Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Farmācijas industrijas dāsni apmaksātā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Jaungada balle nodejota, taču jautājums par to, cik ētiska ir farmācijas kompāniju ziedošana ārstniecības iestādēm, kuras izmanto šo firmu piegādātos medikamentus un aparatūru, vai tie neslēpj kaudzi korupcijas risku, joprojām palicis neatbildēts. Arvien samazinoties valsts finansējumam medicīnai, kārdinājums pieņemt farmācijas kompāniju dāsnos ziedojumus tikai pieaug. Kāds Pietiek lasītājs vēstulē portālam uzsver, ka Vecgada balles svinēšana jau nu nekādā gadījumā nav tas lielākais grēks. Lasītājs norāda, ka sīkāka šo fondu finansējuma un finanšu shēmu izpēte atklātu šokējošus faktus. Pietiek nolēma sīkāk papētīt tieši lasītāja ierosināto fondu – Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības biedrību.

Lai gan pēdējo divu gadu finanšu pārskati nevalstiskām organizācijām ar ierēdņu gādību ir padarīti sabiedrībai slepeni, tomēr iepriekšējo gadu publiski pieejamās ziņas parāda, ka caur šo fondu ik gadu plūst vairāki simti tūkstoši latu. Tā, piemēram, 2007.gadā ziedojumos un dāvinājumos fonds saņēmis 282 tūkstošus latu, no kuriem iespaidīgi ziedojumi – 38 000 latu - nāca no medicīnas iekārtu ražotāja Arbor Medical korporācija. (Tieši ar šo kompāniju izcēlās skandāls par medicīnas iekārtu piegādi Sirds ķirurģijas centram, jo gandrīz miljonu latu vērto iekārtu kompānija uz Stradiņa slimnīcu, kurā darbojas Sirds ķirurģijas centrs, atveda vien uz mutiskas vienošanās pamata.) Tāpat krietnas summas - 26 tūkstošus un 21,5 tūkstošus latu - ziedojuši zāļu ražotāji attiecīgi Sanofi Aventis un Merck SHARP and DOHME IDEA INC. Taču ziedojumu summas līderis ar 61 tūkstoti latu ir biedrība "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome". Kā šīs labdarības organizācijas darbības mērķi oficiāli norādīti ebreju reliģiskās, sociālās un kopienas dzīves visu formu attīstīšana, labdarība un piedalīšanās sabiedrības integrācijā, par vienu no galvenajiem uzdevumiem Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome uzskata Holokausta upuru piemiņas saglabāšanu. Tātad – ne vārda par medicīnu un veselību.
 
Ne ar ko sliktāks nav bijis arī nākamais gads. Labdari Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības fondam 2008.gadā saziedoja 234 tūkstošus latu. Vislielākās summas - 36 un 31 tūkstošus latu - nāk no ārzemju kompānijām, proti, Īrijas zāļu ražotāju atbalsta kompānijas ICON PLC SOUTH COUNTY 012008 Latvijas MP un medicīnas iekārtu ražotāja Boston Scientific Nordic AB BE. Nākamie divi ir jau no 2007.gada zināmie vietējie labdari Arbor Medical korporācija un Sanofi Aventis ar 30 un 24,5 tūkstošiem latu. Līdzīgu summu - 23 tūkstošus latu - ziedoja zāļu un medicīnas materiālu vairumtirgotājs SIA Elvim. Un tieši šie ražotāji un piegādātāji ļoti bieži saņēmuši Stradiņa slimnīcas pasūtījumus.

Kur aiztek dāsnās tērcītes

Ne mazāk interesanti ielūkoties, kam tad šie iespaidīgie finanšu līdzekļi tiek tērēti. 2007.gada publiskais pārskats liecina, ka 265 tūkstošus latu tā tērējusi „statūtos paredzētiem mērķiem un uzdevumiem”, un šim pašam „cēlajam” mērķim 2008.gadā izlietoti 230 tūkstoši latu. Paša fonda darbības nodrošināšanai arī maksāts ne mazums – 2007.gadā administratīvajiem izdevumiem aizgājuši 26 tūkstoši, bet 2008.gadā – 23 tūkstoši.

