Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Farmācijas industrijas dāsni apmaksātā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Jaungada balle nodejota, taču jautājums par to, cik ētiska ir farmācijas kompāniju ziedošana ārstniecības iestādēm, kuras izmanto šo firmu piegādātos medikamentus un aparatūru, vai tie neslēpj kaudzi korupcijas risku, joprojām palicis neatbildēts. Arvien samazinoties valsts finansējumam medicīnai, kārdinājums pieņemt farmācijas kompāniju dāsnos ziedojumus tikai pieaug. Kāds Pietiek lasītājs vēstulē portālam uzsver, ka Vecgada balles svinēšana jau nu nekādā gadījumā nav tas lielākais grēks. Lasītājs norāda, ka sīkāka šo fondu finansējuma un finanšu shēmu izpēte atklātu šokējošus faktus. Pietiek nolēma sīkāk papētīt tieši lasītāja ierosināto fondu – Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības biedrību.

Lai gan pēdējo divu gadu finanšu pārskati nevalstiskām organizācijām ar ierēdņu gādību ir padarīti sabiedrībai slepeni, tomēr iepriekšējo gadu publiski pieejamās ziņas parāda, ka caur šo fondu ik gadu plūst vairāki simti tūkstoši latu. Tā, piemēram, 2007.gadā ziedojumos un dāvinājumos fonds saņēmis 282 tūkstošus latu, no kuriem iespaidīgi ziedojumi – 38 000 latu - nāca no medicīnas iekārtu ražotāja Arbor Medical korporācija. (Tieši ar šo kompāniju izcēlās skandāls par medicīnas iekārtu piegādi Sirds ķirurģijas centram, jo gandrīz miljonu latu vērto iekārtu kompānija uz Stradiņa slimnīcu, kurā darbojas Sirds ķirurģijas centrs, atveda vien uz mutiskas vienošanās pamata.) Tāpat krietnas summas - 26 tūkstošus un 21,5 tūkstošus latu - ziedojuši zāļu ražotāji attiecīgi Sanofi Aventis un Merck SHARP and DOHME IDEA INC. Taču ziedojumu summas līderis ar 61 tūkstoti latu ir biedrība "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome". Kā šīs labdarības organizācijas darbības mērķi oficiāli norādīti ebreju reliģiskās, sociālās un kopienas dzīves visu formu attīstīšana, labdarība un piedalīšanās sabiedrības integrācijā, par vienu no galvenajiem uzdevumiem Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome uzskata Holokausta upuru piemiņas saglabāšanu. Tātad – ne vārda par medicīnu un veselību.
 
Ne ar ko sliktāks nav bijis arī nākamais gads. Labdari Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības fondam 2008.gadā saziedoja 234 tūkstošus latu. Vislielākās summas - 36 un 31 tūkstošus latu - nāk no ārzemju kompānijām, proti, Īrijas zāļu ražotāju atbalsta kompānijas ICON PLC SOUTH COUNTY 012008 Latvijas MP un medicīnas iekārtu ražotāja Boston Scientific Nordic AB BE. Nākamie divi ir jau no 2007.gada zināmie vietējie labdari Arbor Medical korporācija un Sanofi Aventis ar 30 un 24,5 tūkstošiem latu. Līdzīgu summu - 23 tūkstošus latu - ziedoja zāļu un medicīnas materiālu vairumtirgotājs SIA Elvim. Un tieši šie ražotāji un piegādātāji ļoti bieži saņēmuši Stradiņa slimnīcas pasūtījumus.

Kur aiztek dāsnās tērcītes

Ne mazāk interesanti ielūkoties, kam tad šie iespaidīgie finanšu līdzekļi tiek tērēti. 2007.gada publiskais pārskats liecina, ka 265 tūkstošus latu tā tērējusi „statūtos paredzētiem mērķiem un uzdevumiem”, un šim pašam „cēlajam” mērķim 2008.gadā izlietoti 230 tūkstoši latu. Paša fonda darbības nodrošināšanai arī maksāts ne mazums – 2007.gadā administratīvajiem izdevumiem aizgājuši 26 tūkstoši, bet 2008.gadā – 23 tūkstoši.

