta likumību” organizē jaunas  vēlēšanas. Pēc korektām vēlēšanām šis uzdevums ir atrisināts. Papildus resursa patēriņš (zaudējumi) ir vēlēšanu organizēšana, laiks, neapmierinātība no kādu puses, ka būs cits
Senāta sastāvs, u.c.

Piemērs 2. Mazināt sekas, kas radīsies rektoram Indriķim Muižniekam ar tiesas palīdzību panākot iecelšanu rektora amatā ar atpakaļejošu datumu. Satversmes sapulce rīko balsošanu par neuzticības izteikšanu rektoram Indriķim Muižniekam, ja tiesa  nākotnē pieņem Indriķim Muižniekam labvēlīgu tiesas spriedumu. Tas reāli ir balsojums konkrēti pret personu Indriķi Muižnieku, bet par “haosa samazināšanu” kā to labāk noformulēt. Tad iznāktu, ka rektora amatu var iegūt pagātnē  kādu mēnesi, bet no Satversmes sapulces lēmuma brīža jaunais rektors var nedomāt par sava amata nestabilitāti. Par šādu variantu jāizsakās juristiem, jo nezinu, vai tāds praktiski ir iespējams. Papildus resursa patēriņš (zaudējumi) ir, ka daudzi to tulkos kā tiešu neuzticības izteikšanu profesoram Indriķim Muižniekam, un jebkurā gadījumā tas ir “sitiens” profesoram Indriķim Muižniekam.

Kā redzat, tad algoritmi ir samērā vienkārši, caurspīdīgi, daudz var atrisināt, bet ir jūtami resursu patēriņi (zaudējumi). Ar šiem piemēriem es tikai gribēju pateikt, ka ļoti nopietni jāskata daudzie iespējamie varianti, nepaļaujoties tikai uz optimistisko scenāriju, ko redzam ar “rozā brillēm”. Jāizvērtē riski, iespējamie risinājumi un rezultāts. Bez resursu patēriņa neiztiks, ieskaitot Latvijas Universtātes un tās konkrētu darbinieku reputācijas skaršanas. Pēc manām domām, pašlaik publiski vairāk tiek skatīti risinājumi, kas ir ar maziem resursu patēriņiem (optimizēti algoritmi, lai minimizētu kādu resursu patēriņu), bet tad nav garantijas par rezultāta sasniegšana, notiek cerēšana, ka neviens iespējamos netīrumus nepamanīs.

Artis Svece, filozofijas profesors (ceturtd., 2019. g. 29. aug., plkst. 21:26): Nevaru noturēties neizteicis pāris komentārus arī no savas puses, par ko atvainojos, bet mans attaisnojums ir kaut vai tas, ka esmu parakstījis paziņojumu par Senātu, lai gan, protams, šobrīd par šo lielā mērā juridisko jautājumu izsakās visi, izņemot juristus. Es piekrītu, ka jauna Satversmes sapulce ir tīrākais risinājums, bet īsti nevaru saprast, kā šo situāciju varētu atrisināt ar “vienkārša, caurspīdīga algoritma” palīdzību. Pirmkārt, Satversmes sapulce kādam ir jāsasauc. Vēlams, ka to sasauc kāds, kuram ir tiesības sasaukt.

Tātad tas nevar būt Senāts, ja pieņēmums ir, ka Senāts varētu nebūt leģitīms. Ja tas ir leģitīms, Satversmes sapulce nav vajadzīga. Ja nav leģitīms, tas nevar sasaukt leģitīmi Satversmes sapulci. Rektors vai rektora p.i. vismaz teorētiski ir tādā pašā situācijā, lai gan juristi diez vai šo jautājumu risina tīri abstrakti vai kā algoritmu – galu galā, nav jau tā, ka, ja vēsturnieki noskaidrotu, ka LatvijasvSatversmes sapulce kaut kādu formālu iemeslu dēļ nav sasaukta korekti vai dažiem deputātiem mandāti nav bijuši korekti, būtu jāatceļ visi Latvijas Republikas likumi kopš 1920. gada.

