Iesaki rakstu: 
Uzdevu Saulkrastu būvvaldei jautājumu par Rīgas ielas 75 un 75A esošās ēkas likteni un nelegālo tapšanu. Lūk, atbilde: „Paldies par Jūsu jautājumu. Jūsu jautājumā ietvertā informācija neatbilst lietas reālajiem apstākļiem.”
Un turpinājums: „Saskaņā ar Saulkrastu novada būvvaldes rīcībā esošo informāciju kafejnīca “Cietais rieksts” būvēta legāli saskaņā ar Saulkrastu novada būvvaldē 2010. gada 31. maijā saskaņotu īslaicīgas būves lietošanas-ekspluatācijas projektu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā būvvalde ir konstatējusi, ka ir atkāpes no minētā projekta, kas atbilst patvaļīgai pārbūvei.
Tāpēc pieņemts lēmums apturēt būvdarbus visā objektā līdz attiecīgo dokumentu saskaņošanai un nepieciešamo atļauju saņemšanai būvvaldē. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, kafejnīca šobrīd nedarbojas un aizliegumu turpināt pārbūvi nav pārkāpusi. Saulkrastu dome nav subsidējusi norādīto kafejnīcu.”
Varbūt mazliet kļūdains termins tika izmantots pagātnes formā - nelikumīga būvniecība, taču tāda tā šobrīd ir, ja balstāmies uz pašvaldības sniegtajiem datiem.
Laikam sākumā būtu jāizsaka pateicība par to, ka pēc ilgstošās ignorēšanas beidzot sniegta atbilde, ja vien nebūtu vairākas kļūdas un neprecizitātes, kas nu pilnīgi noteikti neatbilst reālajiem apstākļiem.
Vispārīgie būvnoteikumi skaidri un gaiši pasaka, ka īslaicīgas lietošanas būve ir būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem, pašvaldība var pagarināt esošās būves atļauju uz vēl pieciem gadiem (taču termiņš nedrīkst būt garāks par 10 gadiem!), un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām!
Atbildē sniegtā informācija, ka tikai 2020. gada 10. jūnijā būvvalde konstatēja, ka ir atkāpes no projekta, ir, maigi izsakoties, absurds. 2020. gada jūnijā būvvalde varēja tikai un vienīgi konstatēt, ka kafejnīca kā īslaicīga būve ir jānojauc, nevis apturēt būvdarbus un atļaut kaut ko saskaņot un saņemt atļaujas.
Interesanti kādu termiņu bija noteikusi būvvalde saskaņojot 2010. gada 31. maijā īslaicīgas būves lietošanas – ekspluatācijas projektu? Un interesanti, vai tas tika kaut reizi pagarināts? Varbūt tas viss tomēr saistīts ar reālās situācijas “pārzinātāju”, Normunda Līča padomnieku Artūru Ancānu, kurš ar sava tiešā un vienīgā priekšnieka svētību, VIENPERSONISKI izmainot līguma nosacījumus, ir ieplānojis zemes gabalā Rīgas ielā 75a realizēt zemes nomas līguma grozījumos iekļauto atļauju – kafejnīcas būvniecību.
Bez šiem Normunda Līča parakstītajiem grozījumiem nekāda kafejnīcas būvniecība nevarētu notikt, un jau uzbūvētais (kā norāda būvvalde – īslaicīga būve) būtu steidzīgi jānojauc! Interesanti, ka par zemes gabalu Rīgas ielā 75 maksā 245,64 eur gadā un bez maksas izmanto pašvaldības inženierbūvi, asfalta segumu, kas būtiski sadārdzina zemes gabala vērtību un nomas maksu un par Rīgas 75A - 175,14 eur gadā. Lieliski reālie apstākļi, kurus visi izliekas neredzam un neko nesaprotam.
Interesanti ir arī tas, kā būvvalde plāno saskaņot kafejnīcas būvniecību zemes gabalā, kura platība ir tikai 685 kv.m. un kurā ir paredzēts (un arī atrodas) bērnu rotaļlaukums, ja apbūves platībai tajā vietā ir jābūt ne mazāk kā 1200 kv.m? Un vai elektrības pieslēgums un kanalizācijas grodi arī neskaitās papildu būvniecība?
Savukārt pašvaldības pēdējais teikums par subsidēšanu ir ļoti nekorekts. Es minēju to, ka pašvaldība ir līdzfinansējusi sporta pasākumus norādītajā zemes gabalā, piemēram, basketbola sacensības. Par ignorēšanu un neatbildēšanu ir cits stāsts. Saprotams, ka jautājumi ir „neērti”, taču iedzīvotājiem nav jāuzdod slavinoši jautājumi, - viņiem ir jautājumi par pārkāpumiem vai priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Būs interesanti redzēt šī procesa iznākumu un pamatojumu, uz kāda pamata ir notikušas noteiktās darbības.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
