Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Statistika ir laba lieta. Ja dati tiek sniegti pareizi, tad skaitļi nemelo. Savukārt, ja atsevišķos gadījumos skaitļi tiek sniegti nepareizi un nav, ar ko salīdzināt, – kļūdas nav iespējams pamanīt, bet, jo vairāk salīdzināmo datu, jo vieglāk identificēt, vai kāds melo vai ne.

Pēdējā laikā sāk vairāk parādīties ziņas par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē jau tiek apsvērta doma mazināt noteiktos ierobežojumus. Šādi signāli priecē. Tā nu, pozitīvu ziņu uzmundrināts, nolēmu papētīt, kāda tad situācija ar COVID-19 ir pasaulē un arī tuvākiem kaimiņiem. Lai saprastu, cik tā “sērga” liela un vai mums viss jau garām vai tikai priekšā.

Sākotnēji vienkārši uztaisīju tabulu, kurā iekļāvu lielākās valstis un tās valstis, par kurām bija vai ir runāts visskaļāk un protams, arī kaimiņvalstis. Vienlaikus apzinos, ka infekcijas izplatība ir saistīta ar ļoti daudziem apstākļiem. Sākot no iedzīvotāju blīvuma apdzīvotajā vietā, dzīves kvalitātes, medicīniskā nodrošinājuma, socializācijas paradumiem un arī noteiktiem ierobežojumiem un to savlaicīgumam.

Tāpēc pilnīgi objektīvu un analīzi līdz precīzam skaitlim nav iespējams sniegt, bet tendenci, no kuras var izsecināt aptuvenos skaitļus, gan var noteikt. Būtiskākais – var secināt, vai visas valstis godīgi informē par saslimušajiem un mirušajiem vai arī – kāda kaut ko slēpj. Kamdēļ slēpt? Labs jautājums, bet piekritīsiet, ir pasaulē valstis, kuras vēlas izlikties daudz labākas, nekā tās patiesībā ir.

Sākotnēji ilgi domāju, kādi dati būtu liekami tabulā, lai pēc tās aizpildīšanas varētu veikt analīzi un izdarīt secinājumus. Izvēlējos visus datus sadalīt divās grupās – tiešajos datos un pakārtotajos. Par tiešajiem datiem paņēmu iedzīvotāju kopskaitu konkrētā valstī, infekcijas izplatības dienu skaitu, publiskoto informāciju par saslimušajiem un mirušajiem.

Kā blakus datus paņēmu tos datus, kuri liecina par iespējamību infekcijas izplatībai, vai arī tieši pretēji – veicina tās apkarošanu. Izplatību visnotaļ veicina iedzīvotāju blīvums, savukārt apkarošanu veicina medicīniskā pieejamība un dzīves līmenis. Blakus dati tik var apstiprināt vai neapstiprināt izteiktos pieņēmumus.

Salīdzinājumu var veikt tikai tiem datiem, kuri ir publiskoti. Tiesa, šo datu precizitāte arī ir nedaudz apšaubāma, jo katra valsts izvēlas atšķirīgus testēšanas ceļus. Ir valstis, kuras veic testus tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir jau parādījušies attiecīgie simptomi, bet ir arī valstis, kuras vai testēšanu arī noteiktām mērķu grupām, vai arī – cenšas to veikt pilnīgi visiem iedzīvotājiem.

Plašāka testēšana, piemēram, Islandē ir parādījusi, ka vairāk nekā puse testēto, kuriem uzrādījās pozitīvi rezultāti, bija asimptomātiski vai arī ar ļoti viegliem simptomiem.1 Līdz ar to reālais saslimušo skaits noteikti ir daudz lielāks.

Lai varētu kaut cik objektīvi salīdzināt valstis, attiecīgās kategorijas datus ņēmu no viena avota. Aktuālie dati par saslimušajiem un mirušajiemofiksēti uz 14.aprīli. Sadaļā “Dienu skaits” ir fiksētas dienas no pirmā saslimšanas konstatēšanas gadījuma attiecīgajā valstī līdz 2020.gada 14.aprīlim. Sadaļā “Iedzīvotāju blīvums” ieliku tikai vietu pasaulē pēc iedzīvotāja blīvuma. Jo mazāks skaitlis, jo iedzīvotāju blīvums lielāks.