Ja ieskatās finanšu izlietojuma atšifrējumā sīkāk, var uzzināt, ka 2007.gadā par 20 tūkstošiem latu apmācīti kardioloģijas speciālisti, par 17 tūkstošiem latu izveidots Akūta koronāra sindroma reģistrs, bet pārējās summas tērētas dažādiem pētnieciskiem darbiem. Kā var izlasīt pārskatā, gandrīz vienmēr vienīgais vai vadošais pētnieks bijis fonda vadītājs Andrejs Ērglis. Starp citu, tieši viņš arī apmācījis semināros kardiologus. Nevar noliegt, ka Andrejs Ērglis ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kardiologiem, viņam ir vērā ņemami sasniegumi (kā zināms, tieši viņš ar cilmes šūnu transplantāciju glābis ne vienu vien dzīvību, piedalījies unikālā aortas operācijā utt.), un tomēr viņa ciešā saistība ar farmācijas firmu un medicīnas iekārtu uzturētu organizāciju liek uzdot jautājumu, cik viņš ir neatkarīgs zāļu izvēlē saviem pacientiem un kādus pakalpojumus no viņa pretī vēlas saņemt dāsnie ziedotāji.

“I pašam, i sašam”

Andrejs Ērglis nenoliedz, ka farmācijas kompānijas ir ļoti ieinteresētas finansiāli atbalstīt Latvijas ārstus. Taču firmu ieinteresētība nav gluži tik sekla kā iegūt piegādes līgumu ar slimnīcu vai veicināt ārstu izrakstīt tieši konkrēta ražotāja zāles. Pārsvarā farmācijas kompānijas interesē pētījumi un statistika, proti, izmēģināt kādas zāles vai ārstēšanas metodi, un informācija par konkrētas slimības izplatību valstī. Profesionālās biedrības arī sniedz ekspertīzi par zālēm vai ārstēšanas metodi, un firmas ir ieinteresētas šādu saņemt, tādēļ ir gatavas maksāt. „Diskusijas par šo tematu norisinās visā pasaulē un tā situācija nav vienkārša. Ja es kā pētnieks esmu piedalījies kādā pētījumā, tad attīstīto valstu likumdošana prasa, lai tas obligāti tiktu norādīts, jo man nav tiesību piedalīties lēmumu pieņemšanā par konkrētā pētījuma rezultātu izmantošanu,” skaidro A.Ērglis. Turklāt pasaulē ir arī atsevišķu ražotāju finansētas klīnikas, taču tās pārsvarā ir privātas un pacients zina, ka šo medicīnas iestādi finansē konkrēta firma. Arī Lietuvā esot Siemens hospitālis.

Jautāts, kā īsti notiek naudas piesaistīšana biedrībai – vai farmācijas kompānijas pašas izrāda vēlmi atbalstīt vai arī biedrība lūdz naudu, A. Ērglis skaidro, ka process notiek abos virzienos. Ja firmu interesē pētījums, tā nāk pie profesionālās organizācijas, pasūta pētījumu un par to maksā. Ja biedrība vēlas savus biedrus sūtīt uz kādu kongresu vai mācībām, tad biedrība sūta vēstules farmācijas firmām un lūdz atbalstu. Par to, vai nauda tiek izspiesta no farmācijas kompānijām, A.Ērglis saka īsi: „Agrāk liku daudz vairāk galvu ķīlā...” Taču viņam šķiet absurdi, ka tolaik, kad firmu ziedojumi bez trokšņa nonāca pa tiešo ārstu kabatās un neviens par to nemaksāja nodokļus, it kā viss bija kārtībā. Tagad, kad process padarīts atklāts un nauda cirkulē caur fondiem un biedrībām, visi to redz un kļūst aizdomīgi - vai tikai tur nav interešu konflikta. Viņš ir pārliecināts, ka naudas došana caur fondu, nevis tieši ārstam, ir caurspīdīgāka un ieguvēji esot abi – gan farmācijas firmas, gan mediķi. „Ja nebūtu farmācijas firmu atbalsta, tad medicīnas attīstība Latvijā būtu apstājusies,” domā A.Ērglis.

Firmas esot filantropes

Farmācijas firmas, kuras ziedojušas gan A.Ērgļa vadītajam fondam, gan citām ar slimnīcām un mediķiem saistītām biedrībām, izliekas teju par altruistiskām filantropēm. Visas aptaujātās vienprātīgi apgalvo, ka ziedo fondiem tādēļ, ka vēlas, lai Latvijā attīstītos medicīna, bet uz jautājumu, kādēļ tad farmācijas kompānijai tā rūp Latvijas medicīnas attīstība, atbild ar pārmetošu pretjautājumu – vai tad jums neinteresē medicīnas attīstība un kas gan tajā ir slikts?

