Kas ir kopīgs Šleseram un „Progresīvajiem”, un kāpēc ir jāseko uzmanīgi viņu pozīcijai Avena sankciju jautājumā?
Alfs23.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vladimirs Putins jau kādu laiku īsteno kampaņu, lai pēc iespējas vairāk Krievijas uzņēmēju, kas ir sankcijās un kam ir gan nauda, gan nepieciešamās prasmes, atgrieztos Krievijā. Šie cilvēki ir spējīgi organizēt ekonomisko darbību kara apstākļos gan Krievijā, gan ārvalstīs. Maksimāli tiek izmantoti privāto uzņēmēju sakari un prasmes, lai starptautiskajos tirgos iegūtu stratēģiskās preces, kas nepieciešamas militārajai rūpniecībai.
Parasti par uzvaru tiek uzskatīts tas, ka vairāki ārvalstu uzņēmumi turpina darboties Krievijā, sākot no franču Danone un beidzot ar amerikāņu Philip Morris. Tomēr zaudējums ir tādas ziņas kā Alfa grupas izpārdošana par zemu cenu, jo citi aktīvie uzņēmēji to uztver kā sliktu zīmi. Avens un Fridmans zina, kad palikt un kad ir jātinas par katru cenu.
Šajā publiski zināmajā darījumā ir redzams, ka tas praktiski nozīmē finanšu impērijas atdošanu par 25% no cenas. Šo divu kungu atgriešanās Krievijā būtu svarīga ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Nav bez iemesla, ka Putins savā runā norādīja uz muļķīgo izvēli palikt Rietumos savās arestētajās pilīs, nevis atgriezties Krievijā, kur viss ir labi un nav sankciju.
Tātad kāpēc virsrakstā ir minēti Šlesers un Progresīvie? Krievijas speciālie dienesti cenšas izmantot visus radošos resursus, lai izpildītu Putina uzdotos uzdevumus un panāktu sankcionēto atgriešanos. Progresīvajos ir cilvēki no bijušās sociāldemokrātu partijas un Saskaņas, piemēram, Kosovičs un Ņenaševa.
Ir zināms, ka sociāldemokrāti Bojāra laikos tāpat kā Saskaņa centās izveidot sakarus ar Maskavu. Nevajag aizmirst arī Šlesera darbību, saņemot milzīgas algas no Krievijas maizes tēviem RŽD, vai Šķēles tuvās saites ar Krieviju un ciešās attiecības ar Krievijas vēstniecību. Tādēļ šīm politiskajām partijām ir svarīga loma, runājot par P. Avenu.
Progresīvie ar visu savu prokrievisko nostāju centīsies pierādīt, ka ir vēl nacionālāki par Nacionālo apvienību, prasot atņemt Avenam pilsonību utt., neraugoties uz to, ka Latvijas stratēģiskais partneris ASV neskatās negatīvi uz Avenu un viņš nav iekļauts sankcijās. Progresīvie dara visu, lai apsmietu jebkuru, kas paustu neitrālu viedokli par P. Avenu, un cenšas šaustīt šādas personas Twitterī līdz brīdim, kad tās nožēlo savus vārdus. Nav mazsvarīgi pieminēt, ka Progresīvajiem, liberāļiem un zaļajiem ir vēsturiski Krievijas atbalsts un tie ir kultivēti ietekmes aģenti Eiropā. Viņiem ir izdevies iegūt Vācijas atkarību no Krievijas gāzes un naftas.
Turpretī Šlesers sāk aizstāvēt, paust pozitīvu viedokli, kas jebkuram cilvēkam, kas seko līdzi politikai, raisa jautājumu, kas atkal buldozerim prātā, tādējādi maksimāli iezīmējot ar savu draudzību cilvēku kā potenciāli tādu, pret kuru jāizturas, kā minimums, piesardzīgi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
