Iesaki rakstu: 
Kam Latvijai miera laikā Kariņa valdība? Jo laikam tuvojas tik liela krīze, ka vajadzīgs Briseles vietvaldis.
Aizvadītajā nedēļā ar milzīgām dzemdību mokām tika izradīta jauna Latvijas valdība. Medijos ne pirms, ne pēc šī notikuma nav gadījies lasīt nevienu pozitīvu vērtējumu. Varbūt izņemot parastos akadēmiskos pielīdējus, kuri neaizmirst piekodināt, ka tagad tik dodiet zinātnei lielu naudu, un katru reizi uzštancē tādu pašu viedokli par valdību.
Lai arī daudzi izsakās par šīs valdības īslaicību, to grūtāk pateikt. Skaidrs, ka nekāda vienprātība un mīlestība šo partiju starpā nav iespējama. Izdošanas kriminālvajāšanai, Prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanas skaudri liks saprast, ka partiju politika ir „bellum omnium contra omnes” (visu karš pret visiem). Un liberālās Rietumu politikas pamatā esošais neuzticības princips "checks and balances" ir vissapuvušākais pamats cilvēces vēsturē. Taču alternatīvas trūkuma apstākļos var pastāvēt arī nekonkurētspējīgas sistēmas.
Dīvaini - parasti koalīcijas valdībās ministru pozīcijās iet partiju politiskie līderi un stratēģi. Kuri tad nu realizē partijas politiku noteiktā jomā un par to atbild. Šoreiz prioritāri salien otrā plāna kurmji un kurmenes, melnos matus purinot. Palīgjuristi un grāmatvedes ir Kariņa valdības galvenais resurss.
Lai vērtējumi par šīs valdības stratēģisko būtību paliek lielākam rakstam. Lasot valdības deklarāciju virspusēji, ir visai daudz uzkrītošu lietu. Piemēram, netiek vairs apjūsmota struktūrfondu slaukšana kā attīstības pamats. Cēlonis, pirmkārt, ir tas, ka iepriekšējā valdība paspējusi visus struktūrfondus jau sadalīt mīklainos projektos. Un Latvijā perfekti darbojas Slovākijas modelis struktūrfondu apguvē - Latvijai paredzētos struktūrfondus apgūst bez Latvijas klātbūtnes.
To arī katrs ikdienā redz: ja iepriekšējā struktūrfondu periodā no 2007.-2013. gadam visur varēja redzēt plāksnes ar uzrakstu, ka tas un tas, un tas tiek darīts par struktūrfondu naudu, tad šajā apgūšanas periodā nekā tāda nav. Plūst miljardu straumes, bet šai posta krastā tās nepiestāj. Tas arī ir iemesls, kāpēc iepriekšējās valdības it kā veiksmīgā darbība neko vairāk kā zaudējumu vēlēšanās nedeva, jo parastajam vēlētājam no šiem mistiskajiem projektiem nav nekāda labuma.
No "virsbūves" viedokļa Kariņa valdība iezīmē pilnīgi jaunu līmeni melošanā un liekulībā.
Pirmais šoks ir labklājības ministre. Tīmeklis ir pilns ar cilvēku stāstiem, kā šī ministre veiksmīgi turējusi savus darbiniekus pa gabalu no Labklājības ministrijas labumiem, maksājot algu aploksnē. Nožēlojami ir ministres partijas biedru aizstāvības apgalvojumi: vai, kā nu uzbrūk mūsu biedrenei - viedajai Petračūskai. Viņa, nabadzīte, visu mūžu strādā un strādā, un beigās nekas nepaliek, jo visus nodokļus jau šajā valstī nevar samaksāt. Cik liekulības pacietīs vēlētāji?
Cita Labklājības ministrijas darba joma ir darba aizsardzība. Un te nu ministrei izcili sasniegumi - viņas un vīra kopīgā firmā strādnieki darbavietā krituši kā mušas. Šī daudznozaru firma varēja nodarboties arī ar kapsētu biznesu, sagatavotā materiāla pietiktu nelielam kolumbārijam.
Ne par matu neatpaliek izglītības un zinātnes ministre. Viņa došot Latgalei lielo prioritāti un laimi un to visu latgaliešu valodā. Īpašs atbalsts būšot Eiropas Savienības Austrumu robežā esošām skolām - valdības deklarējums saka "īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai".
Tulkojumā no Kariņa valdības valodas - ņemam lielo tuteni un likvidējam Latvijas Austrumos skolas pēc kārtas.
Un patiešām, jau otrdienas valdības sēdē iekļauts tiesību akts - TA-37 "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija rīkojumā Nr.282 "Par Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas likvidāciju"". Neceriet, jo šie grozījumi nav paredzēti skolas saglabāšanai. Gluži otrādi, tie paredzēti skolas ēku un mantas izvazāšanai, lai nekad vairs šo 1927. gadā dibināto arodskolu neatjaunotu. Runājam par atbalsta došanu Latgalei, bet likvidējam profesionālo vidusskolu, kas atrodas pāris kilometrus no Latgales un kur ilgstoši mācījās daudzi Latgales jaunieši. Ziemeļaustrumvidzeme otrās neatkarības gados ir ne mazāk izpostīta kā Latgale.
Ja jau tāda ir ministres prelūdija, bail domāt, kāda būs fūga. Tā laikam būs augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācija (lasi - mantas un īpašumu izvazāšana), lai šis konsolidētais Frankenšteins paceltos 500 labāko universitāšu sarakstā. Nav gan sīkāk paskaidrots, kādā sarakstā. Tikpat labi tas var būt G-faktora augstskolu ranžējums vai pasaules skaistāko universitāšu saraksts.
Kopsecinājums ir viens - Kariņa boiskautiskā izcelsme ir visai līdzīga VĻKJS produktam melošanā, liekulībā un intrigu pīšanā. Latviju gaida grūti laiki. Ja sāksies smaga krīze, Eirozonas agonija, tad no šīs valdības loģisku rīcību grūti gaidīt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