Dāsnās Arbor Medical korporācijas valdes locekle Dace Rātfeldere ir mazliet sapīkusi, ka viņai jāatbild uz šādiem jautājumiem: „Tā vietā, lai rakātos par sīkumiem, labāk būtu pētījuši, kādēļ Latvijā netiek nodrošināta ārstu pēcuniversitātes izglītība. Mēs ziedojam visiem fondiem, lai nav jāmaksā ārstiem tieši. Ziedoju fondiem, jo man slimnīcu vadītāji ir kategoriski teikuši, ka es nedrīkstu maksāt ārstiem tieši.” Kādēļ medicīnas preču un iekārtu piegādātājam ir tik svarīga Latvijas mediķu izglītība, D.Rātfeldere neatbild, vien turpina par ārstu izglītības nozīmīgumu: „ Eiropā katrai slimnīcai ir tālākizglītības budžets. Latvijā nav, bet ārstiem ir jāmācās, tādēļ arī nepieciešami ziedojumi. Lai strādātu par ārstu, tāpat kā armijā, regulāri jāiet mācīties.” Turklāt, pēc D.Rātfelderes teiktā, pilnīgi visas Latvijā strādājošās farmācijas un medicīnas preču kompānijas ziedo fondiem.

Savukārt Pfizer Luxembourg Sarl Latvijas filiāles medicīniskā direktore Marika Tetere skaidri norāda, ka biedrības lūdz naudu un tikai pēc tam firma to piešķir. Par izspiešanu gan viņa to negribētu nosaukt. „Mēs saņemam dokumentu, kurā teikts, ka nauda tiks izmantota izglītības mērķiem. Līdz santīmam visu nevar izkontrolēt.” Un arī šai firmai rūp, „lai Latvijā būtu izglītota sabiedrība, izglītoti ārsti”.
 
Arī GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits skaidro, ka nauda uz fondiem ceļo pēc pašu fondu pieprasījumiem, nevis kompānijas iniciatīvas: „GSK izvērtē un piešķir ziedojumus saskaņā ar korporatīvi apstiprināto ziedošanas kārtību – tikai tad, ja attiecīgā organizācija ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu šādam dāvinājumam vai ziedojumam.” Baumas par naudas izspiešanu viņš nav gatavs komentēt.

Zāļu ražotāja Bayer OÜ korporatīvo komunikāciju menedžeris Eike Kingsepps savukārt ir pārliecināts, ka nevalstiskajām organizācijām, kurām firma ziedo Latvijā, nav nekāda sakara ar slimnīcām un droši vien līdz šā farmācijas milža galvas mītnei Latvijas vietējais stāsts par Austrumu slimnīcas ballēšanos nav nonācis.

Savukārt Les Laboratoires SERVIER neslēpj, ka caur ziedojumiem ieguvēji ir paši. „Ziedojot organizācijām un zinātniskajām biedrībām, kas darbojas kardiovaskulāro (KV) slimību izpētes jomā, mēs palīdzam iegūt objektīvu un aktuālu informāciju par KV saslimstību un mirstību valstī un kā aprūpes dalībnieks realizējam savu misiju iedzīvotāju labākas KV veselības labā,” lozungu sava skaidrojuma galā neaizmirst piemetināt kompānijas pārstāve Jana Zeltiņa. „Reģistri ir neatsverami datu avoti, lai izprastu, kā notiek slimību attīstība, kāda ir ārstēšanas taktika, komplikāciju izplatība, riska faktori u.c. Piemēram, pēc reģistra datiem ir zināms, ka pacientiem ar koronāro sirds slimību 24% gadījumu ir bijusi agrīna koronārā sirds slimība ģimenes anamnēzē, ārstēta hipertensija - 22% gadījumu, dislipidēmija - 94% gadījumu, smēķēšanu turpina 18% pacientu, 40% ir atmetuši smēķēšanu, vidējais asinsspiediens šiem pacientiem ir 138/83 mm Hg; 50% pacientu ir pensionāri. No visiem pacientiem ar koronāro sirds slimību 47% ir stenokardijas lēkmes, savukārt 30% pacientu - sirdsdarbības frekvence ir virs 70 sit. min., kas uzskatāma par riska faktoru.”

Puslīdz skaidrs, ka, par savu naudu iegūstot caur fondu šādus datus, kompānijai nav grūti saprast, kādas zāles un cik daudz piegādāt Latvijai un uz kuriem „vājajiem punktiem” uzspiest, lai pārliecinātu, ka viņu ražotās zāles Latvijā ir vajadzīgas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...