Sadaļā “Dzīves kvalitāte” jo mazāks skaitlis, jo dzīves kvalitāte augstāka. HAQ indekss ir veselības aprūpes un pieejamības izvērtējums katrā valstī. Jo mazāks skaitlis, jo labāka vieta pasaulē. Jāpiezīmē, ka HAQ dati pieejami tikai par 2016.gadu, bet nav pamata uzskatīt, ka varētu pašlaik būt būtiskas izmaiņas valstu izkārtojumā.

N.p.k.

Valsts

Iedzīvotāju2 skaits

Dienu skaits3

Saslimušie4

Saslimušie%

Mirušo skaits5

Mirušie%

HAQ indekss6

Iedzīvotāju blīvums7

Dzīves kvalitāte8

1.

Ķīna

1394 410 000

149

83351

0,01%

3346

4,01%

48

78

66

2.

ASV

328 626 000

83

609516

0,19%

26057

4,28%

29

177

14

3.

Krievija

146 877 088

74

21102

0,01%

170

0,81%

58

221

67

4.

Vācija

82 887 000

78

132210

0,16%

3495

2,64%

18

55

9

5.

Francija

66 992 000

81

131362

0,2%

15750

11,99%

20

96

26

6.

Itālija

60 390 560

74

162488

0,27%

21067

12,97%

9

60

37

7.

Spānija

46 733 038

73

174060

0,37%

18255

10,49%

19

111

15

8.

Lietuva

2793 986

46

1091

0,04%

29

2,66%

45

151

22

9.

Latvija

1920 100

43

657

0,03%

5

0,76%

43

175

31

10.

Igaunija

1323 820

45

1373

0,1%

31

2,26%

31

181

10

Vērojot un analizējot jebkurus savstarpēji salīdzināmus statistikas datus, pirmkārt, “lec acīs” anomālijas. Skatot saslimušo skaitu%, tikai divām valstīm tas ir 0,01% no iedzīvotāju kopskaita. Īpaši savdabīgi tas šķiet Ķīnai, kura ir 78. apdzīvotākā valsts pasaulē un kurā viss sākās. Respektīvi, vajadzēja paiet zināmam laikam, kamēr saprata, kas ir sācies un kā pret to cīnīties.

Skatot tabulā esošos datus, pamanāma viena kopēja likumsakarība. Proti, vērojama korelācija starp dienu skaitu un saslimušo% no iedzīvotāju kopskaita. Piekritīsiet, visnotaļ loģiski – jo vairāk dienu infekcija ir attiecīgajā valstī, jo būs vairāk saslimušo. Līdz ar to tieši dienu skaits un saslimušo skaits% katrā valstī no kopējā iedzīvotāju skaita ir atslēgas rādītājs.

Pēc apskatītajām valstīm sanāk, ja dienu skaits ir starp 43 un 46, tad saslimušo iedzīvotāju procents ir no 0,03% līdz 1%.

Ja dienu skaits ir no 73 līdz 78, tad saslimušo iedzīvotāju skaits procentos ir no 0,6% līdz 0,37% Izņēmums ir Krievija, kur 74 dienās ir tikai 0,01% saslimušo, bet šo es apskatīšu nedaudz vēlāk.

Ja dienu skaits ir no 81 līdz 83 dienām, tad saslimušo skaits ir no 0,19% līdz 0,2%. Šajā datu analīzē kā baltais zvirbulis ir Ķīna, kur 149 dienās ir tikai 0,01% saslimušo. Protams, ka saslimušo skaits kādā brīdī sasniedz maksimumu un tad sāk samazināties. Valstīs, kurās dienu skaits svārstās no 70 līdz 83 dienām, izņemot jau minēto Krieviju, saslimušo skaits procentos ir starp 0,2% un 0,37%.

Jāatzīmē, ka sākotnējā periodā šis vīruss bija sava veida “mīkla” un ierobežojošie pasākumi tika uzsākti daudz vēlāk nekā tajās valstīs, kur COVID-19 ir atklāts salīdzinoši nesen, piemēram, Igaunija, Lietuva un Latvija. Skatoties šādā griezumā, tad arī Ķīnai saslimušo skaitam procentuāli vajadzētu būt ne mazāk kā Itālijas līmenī, ņemot vērā, ka apdzīvotības ziņā šīs valstis ir vistuvāk viena otrai, tikai Itālijai ir daudz augstāks dzīves līmenis un HAQ indekss. Līdz ar to Ķīnā vīrusa izplatība noteikti ir plašāka. Paņemsim saslimstības procentu starp Itāliju un Spāniju. Tie tad sanāk 0,32% (piebildei, ASV 83 dienās ir 0,19% saslimušo).