Ja ieskatās finanšu izlietojuma atšifrējumā sīkāk, var uzzināt, ka 2007.gadā par 20 tūkstošiem latu apmācīti kardioloģijas speciālisti, par 17 tūkstošiem latu izveidots Akūta koronāra sindroma reģistrs, bet pārējās summas tērētas dažādiem pētnieciskiem darbiem. Kā var izlasīt pārskatā, gandrīz vienmēr vienīgais vai vadošais pētnieks bijis fonda vadītājs Andrejs Ērglis. Starp citu, tieši viņš arī apmācījis semināros kardiologus. Nevar noliegt, ka Andrejs Ērglis ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kardiologiem, viņam ir vērā ņemami sasniegumi (kā zināms, tieši viņš ar cilmes šūnu transplantāciju glābis ne vienu vien dzīvību, piedalījies unikālā aortas operācijā utt.), un tomēr viņa ciešā saistība ar farmācijas firmu un medicīnas iekārtu uzturētu organizāciju liek uzdot jautājumu, cik viņš ir neatkarīgs zāļu izvēlē saviem pacientiem un kādus pakalpojumus no viņa pretī vēlas saņemt dāsnie ziedotāji.

“I pašam, i sašam”

Andrejs Ērglis nenoliedz, ka farmācijas kompānijas ir ļoti ieinteresētas finansiāli atbalstīt Latvijas ārstus. Taču firmu ieinteresētība nav gluži tik sekla kā iegūt piegādes līgumu ar slimnīcu vai veicināt ārstu izrakstīt tieši konkrēta ražotāja zāles. Pārsvarā farmācijas kompānijas interesē pētījumi un statistika, proti, izmēģināt kādas zāles vai ārstēšanas metodi, un informācija par konkrētas slimības izplatību valstī. Profesionālās biedrības arī sniedz ekspertīzi par zālēm vai ārstēšanas metodi, un firmas ir ieinteresētas šādu saņemt, tādēļ ir gatavas maksāt. „Diskusijas par šo tematu norisinās visā pasaulē un tā situācija nav vienkārša. Ja es kā pētnieks esmu piedalījies kādā pētījumā, tad attīstīto valstu likumdošana prasa, lai tas obligāti tiktu norādīts, jo man nav tiesību piedalīties lēmumu pieņemšanā par konkrētā pētījuma rezultātu izmantošanu,” skaidro A.Ērglis. Turklāt pasaulē ir arī atsevišķu ražotāju finansētas klīnikas, taču tās pārsvarā ir privātas un pacients zina, ka šo medicīnas iestādi finansē konkrēta firma. Arī Lietuvā esot Siemens hospitālis.

Jautāts, kā īsti notiek naudas piesaistīšana biedrībai – vai farmācijas kompānijas pašas izrāda vēlmi atbalstīt vai arī biedrība lūdz naudu, A. Ērglis skaidro, ka process notiek abos virzienos. Ja firmu interesē pētījums, tā nāk pie profesionālās organizācijas, pasūta pētījumu un par to maksā. Ja biedrība vēlas savus biedrus sūtīt uz kādu kongresu vai mācībām, tad biedrība sūta vēstules farmācijas firmām un lūdz atbalstu. Par to, vai nauda tiek izspiesta no farmācijas kompānijām, A.Ērglis saka īsi: „Agrāk liku daudz vairāk galvu ķīlā...” Taču viņam šķiet absurdi, ka tolaik, kad firmu ziedojumi bez trokšņa nonāca pa tiešo ārstu kabatās un neviens par to nemaksāja nodokļus, it kā viss bija kārtībā. Tagad, kad process padarīts atklāts un nauda cirkulē caur fondiem un biedrībām, visi to redz un kļūst aizdomīgi - vai tikai tur nav interešu konflikta. Viņš ir pārliecināts, ka naudas došana caur fondu, nevis tieši ārstam, ir caurspīdīgāka un ieguvēji esot abi – gan farmācijas firmas, gan mediķi. „Ja nebūtu farmācijas firmu atbalsta, tad medicīnas attīstība Latvijā būtu apstājusies,” domā A.Ērglis.

Firmas esot filantropes

Farmācijas firmas, kuras ziedojušas gan A.Ērgļa vadītajam fondam, gan citām ar slimnīcām un mediķiem saistītām biedrībām, izliekas teju par altruistiskām filantropēm. Visas aptaujātās vienprātīgi apgalvo, ka ziedo fondiem tādēļ, ka vēlas, lai Latvijā attīstītos medicīna, bet uz jautājumu, kādēļ tad farmācijas kompānijai tā rūp Latvijas medicīnas attīstība, atbild ar pārmetošu pretjautājumu – vai tad jums neinteresē medicīnas attīstība un kas gan tajā ir slikts?

