Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis būs aizsākums nopietnai sarunai un jautājumiem, par kuriem Latvijā ierasts nerunāt un pat sabotēt diskusijas. Par to, kāpēc Latvijā uzkrītoši vairās diskutēt par skandalozām nacionālās drošības problēmām? Pat gadījumos, kad citās valstīs līdzīgas situācijās nekavējoties sāktos pamatīga izmeklēšana.

Un tieši šajā brīdī ir jājautā - kas Jūs patiesībā esat, biedri Arti Pabrik? Runa ir par bijušo ārlietu un aizsardzības ministru, Eiropas Parlamenta deputātu un apvienības “Attīstībai/Par” premjera kandidātu. Kas patiesībā varētu būt šis Latvijas politiskās elites veterāns? Gadiem ilgi viņš ir izvairījies no atbildēm uz nopietniem jautājumiem. Lielākā daļa saistās ar valsts drošību visaugstākajā līmenī.

Šajā brīdī nepieciešams palūkoties uz Igauniju. Tam ir nopietni iemesli. Kamēr Latvijas drošības dienesti beidzamajos gados ir atmaskojuši dažus dekoratīvus Krievijas ietekmes cilvēkus un pāris viszemākā līmeņa spiegus - amatierus, tikmēr Igaunija spējusi atmaskot vismaz 5 visaugstākā līmeņa nodevējus. Vai tas nozīmē, ka Latviju tādu nav un nav bijis? Nav runa par it kā klusi izraidītajiem ārvalstu spiegiem. Runa ir par to, ka nav atklāts neviens augsta līmeņa nodevējs. Tādu Latvijā nav un nav bijis?

Pavisam nesen Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marans, uzstājoties ar runu ASV, norādīja, ka Igaunijā atklāts liels Krievijas aģentu ietekmes tīkls, kurā ietilpst politiķi, žurnālisti, uzņēmēji. Viņš norādīja, ka šie cilvēki spēj uzspiest Igaunijai Krievijai vēlamu rīcības plānu. (1)

Latvijā par šādu Krievijas ietekmes cilvēku loku nopietnā līmenī neviens nerunā. Vai tas nozīmē, ka šāds ietekmes tīkls nepastāv? Visdrīzākais, ka pastāv gan, tikai tas ir gana ietekmīgs, lai neitralizētu jebkurus mēģinājumus to nopietni apdraudēt. Ir virkne jautājumu, uz kuriem pēkšņi nevēlas atbildēt pat nopietni politiķi, it kā nopietni žurnālisti uzkrītoši izvēlas skatīties pretēja virzienā. Tieši tas pats attiecas uz noteiktām personām, kuras labāk nekritizēt un neuzdot neērtus jeb “nepareizus” jautājumus.

Īpaša uzmanība noteikti jāpievērš jau minētajam eirodeputātam Artim Pabrikam, kurš pavisam nesen pēkšņi, pretēji iepriekš solītajam mainīja partijas piederību. Bijušais “Vienotības” biedrs diezgan negaidīti nolēma kļūt par apvienības “Attīstībai/PAR!” premjera kandidātu. Kaut gan formāli nekļuva par viņu biedru.

Apgalvojums, ka viņš pārstāv “jaunos” politiķus, ir kārtējais apliecinājums, ka arī viņa apvienības reklāmas kampaņu vada ciniski polittehnologi, kuri savus vēlētājus neuzskata par īpaši gudriem. Artis Pabriks ir aktīvajā politikā tieši 20 gadus. Un jau no paša sākuma ap viņu nemanāmi vējojuši dažādi Krievijas ietekmju vēji. 1998. gadā viņš bija viens no tiem, kurš piedalījās šobrīd likvidētās Tautas partijas izveidošanā. Vēlāk šīs partijas vadošie politiķi bieži tika pieķerti dažādos darījumos ar kaimiņvalsts politiskās un ekonomiskās elites pārstāvjiem. Tautas partijas tuvās attiecības vislabāk raksturo fakts, ka 2009. gada rudenī partijas vadītāju Aigaru Kalvīti uz privātām vakariņām uzaicināja pats Vladimirs Putins. Acīmredzot bija par ko. (2)

Apmēram piecus gadus iepriekš Artim Pabrikam Tautas partija bija uzticējusi ārlietu ministra amatu sākotnēji Induļa Emša valdībā, vēlāk jau iepriekšminētā Kalvīša valdībā. Viņa nopelni Krievijas valdības vērtējumi bija tik vērtīgi, ka šobrīd kļuvis par Krievijas kontrolētā uzņēmuma “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētāju.