Caurskatot Satversmes sapulces nolikumu, visdrošākais variants šķita, ka sapulci var sasaukt trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku, ja tiem vēl ir tiesības, varbūt LU Padomnieku konvents. Bet jebkurā gadījumā, ja šāda Satversmes sapulce tiks sasaukta, tā taču nevar uzreiz ievēlēt Senātu, vispirms ir jālemj par to, vai šī sapulce uzskata, ka jauns Senāts ir jāvēl, un, ja ir jāvēl, jālemj par pretendentu izvirzīšanas procesa sākšanu un tikai tad nākt kopā otro reizi, lai balsotu. Var jau būt, ka Satversmes sapulce apstiprina esošo Senātu, bet visādi citādi runa ir par to, ka Senāts vismaz pusgadu nav lemtspējīgs, un diez vai reāli pastāv kāds ātrs jauna Senāta radīšanas variants. Varbūt rektora p.i. var kaut ko ātrāk izdarīt, bet rektors vai
rektora p.i. diez vai var atlaist Senātu, tātad jautājums tāpat būs spēkā.

Par to, vai Satversmes sapulce var izteikt neuzticību rektoram, lai nodrošinātos pret tiesas lēmumu. Šajā algoritmā ir viena problēma. Kur ir garantija, ka Satversmes sapulce nobalso par neuzticību rektoram? Turklāt, cik atceros, vajag divas trešdaļas balsu. Vai kaut kas līdzšinējos balsojumos garantē, ka sapulce patiešām rektoru atceļ? Bet iedomājaties, ka tā neatceļ un izsaka uzticību rektoram? Latvijas Universitāte izskatīsies pēc idiotiem, kas pavada laiku strīdoties bezjēdzīgās sapulcēs.

Es domāju, ka Senātam ir jāuzskata sevi par leģitīmu. Pretruna rodas tikai tajā gadījumā, ja Senāts piekrīt izglītības un zinātnes ministrei un uzskata, ka rektors nav ievēlēts korekti, jo Satversmes sapulce nav bijusi tiesīga lemt. Tad gan ir pretruna, jo, kā jau daudzi norādījuši, tā ir tā pati sapulce, kas iecēlusi abus. Bet tas, ka Senāta viedoklis atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas vai Ministru kabineta viedokļa, nav iemesls, lai uzreiz pašiznīcinātos. Cita lieta, ka patiešām, ja kāds apstrīdēs Senāta tiesības lemt, tad to droši vien var izšķirt tikai tiesas ceļā, bet šeit es atkal runāju par lietām, kas nav manā kompetencē. Es piekrītu Jānim Ikstenam, ka ir noteikti jāprasa ārējs vērtējums, cita lieta, - nezinu, vai esat pamanījuši - juristu
viedokļi mēdz atšķirties. Tā ka no nestabilitātes mūs šobrīd neviens nepasargās, šīs cerības vienkārši ir jāatmet.

Man drīzāk šķiet svarīgi tas, ka šajos apstākļos visiem Senāta lēmumiem jābūt pieņemtiem stingri pēc nolikumiem utml., jo jebkura nobīde var tikt apstrīdēta, kļūt publiska un tiks izmantots kā apliecinājums tam, ka mēs nespējam sevi pārvaldīt. Tā ka ministru viedā lēmuma sekas, visticamāk, būs tādas, ka mēs piedzīvosim formālisma uzplaukumu Latvijas Universitātē.

Vēlreiz atvainojos, esmu pārliecināts, ka esmu sarunājis arī aplamības, vienkārši gribētos, lai pirmdienas sēdē būtu pēc iespējas mazāk jāskaidrojas par to, ko var izrunāt līdz tai.

