Kārļa Krastiņa iesaiste “Latvijas valsts mežiem” draud ar “Liepājas metalurga” likteni
Pietiek lasītājs08.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau teju par tradīciju kļuvusi kāda finanšu konsultanta un “profesionālā investīciju baņķiera”, kā viņam labpatīk sevi dēvēt[1], Kārļa Krastiņa aktivizēšanās dažādu jaunu un vēl neapgūtu profesionālo izaicinājumu (lasīt – shēmošanas un naudas raušanas iespēju uz citu rēķina ar ne pārāk likumīgām metodēm) meklēšanā. It sevišķi, ja tie saistīti ar lieliem uzņēmumiem vai, vēl labāk, lieliem valsts uzņēmumiem, kuriem vajag mācēt veiksmīgi “piesūkties”. Kārlis Krastiņš nenoliedzami to pieprot visai labi, un tieši tādēļ mūs priekšā, iespējams, sagaida jauna Kārļa Krastiņa jau tā ne pārāk spožās profesionālās biogrāfijas epizode, ar ko gribēju padalīties.
Kārlis Krastiņš jau pirms daudziem gadiem caur savu firmu “Prudentia” sāka konsultēt tobrīd vēl dzīvotspējīgo “Liepājas Metalurgu” finanšu jautājumos. Nokonsultēja “veiksmīgi” – kā rakstīja Pietiek.com, no valsts (lasīt – mūsu visu nodokļu maksātāju naudas) par “konsultēšanu” “Prudentia” saņēma 384 tūkstošus eiro.[2]
Pēc tam, kad kādu laiku bija “pakonsultējis”, “Liepājas Metalurgs” tomēr kļuva maksātnespējīgs, un tā galvgalī “nejauši” nonāca neviens cits kā labs Kārļa Krastiņa domubiedrs (arī shēmošanas jautājumos) Haralds Velmers, kurš, protams, tāpat kā Kārlis Krastiņš mācēja izmantot arī savu iespēju nopelnīt uz uzņēmuma rēķina maksātnespējas procesā. Tā nu šīs abu kungu saimniekošanas rezultātā no kādreiz slavenā “Liepājas Metalurga” palika tikai izsaimniekota manta un atmiņas par uzņēmumu, kurā gandrīz 2000 cilvēku zaudēja darbu, bet Kārlim un Haraldam – liela nauda kabatās.
Tad Kārlis Krastiņš pēc dažiem gadiem ne tikai piedalījās, bet, kā izrādās, ar savu “Prudentia” pat organizēja debates par tēmu “Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi.”[3] Laba papildu reklāma jau “Liepājas Metalurgā” sevi apliecinājušajam “profesionālajam investīciju baņķierim” Kārlim Krastiņam.
Turklāt viņš ar šo pasākumu neapšaubāmi ieguva sev papildu bonusa punktus, jo kā gan neticēt tādam konsultantam, kas rīko un piedalās pasākumā kopā ar pašu biržas NASDAQ vadītāju Daigu Auziņu-Melalksni, kura ir sena Krastiņa sabiedrotā, un kas nu demonstrē gatavību vairs jau ne tikai iedrošināt un konsultēt kaut kādus “Liepājas Metalurgus” (kas tobrīd jau bija sen kā “nokonsultēti” līdz maksātnespējai), bet arī krietni nopietnākiem valsts uzņēmumiem stāstīt par to, kā vajag kotēties biržā un kā tas veicina ekonomisko izaugsmi. Piemēram, AS “Airbaltic” konsultēšanā gan stratēģiskā investora jeb 0,05% akcionāra piesaistīšanā, gan nevajadzīgu lidmašīnu detaļu iegādē, gan, protams, vairāku simtu tūkstošu vērtās konsultācijās par akciju kotēšanu biržā.
Taču šie plāni bija dažus gadus jāatliek (pie tiem vēl atgriezīsimies), jo pa vidu taču parādījās jauns projekts, jauns uzņēmums, kam “piesūkties” – nu jau slavenās shēmas par un ap AS “Olainfarm”. Presē publicētā informācija par notikumiem AS “Olainfarm” iepriekšējos gados iezīmē visai skaidru ainu par Kārļa Krastiņa profesionālajām aktivitātēm un prasmēm shēmošanā un sava pašlabuma meklēšanā ar ne pārāk likumīgiem līdzekļiem.