Atgriežoties pie Arta Pabrika, grūti novērtēt, cik viņš bija vai nebija izdevīgs Latvijas ārlietu ministrs Krievijai, tomēr Putina tik lielā labvēlība pret viņa partijas biedru un partijas vadītāju Kalvīti ir nopietnu pārdomu vērta.

Tiesa, Tautas partijas pozīcijām sākot šķobīties, 2007. gadā Pabriks to laikus pameta. Pēc pāris veiksmīgiem manevriem viņš nonāca partijā “Vienotība” un jau 2010. gadā tika iecelts par aizsardzības ministru un Ministru prezidenta Valda Dombrovska biedru viņa otrajā valdībā.

Te arī parādās visnopietnākie jautājumi par Pabrika patieso lojalitāti Latvijas valstij. Viņš bija aizsardzības ministrs no 2010. gada 3. novembra līdz 2014. gada 22. janvārim. Tātad vairāk nekā trīs pilnus gadus. Visu šo laiku Latvijā turpināja ignorēt solījumu NATO atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP. Tieši Pabrikam esot ministra amatā, finansējums aizsardzības vajadzībām bija pat zemāks par 1% no IKP. Būtībā Latvija bija kļuvusi par aizsardzības ziņā visvājāko no Baltijas valstīm. Ņemot vērā, ka atrodamies tieši pa vidu starp abām pārējām, šāda situācija Krievijas stratēģus pavisam noteikti iepriecināja.

Protams, var atrunāties ar nesen pārdzīvot krīzi un to, ka Pabrikam vajadzēja rēķināties ar pārējās valdības attieksmi. Tomēr kuram citam vēl jautāt politisko atbildību, ja ne aizsardzības ministram, piedevām no tobrīd ietekmīgākās valdības partijas. Vai Pabriks, kurš lepojas ar vēsturnieka un politologa izglītībām, nesaprata, cik ārkārtīgi būtiska ir valsts aizsardzība? Tiešām? Un tik un tā viņš neizmantoja politisko ietekmi, lai kaut ko izdarītu lietas labā. Īpaši ņemot vērā, ka aizsardzība ir katras atbildīgas valsts stratēģiskā prioritāte, īpaši mūsu ģeopolitiskajos apstākļos. Kāpēc Pabriks izrādījās tik mazspējīgs, īpaši būdams arī Ministru prezidenta biedrs?

Avīze “Diena” savā pētījumā norādīja - laikaposmā no 2010. līdz 2014. gadam kopējais piecu gada finansējums aizsardzībai Igaunijā bija 1,618 miljardi eiro, Lietuvā - 1,335 miljardi eiro, bet Latvijā - 1,021 miljards eiro. Attiecīgi Igaunijas un Latvijas aizsardzības finansējums atšķīrās par 600 miljoniem eiro. (3)

Pienākot 2014. gada krīzes brīdim, kad Krievija sāka savu agresiju pret Ukrainu, Pabriks tikko bija pametis savu posteni. Tomēr Latvijas aizsardzības spēja izrādījās katastrofāli zema. Izrādījās, ka Zemessardze bija novesta teju līdz bankrotam, toreizējo situāciju zemessargi atceras ar šausmām.

Cienījamā ASV domnīca "RAND Corporation” vēl 2016. gadā bija spiesta atzīt - ja Krievija iebruktu Baltijas valstīs, kaimiņvalsts armija spētu ieņemt Rīgu vismaz 36 stundu laikā. (4) Šobrīd daudz kas ir pamatīgi mainījies uz labo pusi, bet pēc Pabrika un viņa sabiedroto valdīšanas ministrijā trīs gadus situācija bija patiesi dramatiska. 

