Iesaki rakstu: 
Trauksmainajos deviņdesmitajos tādi „brālīši” gan tērpās citādāk. Treniņtērps „Adidas” un ādas jakas bija nozīmīga garderobes sastāvdaļa, lielākie dūži vilka aveņu krāsas žaketes. Pie formas vēl piederēja kārtīgi masīvas zelta ķēdes, sporta apavi vai kurpes ar spiciem purngaliem, un kur nu vēl īsais matu griezums.
Tagad viņi tērpjas viscaur melnā, lai būtu iespaidīgāki, bet tas pats īsais matu griezums. Atrodas cilvēki, kas izvēlas tādu tipu pakalpojumus. Piemēram, izglītota sieviete, tuvu pusmūžam, kurai ir savs grāmatvedības SIA ar viņas uzvārdu firmas nosaukumā, izvēlas nolīgt „vīrieti melnā”- izsitēju. Nez, vai grāmatvedes darbā arī tiek pielietotas tādas „speciālas metodes”?
Gadās, ka negaidot var iekulties īstā spriedzes seriālā. Otrdien, 13. februārī plkst.14.00 biju ciemos pie bijušās darba kolēģes Pārdaugavā, Slokas ielā 21. Mēs tiekamies pāris reizes gadā. Sēžam, runājam, ēdam rozīnes un šokolādi.
Draudzenei zvana telefons, lai atver ārdurvis, jo atnākusi ciemos viena vecāka kundze. Mājas ārdurvis ir uz atslēgas. Draudzene iet atvērt dzīvokļa durvis, es līdzi, jo somu ar mobilo atstāju priekšnamā. Kolēģe pēkšņi sauc mani vārdā briesmīgā balsī. Pagriežos un redzu vīrieša plaukstu, kas ir iebāzta pa durvju šķirbu. Kolēģe, uzgūlusies ārdurvīm, cenšas tās aizvērt. Kāds laužas iekšā, tas nu ir skaidrs uzreiz.
Uzguļos ārdurvīm blakus kolēģei. Uzbrucējs klusē, mēs arī, tikai elšam un pūšam. Tad draudzene kliedz, lai zvanu policijai, mans mobilais par laimi ir somā, un soma tepat blakus. Uzgriežu numuru, padodu telefonu draudzenei, viņa vairākas reizes nosauc adresi, saka, ka notiek ielaušanās dzīvoklī.
Policija laikam nedzird adresi, draudzene pastiepjas uz plaukta pusi. Āre, tur ir glābiņš – gāzes baloniņš, un vairākas reizes izpūš to pa ārdurvju spraugu, laikam virsū uzbrucējam. Aiz durvīm atskan kolektīva klepošana un sprauslāšana. Spiediens uz ārdurvīm no otras puses nedaudz atslābst, bet durvis aizvērt mums neizdodas. Tas viss notiek bez vārdiem, kāda tur runāšana.
Spiediens no ārdurvīm atkal pastiprinās, ar rāvienu durvis paveras, kolēģe gāžas atmuguriski, bet tūlīt atkal ir kājās. Kā filmā. Turam durvis, bet spēki izsīkst. Vēl viens spēcīgs spiediens no ārpuses, un iebrāžas vīrietis, sagrābj manu draudzeni, pusmūža sievieti un nomet zemē kā malkas pagali. Viņai līdzi nokrīt plaukts, kaut kas vēl krīt un brakšķ. Garām uz grīdas gulošajai draudzenei kā galvenais uzvarētāja solī pirmais iesoļo gara auguma vīrietis, viss melnā kā no apbedīšanas biroja un divas sievietes nopakaļ. Man nepievērš uzmanību.
Kas nu būs? Kolēģe ieklumburē viņiem pakaļ. Man nosauc draudzenes vārdu un jautā, vai tā ir viņa. Es prasu, lai iebrucēji uzrāda savus dokumentus. Mani ar atbildi nepagodina. Tad atbrauc policija (vīrietis un sieviete), pārbauda draudzenes pasi un izved visus trīs iebrucējus ārā no dzīvokļa. Viņi iziet no dzīvokļa, tā arī nepaskaidrojot ierašanās un ielaušanās iemeslu, neatstājot brīdinājumu vai ko nu tur citu. Sētā policijas darbinieki ilgāk runā ar vīrieti.
Izrādās, ka viena no sievietēm ir mājas īpašniece, kura šo denacionalizēto māju ir nopirkusi 2003.gadā ar visiem īrniekiem.
Vai pa šiem 14 gadiem īpašniece nevarēja izmantot savas tiesības visus jautājumus atrisināt tiesas ceļā, ja viņu kaut kas neapmierināja? Bet, nē. Priekš kam gan tādai apsviedīgai grāmatvedei ir likumi un tiesu vara?
Uzskatu, ka šajā gadījumā notika atklāts uzbrukums, ielaušanās dzīvoklī bez attiecīgu tiesiska rakstura dokumentu uzrādīšanas, nemaz nerunājot par to, ka neviens no viņiem neuzrādīja savus dokumentus un nenosauca ielaušanās mērķi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
