Kārtējais solis sabiedrības iebaidīšanai Latvijā, kur bīstami izteikt viedokli, kas atšķiras no oficiālā
Krievu žurnālisti*09.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien, 11.aprīlī Rīgā sākas tiesu procesu sērija pret Latvijas žurnālistiem, kuri raksta krievu valodā. Viņi tiek apsūdzēti “ES sankciju pārkāpšanā”. Pēc Valsts drošības dienesta (VDD) iniciatīvas 16 cilvēki tika apsūdzēti pēc Krimināllikuma 84.1 panta par to, ka viņi sadarbojās ar Starptautisko informācijas aģentūru “Rossiya Segodnya” (RS) – gatavoja žurnālistu materiālus aģentūras struktūrvienībām ”Baltnews“ un ”Sputnik”.
Šajā Krimināllikuma pantā paredzētais sods ir brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Apsūdzība uzskata, ka žurnālisti “apzināti ar mantkārīgu nolūku darīja pieejamus saimnieciskus resursus” RS ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam.
2020. gada decembrī VDD veica septiņas kratīšanas — tika izņemti datori, telefoni, informācijas nesēji ar žurnālistu un personīgiem arhīviem.
Sankcijas pret RS kā juridisku personu tika pasludinātas 2023. gada februārī. Bet VDD izvēlējās ceļu brīvi interpretēt ES un Latvijas likumdošanu un noteica, ka, ja “Rossiya Segodnya” ģenerāldirektors D. Kiseļovs atrodas zem personālām sankcijām, tad viņš pastarpināti varēja saņemt kaut kādu ekonomisko labumu. Jautājums – kādu, ja D.Kiseļovs nav RS īpašniers, bet ir algots top menedžeris mediju holdingā, kurā Krievijas valstij pieder 100% kapitāla?
Mūsu kolēģiem, kuri rakstīs par šiem tiesu procesiem, tai skaitā Latvijas žurnālistiem, gribam pajautāt: ja Krievija noteiktu sankcijas pret kādu no BBC vadītājiem, vai būtu tiesiski par to saukt pie kriminālatbildības žurnālistus, kas godprātīgi raksta Lielbritānijas mediju korporācijai tekstus, izīrē telpas korespondentu punktam vai sniedz transporta pakalpojumus filmēšanas grupām, par to, ka šie cilvēki “nodod resursus” BBC vadītājam, pret kuru tika noteiktas Krievijas sankcijas?
Acimredzami, ka vienlaicīgi sodīt duci žurnālistu par sava profesionāla darba veikšanu ir Eiropas mērogā skandāls. Tāpēc 14 lietas sadalīja atsevišķās tiesvedībās, lai tiktu galā ar žurnālistiem pa vienam. Tiesu sēdes pirmajam sešiniekam ieplānotas 11. un 13. aprīlī, 17. un 29. maijā, 4. un 14. jūnijā.
Mēs uzskatām šo par politiski motivētu procesu, kas pārkāpj vārda brīvības pamatprincipus. Tas tika inspirēts ar nolūku iebaidīt žurnālistus, faktiski – lai liegtu viņiem darboties savā profesijā. “Žurnālistu lieta” - tas ir arī kārtējais solis sabiedrības iebaidīšanai Latvijā, kur bīstami izteikt viedokli, kas atšķiras no oficiālā. Mēs ceram, ka tiesneši savus lēmumus pieņems, vadoties no tiesiskiem argumentiem, nevis lems, izejot no “tekošā momenta politiskās lietderības”.
* kolēģu vārdā Vladimirs Dorofejevs, Ludmila Pribiļska, Andrejs Jakovļevs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