Tāpat izrādījās, ka nebija gandrīz nekādas kaut puslīdz cienīgas infrastruktūras un plānu nekavējošai sabiedroto - NATO spēku uzņemšanai. To nācās veidot steigā jau pēc krīzes sākuma. Pat normālu kazarmu nebija. Arī mūsu pašu karavīriem vairākos gadījumos tās nebija līdz galam uzbūvētas. Aiz cieņas pret bruņotajiem spēkiem kopumā un ņemot vērā tik jūtīgo un saspringto situāciju, jaunais ministrs Raimonds Bergmanis nekad līdz galam neatzinās, ka Latvijas aizsardzības spējas 2014. gadā bija ārkārtīgi zemas. Politiskās stabilitātes dēļ un aiz cieņas pret koalīcijas biedriem tika noklusēta Arta Pabrika politiskā atbildība par mūsu toreizējo vājumu. Atkal un atkal parādās jautājums - kam īsti kalpoja Pabriks, tik pavirši pildot aizsardzības ministra pienākumus?

Iespējams, ka atbilde ir jāmeklē Pabrika un biedru no viņa kādreizējās organizācijas “Sabiedrība citai politikai” attieksmē pret Kremļa projektu “Saskaņas centrs.” Laika posmā no 2010. gada līdz pat 2011. gada vidum Pabriks dažādos veidos mēģināja pierunāt pārējo “Vienotību” iesaistīt “Saskaņu” valdībā. Viņš to darīja salīdzinoši neuzkrītoši, izvēloties uzmanīgus formulējumus, bet mērķis bija skaidrs - iekļaut “Saskaņu” valdošajā koalīcijā. Zīmīgi, ka viņu atbalstīja toreizējais ietekmīgais “Vienotības” biedrs Edgars Jaunups. Šobrīd, pēc dažādiem politiskajiem līkločiem abi atkal ir kopā. (5)

Atkal ir nopietns jautājums - vai tiešām Pabriks, būdams vēsturnieks, politologs, ņemot vērā pamatīgo informācijas bagāžu, iepriekš esot arī ārlietu ministram, nenojauta, nesaprata, kāda briesmas draud Latvijai, iesaistot valdībā Kremļa sabiedrotos “Saskaņu?” Būtu vismaz bezatbildīgi iedomāties, ka Pabriks bija tik naivs. Drīzāk atbilde ir jāmeklē kaut kur citur. Īpaši ievērojot viņa neatlaidību, vēl un vēl dažādos veidos bīdot ideju par “Saskaņas” iesaistīšanu koalīcijā.

Ap šo laiku parādās jautājumi - vai Pabriku nekontrolē kāds no ārpuses? Viņa rīcība pat ļoti izšķirošos jautājumos bija savāda. Šobrīd par to parādījušās jau vairākas netiešas liecības. Solvita Āboltiņā interviju grāmatā atceras, ka “pēc publiskā paziņojuma par Valda Dombrovska demisiju gandrīz nekavējoties saņēmu īsziņu no aizsardzības ministra Pabrika: “Tikai ne es!” Lūdzu neskatiet valdē manu kandidatūru.” (…) Bet tās pašas dienas laikā viņa viedoklis mainījās, sekoja īsziņa: “Tā galīgi, lūdzu, manu kandidatūru neizslēdz.” Pieņemu, ka viņu kāds pārliecināja, un vakarā viņš jau atnāca ar tēzi, ka, jā, viņš piekrīt”.

Par premjeru viņš tomēr nekļuva un 2014. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no “Vienotības” saraksta. Ja viņam pajautā, ko labu panācis strādājot ļoti dāsni atalgotajā eirodeputātā amatā, tad Pabriks jebkuru interesentu gatavs apbērt ar gariem labo darbu sarakstiem. Tomēr no šīs gūzmas grūti saprast, kas tieši Latvijai nācis par labu? Tāpat jāatzīst, ka Eiropā kopējā situācija šobrīd ir ārkārtīgi nestabila. Tiesa, Pabriku pie tā vainot būtu pārspīlēti, bet nav arī dzirdēts, ka viņam būtu kādas iespaidīgas idejas, kā stiprināt ES reputāciju, vienotību un nākotnes izredzes.

Tikmēr Pabrika ietekme Latvijā bija labi jūtama. Jau 2015. gadā Rīgā tika izveidots Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos (NATO Strategic Communications Centre of Excellence.) Pabriks tiek dēvēts par šī projekta krustēvu. Un šajā statusā, protams, viņam ir lieliska pieeja visiem NATO komunikācijas plāniem Baltijas valstīs.