Paņemot, šādu proporciju sanāk, ka kā minimums Ķīnā ir 4 462 112 saslimušo ar COVID – 19, no kuriem tad miris 178 931 cilvēks.

Izdarīt secinājumus, pamatojoties uz vienu avotu, ir diezgan tuvredzīgi, tamdēļ skatīju vēl kādu informāciju, kura apstiprinātu, vai arī noliegtu manis izteikto pieņēmumu.

Diemžēl manis izteikto pieņēmumu, apstiprina arī citi avoti. Tas būtu, Ķīnā ir ļoti izplatīta kā mobilo, tā arī stacionāro telefonu lietošana. Jāpiezīmē, ka Ķīnā ir jāreģistrējas visiem mobilā telefona lietotājiem. Telefonu var izmantot tikai tas, kurš ir reģistrējies.

Pēc 2020.gada 19.martā publicētajiem datiem mobilo tālruņu lietotāju skaits ir samazinājies no 1,600957 miljardiem līdz 1,579927 miljardiem (samazinājums par 2 001 030 lietotāju), bet fiksēto tālruņu lietotāju skaits samazinājies no 190,83. miljoniem līdz 189,99 miljoniem, kas ir par 840 tūkstošiem mazāk.9 

Tiesa, skatot telefonu lietotāju skaitu samazinājumu, būtu pārsteidzīgi uzskatīt, ka visi to lietotāji ir miruši vai atrodas slimnīcā. Te jāņem vērā apstāklis, ka daudzi ir zaudējuši savus ienākumus un vienkārši vairs nespēj apmaksāt telekomunikāciju pakalpojumus. Tomēr šāds tālruņu lietotāju pēkšņs samazinājums liek aizdomāties.

Attiecībā uz mirušo skaitu jau 29. martā bija lasāmas ziņas, ka pie kāda apbedīšanas biroja kravas automašīnas trešdien atvedušas 2500 urnu, ziņo Ķīnas ziņu aģentūra "Caixin". Kādā citā aģentūras publicētajā attēlā redzamas 3500 urnas, kas sakrautas uz grīdas iekštelpās.10 Arī citi avoti ziņo, ka mirušo skaits Ķīnā ir skaitāms tūkstošos.

Proti, ja agrāk krematorijas strādāja piecas dienas nedēļā, katrā dienā pa četrām stundām, tad tagad krematorijas darbojas 7 x 24. Līdz ar to Ķīnas oficiāli norādītais skaitlis – 3346 mirušie nav patiess, ja vien tik pie diviem apbedīšanas birojiem tikai vienā pilsētā bija pievestas kopumā 6000 urnas (tiesa, jāņem vērā arī citu iemeslu dēļ mirušie, kuri vīrusa dēļ „neizbeidzas”).

Viss iepriekš minētais tik apstiprina, ka Ķīnas uzrādītie dati, salīdzinot informāciju no dažādākiem avotiem un skatot apkopotās tabulas rezultātus, ir vairāk nekā melīgi.

Analoģisku algoritmu par saslimušo skaitu tad var arī piemērot attiecībā pret Krieviju, kur slimība ir 74 dienas. Šāds dienu skaits ir arī Itālijai un Spānija, bet abās šajās valstīs HAQ indekss un dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā Krievijā. Tiesa, Krievijā ir mazāks iedzīvotāju blīvums (izņēmums ir lielās pilsētas), nekā Spānijā un Itālijā. Tomēr, ja 74 dienās Itālijā ir 0,27% saslimušo, bet Spānijā 0,37%, tad Krievijā, kā minimums saslimušie ir 0,25% iedzīvotāji no kopējā iedzīvotāju skaita.