Juris Rozenvalds, politikas zinātnes profesors (Aug 28, 2019 at 7:30 PM): Sakarā ar  Senāta vadības paziņojumu  man tā arī nekļūst skaidrs – kā neliģitīmā Satversmes sapulce (turklāt, spriežot pēc  ziņām par Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumiem,  neleģitīmas bija gan 1., gan 2. Satversmes sapulce) varēja pretlikumīgi ievēlēt Rektoru, bet tā pati Satversmes sapulce – perfekti likumīgi ievēlēt Senātu. Manuprāt, viens no tiesiskās valsts principiem ir -  vienas un tās pašas normas tiek vienādi piemērotas dažādiem cilvēkiem. Kāpēc tādā gadījums rektors Indriķis Muižnieks tiek atcelts no sava amata, bet Senāta priekšsēdētājs pats par sevi paziņo, ka ar viņa pilnvarām viss ir pilnīgā kārtībā?  Piedodiet, es neņemos spriest no smalkās juridiskās loģikas viedokļa, mana jautājuma pamatā ir  veselais saprāts, kuru, iespēju robežās, cenšos kopt. Visu cieņu paziņojuma autoriem, bet es ļoti vēlētos ārkārtas Senāta sēdē dzirdēt nopietnus argumentus, nevis vērot rīcību, kas balstīta uz  principa “Muižnieks nost, viss kārtībā, karavāna iet tālāk”.

Donāts Erts, Ķīmiskās fizikas institūta direktors (2019. gada 28. augusts 17:50): Sakarā ar to, ka pēc jaunākajām tradīcijām diskusijas nenotiek Latvijas Universitātes iekšpusē, bet tikai caur sabiedriskajiem medijiem, presē diskutētās informācijas par Senāta leģimitāti sakarā man ir daži jautājumi:

1. Lai gan Senāts tika ievēlēts pareizajā Satversmes sapulcē 24. maijā, tajā tika nosaukts nepareizs Senāta sastāvs. Pareizo Senāta sastāvu apstiprināja t.s. sliktajā Satversmes sapulces sēdē, kuru Ministru Kabinets neatzina. Pat, ja pirmā sapulce bija pareiza, Senāta sastāvs tomēr nav apstiprināts, un tā apstiprināšanai būtu jāsasauc jauna Satversmes sapulce vai arī jāmaina Senāta sastāvs atbilstoši pareizās Satversmes sapulces sēdē paziņotajam.

2. T.s. pareizajā Satversmes sapulcē bija tās pašas negācijas (izņemot vienu - aizvietošanu, kura tika oficiāli pielietota rektora Mārča Auziņa ievēlēšanas gadījumos, droši vien agrāk arī), kuras tiek piesauktas Izglītības un zinātnes ministrijas sarakstā par nepareizo Satversmes sapulci, piemēram, studentu pārstāvju ievēlēšana, divu koledžu jautājums. Pēc Ministru kabineta lēmuma arī pirmā Satversmes sapulce neizskatās pareiza.

3. Vai nevajadzētu sakārtot visu atbilstoši izglītības un zinātnes ministres prasībām, kas neizskatās nemaz tik sarežģīti, uztaisīt vēlēšanas, kurām
neviens nevarētu piesieties, nemētāties ar ziņojumiem presē un parādīt, ka neturamies pie krēsliem.

Maija Kūle, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore: Domāju ka tiesvedība ir pareizais ceļš, un esmu izbrīnīta, kā pēc loģikas, kad Ministru kabinets dokumentāli noraida Satversmes sapulci kā neleģitīmu to 13 delegātu dēļ, tagad Senāta ievēlēšana Ministru kabineta acīs var skaitīties leģitīma ar to pašu sapulci. Tā juridiskā zinātne ir mistikas pilna!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_nokluset

Tūliņ, tūliņ uzzināsim, ka vatņiku daudzinātā „Sputņik V” vakcīna nebija nekas vairāk kā tukša „moskovītu” muldēšana

FotoZinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Lasīt visu...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....