Par centra vadītāju drīz tika iecelts Pabrika bijušais līdzstrādnieks, agrākais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. Zīmīgi, ka tieši viņš kā valsts sekretārs vadīja Aizsardzības ministriju tās dziļākā pagrimuma laikā - no 2008. līdz 2015. gadam. Tieši viņš bija šajā postenī arī Pabrika laikā. Atbildība par haosu un neizdarību, kas šajā laikā valdīja aizsardzības sistēmā, lielā mērā jāuzņemas arī Jānim Sārtam. Tā vietā viņš tika pie nopietna NATO posteņa Rīgā.

Rezultāti šajā postenī ir līdzīgi bezjēdzīgi, kā tas bija Aizsardzības ministrijā, kad abi tur darbojās. Piedevām šajā Rīgas StratCom atbildīgā postenī strādāja arī kāda persona, kas privāti nekautrējās izplatīt un atbalstīt ar Kremļa propagandas klišejas. Sārts un Pabriks to labi zināja, bet savādu iemeslu dēļ izvēlējās ignorēt šo faktu.

Rīgas NATO StratCom nenoliedzami ir sekmīgi tikai vienā ziņā - pašreklāmā. Viņi māk rīkot dažādas absolūti bezjēdzīgas konferences, kurās smalki eksperti viens otru slavē, sit uz pleca un pelna sev treknas pensijas. Tas viss, protams, nodokļu maksātājiem izmaksā diezgan dārgi. Bet rezultāti ir tālu no vēlamā. Līdzīgi kā Aizsardzības ministrijas gadījumā, kad tur saimniekoja Pabriks un Sārts, notiek nevis reāla darbība, bet gan tās imitācija.

Krievija savu antirietumniecisko, tai skaitā antiNATO propagandu ļoti aktīvi izvērš tieši ar masīvu spiedienu caur TV kanāliem. Tas ir viens no efektīvākajiem sabiedrības ietekmēšanas līdzekļiem, lai noskaņotu sabiedrību pret demokrātiju un organizācijām, kas to sargā - tādām kā NATO. Sārta vadītais “izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos” nav spējis neko izdarīt, lai kaut kādā veidā ierobežotu faktisku Vislatvijas apraidi kabeļtelvīzijas tīklos Kremļa kanāliem, kas neslēpti aģitē un kūda pret NATO. Īpaši uzkrītoši tas redzams valsts kontrolē esošajā “Lattelecom,” kas īpaši aktīvi meklē iemeslus, lai nepretotos Krievijas kanālu spiedienam. Piedevām tas notiek gadiem un visi kolektīvi izliekas to neredzam, nesaprotam. Tai skaitā Sārta vadītais StratCom.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors nesen “Latvijas Vēstnesī” norādīja - “Kremļa mediji un ar Maskavas naudu balstītu organizāciju aktīvisti Latvijā nevairo demokrātiju, jo to nevar balstīt uz meliem. Ikvienai demokrātijai ir ne tikai tiesības, bet pienākums aizstāvēt sevi pret autoritāru valstu iejaukšanos. Latvijas valdība to nesteidzas darīt.” (6)

Zīmīgi, ka ES valstīs ir noteikti tiesiski mehānismi, kā ierobežot naidīgu TV kanālu izplatību. Interesanti, ka Pabrika biedra Sārta vadītā iestādē daudzu gadu laikā tā arī nav spējuši pamanīt šīs iespējas. To nespēja arī Pabrika biedrs, kādreizējais NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, kurš skaidroja, ka tā ir ES gandrīz neiespējamā misijā. Nesen izrādījās, ka Lielbritānijā bez lielām problēmām var bloķēt naidīgu valstu TV kanālus. Tātad tas nav pretrunā valstu likumīgajām tiesībām sargāt arī savu informatīvo telpu. Interesanti, ka Dimants šobrīd arī ir “Attīstībai/PAR” biedrs. Vēl viens no tā paša pulciņa, kas daudz runā par hibrīdkaru, bet beigās izdara visu, lai runas nepārvērstos reālā rīcība.