Paņemot šādu proporciju sanāk, ka 14.aprīlī Krievijā ir 367 193 saslimušie ar COVID – 19, no kuriem tad miruši 2974 cilvēki. Tas, ka Krievijā, it īpaši Maskavā slimnīcas netiek galā ar šī brīža situāciju, ir labi zināms. Kā plašsaziņas, tā arī sociālos tīklos ir informācija, ka no Maskavas ved slimniekus uz citām slimnīcām un ātrās palīdzības mašīnas ir izveidojušas garas rindas, gaidot uz slimnieku uzņemšanu.11 Vēl nevar noignorēt jau iepriekš izskanējušās ziņas, ka Krievijā šajā laika periodā ir strauji pieaugusi saslimstība ar pneimoniju.12

Jāatzīmē, ka mirušo skaita procents no saslimušo kopskaita ir ņemts pēc Ķīnas un Krievijas iedotiem datiem, kuri, kā pierādījās, ir melīgi. Līdz ar to nav izslēgts, ka faktiski mirušo skaits ir vēl lielāks. Ja Ķīnai šis procents ir līdzīgs ar ASV, tad Krievijā mirušo procents no saslimušo kopskaita salīdzinoši uz pārējo valstu fonu izskatās mazs, īpaši ņemot vērā Krievijas veselības aprūpes HAQ un dzīves kvalitātes indeksu.

Ja reiz ir analizēta informācija par saslimušajiem, tad noteikti būtu arī ļoti interesanti paanalizēt izveseļojušos cilvēku datus, bet te pagaidām saskaros ar būtisku problēmu. Proti, ja visur ir vienota pieeja, kā tiek noteikts, vai cilvēks ir slims vai ne, proti, ja tests pozitīvs, tad cilvēks ir inficējies, tad attiecībā uz brīdi, ar kuru tiek uzskatīts, ka cilvēks ir izveseļojies, valstu pieejas ir atšķirīgas. Piemēram, Latvijā tiek uzskatīts, ka cilvēks ir izveseļojies, ja divi atkārtoti testi pēc noteikta laika intervāla uzrāda negatīvu rezultātu.13

Varbūt kāds tagad uzdos jautājumu: nu un, ka dažas valstis mānās ar saviem datiem, – kas mums no tā?

Ja tā paņem, iesākumā tik tiešām mums no tā uzreiz sliktāk nepaliek, tikai žēl šo valstu iedzīvotāju, jo šādā gadījumā viņiem palīdzība tiek sniegta novēlota un nepilnā apmērā. No otras puses – COVID-19 pandēmija nepazīst valstu robežas. Nebūs iespējams ātri un efektīvi apkarot šo infekciju, ja, piemēram, viena valsts apzina un atzīst saslimšanu atbilstoši reālajai situācijai, veic adekvātus pasākumus, bet kaimiņvalsts tā nerīkojas. Ar šādu pieeju infekciju neapkarosim. Tā arī, ja šādā situācijā tiek konstatēts, ka dažas valstis nerīkojas godprātīgi, tad, vai nav pamats uzskatīt, ka arī pārējās situācijās no šīm valstīm godprātību nav ko gaidīt?

Paradoksāli, bet Krievijai un Ķīnai ir saskatāmas vairākas kopīgas tendences:

- Ar visādiem līdzekļiem cenšas kļūt par nozīmīgu ģeopolitisku spēlētāju.

- Dominē komunistiskā ideoloģija.

- MELO.

1 https://www.tvnet.lv/6939846/covid-19-islandes-testesanas-strategija-atklaj-ka-pusei-inficeto-neparadas-simptomi

2 https://lv.wikipedia.org/wiki/Valstu_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_skaita

3 Ķīnai informācija ņemta no: https://lv.wikipedia.org/wiki/COVID-19_pand%C4%93mija_%C4%B6%C4%ABn%C4%81, pārējām no https://coronavirus.jhu.edu/map.html

4 https://coronavirus.jhu.edu/map.html

5 turpat

6 https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(18)30994-2/fulltext#seccestitle190

7 https://lv.wikipedia.org/wiki/Valstu_un_teritoriju_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_apdz%C4%ABvot%C4%ABbas_bl%C4%ABvuma

8 https://www.numbeo.com/quality-of-life/rankings_by_country.jsp

9 https://www.business-standard.com/article/international/china-hid-covid-19-toll-mobile-landline-users-reduced-drastically-report-120040200234_1.html

10 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/urnu-skaits-apbedisanas-birojos-rada-saubas-par-oficialo-covid-19-upuru-skaitu-kina.a353664/

11 https://www.apollo.lv/6947562/krievijas-medikis-maskavas-slimnicas-trukst-vietu-tadel-pacientus-ved-uz-piepilsetas-medicinas-iestadem

12 https://www.tvnet.lv/6928523/aizdomas-ka-krievija-slepj-patieso-covid-19-gadijumu-skaitu

13 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-izveselosanas-no-covid-19-latvija-apstiprinata-16-cilvekiem/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai izlasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...