Dāsnās Arbor Medical korporācijas valdes locekle Dace Rātfeldere ir mazliet sapīkusi, ka viņai jāatbild uz šādiem jautājumiem: „Tā vietā, lai rakātos par sīkumiem, labāk būtu pētījuši, kādēļ Latvijā netiek nodrošināta ārstu pēcuniversitātes izglītība. Mēs ziedojam visiem fondiem, lai nav jāmaksā ārstiem tieši. Ziedoju fondiem, jo man slimnīcu vadītāji ir kategoriski teikuši, ka es nedrīkstu maksāt ārstiem tieši.” Kādēļ medicīnas preču un iekārtu piegādātājam ir tik svarīga Latvijas mediķu izglītība, D.Rātfeldere neatbild, vien turpina par ārstu izglītības nozīmīgumu: „ Eiropā katrai slimnīcai ir tālākizglītības budžets. Latvijā nav, bet ārstiem ir jāmācās, tādēļ arī nepieciešami ziedojumi. Lai strādātu par ārstu, tāpat kā armijā, regulāri jāiet mācīties.” Turklāt, pēc D.Rātfelderes teiktā, pilnīgi visas Latvijā strādājošās farmācijas un medicīnas preču kompānijas ziedo fondiem.

Savukārt Pfizer Luxembourg Sarl Latvijas filiāles medicīniskā direktore Marika Tetere skaidri norāda, ka biedrības lūdz naudu un tikai pēc tam firma to piešķir. Par izspiešanu gan viņa to negribētu nosaukt. „Mēs saņemam dokumentu, kurā teikts, ka nauda tiks izmantota izglītības mērķiem. Līdz santīmam visu nevar izkontrolēt.” Un arī šai firmai rūp, „lai Latvijā būtu izglītota sabiedrība, izglītoti ārsti”.
 
Arī GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits skaidro, ka nauda uz fondiem ceļo pēc pašu fondu pieprasījumiem, nevis kompānijas iniciatīvas: „GSK izvērtē un piešķir ziedojumus saskaņā ar korporatīvi apstiprināto ziedošanas kārtību – tikai tad, ja attiecīgā organizācija ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu šādam dāvinājumam vai ziedojumam.” Baumas par naudas izspiešanu viņš nav gatavs komentēt.

Zāļu ražotāja Bayer OÜ korporatīvo komunikāciju menedžeris Eike Kingsepps savukārt ir pārliecināts, ka nevalstiskajām organizācijām, kurām firma ziedo Latvijā, nav nekāda sakara ar slimnīcām un droši vien līdz šā farmācijas milža galvas mītnei Latvijas vietējais stāsts par Austrumu slimnīcas ballēšanos nav nonācis.

Savukārt Les Laboratoires SERVIER neslēpj, ka caur ziedojumiem ieguvēji ir paši. „Ziedojot organizācijām un zinātniskajām biedrībām, kas darbojas kardiovaskulāro (KV) slimību izpētes jomā, mēs palīdzam iegūt objektīvu un aktuālu informāciju par KV saslimstību un mirstību valstī un kā aprūpes dalībnieks realizējam savu misiju iedzīvotāju labākas KV veselības labā,” lozungu sava skaidrojuma galā neaizmirst piemetināt kompānijas pārstāve Jana Zeltiņa. „Reģistri ir neatsverami datu avoti, lai izprastu, kā notiek slimību attīstība, kāda ir ārstēšanas taktika, komplikāciju izplatība, riska faktori u.c. Piemēram, pēc reģistra datiem ir zināms, ka pacientiem ar koronāro sirds slimību 24% gadījumu ir bijusi agrīna koronārā sirds slimība ģimenes anamnēzē, ārstēta hipertensija - 22% gadījumu, dislipidēmija - 94% gadījumu, smēķēšanu turpina 18% pacientu, 40% ir atmetuši smēķēšanu, vidējais asinsspiediens šiem pacientiem ir 138/83 mm Hg; 50% pacientu ir pensionāri. No visiem pacientiem ar koronāro sirds slimību 47% ir stenokardijas lēkmes, savukārt 30% pacientu - sirdsdarbības frekvence ir virs 70 sit. min., kas uzskatāma par riska faktoru.”

Puslīdz skaidrs, ka, par savu naudu iegūstot caur fondu šādus datus, kompānijai nav grūti saprast, kādas zāles un cik daudz piegādāt Latvijai un uz kuriem „vājajiem punktiem” uzspiest, lai pārliecinātu, ka viņu ražotās zāles Latvijā ir vajadzīgas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...