Kāds tam sakars ar Pabriku - mēs redzam, ka viņš spējis nodrošināt, ka nopietnos, atslēgas posteņos ir viņa cilvēki un aktīva pretdarbība Kremļa spiedienam atkal hroniski iztrūkst. Protams, ka mazliet traģikomiski lasīt neseno ziņu, ka Latvija esot atzīta par ES līderi cīņā pret Krievijas dezinformācijas kampaņām. Interesanti, par kādām “sekmēm” viņi runā? Klaji prokremliskā “Saskaņa” kā bija viena no lielākajām un populārākajām Latvijas partijām, tā ir. Piedevām pieaudzis atbalsts populistiem, kuri pat īpaši neslēpj savu vēlmi laist valdībai to pašu “Saskaņu.”

Bet, lai pilnībā garantētu “Saskaņas” iekļaušanu valdībā, ar galēju populistu atbalstu vien var izrādīties par maz. Kremlim Latvijā bija un ir nepieciešamas papildu garantijas, lai tas izdotos. Pavasarī, lai konsolidētu savus spēkus gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, apvienojās divas sīkpartijas, kurās netrūka “Saskaņas” iekļaušanas draugu - “Par!” un “Latvijas Attīstībai.” Tas deva savu rezultātu, reitingi kopā pieauga. Tomēr viņiem vajadzēja, kādu labi atpazīstamu līderi - premjera kandidātu. Un tad pēkšņi uz skatuves uznāca Artis Pabriks. Salīdzinoši nesen pirms šī paziņojuma viņš publiski bija solījies, ka nekad nepametīs “Vienotību.” Bet kā jau to redzējām agrāk - ir kādi nepārvarami spēki, kas var viņu piespiest strauji mainīt viedokli.

Te patiešām ir laiks jautāt - vai Latvijā tāpat kā Igaunijā nepastāv kāds plašs Krievijas ietekmes personu tīklojums, kura mērķis būtiski palielināt Krievijas politisko ietekmi, varbūt pat pārņemt varu ar visām no tā izrietošajām sekām. Lai kā mums mēģinātu nomierināt, ka “Saskaņai”, iekļaujoties valdībā, tiks dota tikai neliela, formāla vara, tas neatbilst patiesībai. Jebkurā koalīcijā, valdībā, “Saskaņa” būs lielākais partneris, un tai vienkārši pienāksies svarīgākie posteņi - premjera amats, Finanšu ministrija, Aizsardzības un/vai Iekšlietu ministrija.

Šajā tik saspringtajā laikā ir pamats jautāt - kāpēc tik aktīvs pēkšņi palicis Kalvīša valdības ārlietu ministrs, neveiksmīgais aizsardzības ministrs, savādais StratCom krusttēvs Artis Pabriks? Cilvēks, kurš jau pirms pāris gadiem aktīvi aizstāvēja ideju par “Saskaņu” valdībā un tagad ir atklāti apvienojies ar saviem domubiedriem ceļā uz varu. Vai beigās tas nenozīmēs, ka Latvijas politiskās varas atslēgas tiks atdotas Kremļa uzticības personām.

Kas jūs īsti esat, biedri Pabrik?

Kur “Attīstībai/PAR” mūs ar viņu priekšgalā ved?

Avoti:

1) DELFI. ee RU “Глава внешней разведки Эстонии: мы раскрыли сеть российских агентов влияния.” http://rus.delfi.lv/news/daily/abroad/glava-vneshnej-razvedki-estonii-my-raskryli-set-rossijskih-agentov-vliyaniya.d?id=50235651&all=true

2) “Diena” Kalvītis vakariņo ar Putinu - https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/kalvitis-vakarino-ar-putinu-692027

3) “Diena” Ierindnieks baltietis - https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/ierindnieks-baltietis-14199420

4) DELFI - Krievijas spēja iekarot Baltijas valstis īsā laikā nav jaunums, uzsver Bergmanis http://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-speja-iekarot-baltijas-valstis-isa-laika-nav-jaunums-uzsver-bergmanis.d?id=47024365

5) pietiek.com - Vienotībai jāizšķiras starp Saskaņas centru un oligarhu Lembergu https://www.pietiek.com/raksti/vienotibai_jaizskiras_starp_saskanas_centru_un_oligarhu_lembergu

6) Andis Kudors - Asā vara Krievijas ārpolitikā, Latvijas Vēstnesis - https://lvportals.lv/norises/298144-asa-vara-krievijas-arpolitika-2018

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...