Iesācis darboties AS “Olainfarm” padomes locekļa amatā, Kārlis Krastiņš sāka vēl salīdzinoši pieklājīgi, izmantojot tikai iespēju, atrodoties šajā amatā, nopelnīt vismaz ceturtdaļmiljonu eiro gadā.[4] Taču ne jau tādi sīkumi kā nieka ceturtdaļmiljons acīmredzot interesēja “profesionālo investīciju baņķieri” Kārli Krastiņu – jādomā, ka tā bija tikai gatavošanās kam daudz lielākam, jo viņu patiesībā interesēja iespēja “nokonsultēt” AS “Olainfarm” “pareizā” investora piesaistē.[5]
Tāda investora, lai pats Kārlis Krastiņš 90.gadu reiderisma manierē, bet ar smalkāku izpildījumu un shēmām (kurās, protams, bez “profesionālā investīciju baņķiera” zināšanām neiztikt) pārņemtu AS “Olainfarm” savā kontrolē kopā ar Čehijas čaulas kompāniju „Black Duck Invest a.s.” un, protams, ne ar vienu citu kā savu paziņu jau no “Liepājas Metalurga” laikiem – Haraldu Velmeru.[6] Un kā nu nenokonsultēt, ja tev kā padomes loceklim turklāt ir pieejama visa uzņēmuma iekšējā informācija, finanšu dati, stratēģiskās attīstības plāni, biržas dati, kurus var mierīgi nopludināt un uzrādīt visiem vajadzīgajiem “investoriem”?[7]
Tomēr šoreiz pašam “profesionālajam investīciju baņķierim” nogāja greizi – AS “Olainfarm” izdevās izglābties un tikt vaļā no krastiņiem un velmeriem[8], to nepiemeklēja “Liepājas Metalurga” liktenis, un, šķiet, tas beidzot nostājies uz attīstības ceļa[9], bet pašam Kārlim Krastiņam (un arī viņa draugam Haraldam Velmeram) aktivitātes AS “Olainfarm”, kā liecina presē publicētā informācija, beidzās ar diviem kriminālprocesiem.[10] Vienā no tiem Kārlis Krastiņš ir jau nonācis aizdomās turētā statusā par krāpšanu (sekas Kārļa Krastiņa mēģinājumiem piesaistīt “investoru”, kas acīmredzot bija reiderisma mēģinājums). Otrā savukārt Kārlis Krastiņš figurē saistībā ar uzņēmuma iekšējās, konfidenciālās, komercnoslēpumu saturošās (tajā skaitā, kā var saprast, biržas) informācijas, kas Kārlim Krastiņam bija pieejama kā padomes loceklim, nopludināšanu kādam ārvalstu uzņēmumam.[11]
Atgriežoties pie stāsta par Kārļa Krastiņa ieceri konsultācijām par “valsts uzņēmumu kotēšanu biržā”, nevaru nepadalīties jaunākajā informācijā, kas norāda uz nākamo soli Kārļa Krastiņa aktivitātēs un jauna “konsultāciju upura” meklējumos.
Vai nevarētu būt tā, ka, arvien aktuālākai un reālākai kļūstot idejai un tēmai par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, Kārlis Krastiņš, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu un figurē kā potenciāli aizdomās turētais par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu (izpaušanu) un ar likumu aizliegtām manipulācijām finanšu tirgos, tagad ir patiešām iecerējis ne tikai padiskutēt, bet grib reāli “konsultēt” šajā “akciju kotēšanas biržā” procesā vienu no Latvijas valsts lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem – “Latvijas valsts meži”?
Pavisam nesen Kārlis Krastiņš ir dedzīgi organizējis tikšanos ar AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, turklāt ārpus AS “Latvijas valsts meži” telpām.
No ticamiem avotiem iegūta informācija liecina, ka ne jau par laikapstākļiem viņi tur runāja, bet gan Krastiņš ar dažādām metodēm un piedāvājumiem mēģināja pārliecināt Putniņu, ka tieši viņš būs īstais “konsultants” šim valsts uzņēmumam saistībā ar iespējamo akciju kotēšanu biržā. Un kā te neatcerēties Kārļa Krastiņa organizētajā diskusijā minēto “ekonomisko izaugsmi”, kam acīmredzot būtu jāseko pēc Kārļa Krastiņa konsultācijām par valsts uzņēmuma akciju kotēšanu biržā. Retorisks jautājums – kā jūs domājat, vai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ekonomiskā izaugsme būs uzņēmumam vai tikai pašam Kārlim Krastiņam?
Atliek vien novēlēt, lai “Latvijas valsts meži” neatkārto “Liepājas Metalurga” kļūdas un tos nepiemeklē “Liepājas Metalurga” liktenis ar bēdīgi slavenā konsultanta, “profesionālā investīciju baņķiera” ar jau vismaz divu kriminālprocesu bagāžu, piesaisti. Cerams, ka “Latvijas valsts mežu” padome un akcionārs pratīs uzdot neērtus jautājumus Pēteram Putniņam par to, ar kāda izmēra un skaita argumentiem Krastiņš ir pārliecinājis viņu par savu ideālo piemērotību konsultāciju sniegšanā.
Ja nepratīs, tad būsim spiesti lasītājus informēt par to, kā saviem partneriem Krastiņš šos argumentus apzīmējis grāmatvedības pozīcijā, kas varētu rezultēties ar Pētera Putniņa atbrīvošanu no amata sakarā ar uzticības zaudēšanu.
[1] https://puaro.lv/ietekme-un-nauda/izgazies-olainfarm-akciju-izkrapsanas-meginajums-aiztur-cehu-investorus-un-milanu-belevicu/
[2]https://www.pietiek.com/raksti/prudentia_pern_par_palidzibu_liepajas_metalurga_lieta_sanemusi_vairak_neka_380_000_eiro?nomob?nomob
[3] https://nasdaqbaltic.com/lv/news/top101-debates-ka-valsts-uznemumu-kotesana-birza-veicina-ekonomisko-izaugsmi/
[4]https://pietiek.com/raksti/dizeni,_razeni_sheeeemojoti!___daudzbalsigi_apsveikumi_velmeram_un_krastinam_dzimsanas_dienas!/?nomob
[5]https://pietiek.com/raksti/kluse_pilnigi_visas_ar_black_duck,_4_wind_un_cehu_investoru_darijumiem_iesaistitas_puses_un_personas/
[6] https://www.db.lv/zinas/reiderisma-meginajums-kas-izmainija-olainfarm-510868
[7] https://www.db.lv/zinas/reiderisma-meginajums-kas-izmainija-olainfarm-510868
[8] https://nra.lv/latvija/349737-olainfarm-reiderisma-meginajums-pa-soliem.htm
[9] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-talaka-izaugsme-arpus-birzas-un-ar-stabilu-ipasnieku-sastavu-505995
[10] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-reiderisma-izmeklesana-pieci-aizdomas-turamie-507528
[11] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-reiderisms-petam-fktk-uzraudzibas-divainibas-507758
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
