Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā. Sirmo vīru atmiņā atausīs skaudrie kara laika apstākļi, aukstie un saglumējušie, pērnā sniega ieskautie ierakumi. Viņi atkal atradīsies starp saviem kādreizējiem kauju biedriem, kopā ar tiem stāvēs lietū samirkušos frenčos, un uz viņu rokām kvēlos sarkanbalti sarkano vairodziņu uzšuves.

Kūp pavasara dzestrajā saulē valgā frenču vadmala, spītā, naidā un cerībā kvēlo jaunekļu karstās sirdis. Katrā nesen uzdīgušajā zāles stiebriņā, katrā sniegpulkstenīšu ziediņā vai saulē mirdzošajā pavasara ūdens lāsītē leģionāri redzēja savas mājas – karsti mīļoto un komunistu atņemto Latviju.

Ilgas pēc brīvas Latvijas deva spēku izturēt, spīts ar gaišu liesmu sildīja svešas armijas uniformās ietērptos latviešu jaunekļus.

Karogs sarkanbalti sarkans kritušos un dzīvos klāj, pretim sarkanajam mērim latvju karavīri stāj.

Šogad viņi, vēl dzīvi palikušie, atkal ies. Ies, līdz sarkanbalti sarkans karogs tos klās. Tas ir svēts gājiens, jo īstenībā citur viņiem nav, kur iet. Rīgā valda politiķi, kuri labprātāk rīko orģijas Pārdaugavā pie okupantu uzspiestā uzvaras puļķa, kamēr latviešiem valsts galvaspilsētā gadiem ilgi jāgaida rindā uz latviešu bērnudārzu vai jāved savas atvases uz krievu bērnudārzu.

Latviešu politiskā elite, gļēvi slēpdamās aiz politkorektuma maskas, no leģionāriem vairās un labprātāk redzētu sirmos vīrus dodamies kapu kalniņa virzienā, nevis pie Brīvības pieminekļa.

Trīsdesmit gadus pēc Latvijas Republikas atjaunošanas leģionāriem liek iet cauri policijas uzstādītajām barjerām un klausīties tā saucamo antifašistu bļāvienos.

Savā pakalpībā esam nonākuši tik tālu, ka Latvijas tiesa attaisno antifašistu Aleksandru Giļmanu un liek valstij viņam izmaksāt sešsimt eiro, jo policijai nevarēja rasties aizdomas par to, ka leģionāru gājiena laikā Giļmans izdara administratīvo pārkāpumu, skaļi zākājoties un ākstoties.

Leģionārus nodeva arī tie Latvijas politiķi, kuru ģimenes, lielā mērā pateicoties leģionāru izmisīgi varonīgajām cīņām Kurzemes katlā, Otrā pasaules kara beigās paspēja ar laivām doties pāri jūrai un izglābties no baigā Sibīrijas likteņa. Laukumu ap Brīvības pieminekli pirmo reizi ar policijas barjerām nožogoja Vairas Vīķes-Freibergas laikā.

Jāsecina, ka šodienas Latvijā mūsu pašu galvaspilsētā leģionāriem patiesi nav pie kā iet. Vienīgi pie Mātes Latvijas, ar gaišu sāpi sirdī, atceroties savus jaunības draugus, savu pirmo mīlestību, to skurbinošo sajūtu bērnībā, ka dzīvojam savā – Latvijas brīvvalstī.

Dažreiz aizdomājos – kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem? Izlikties, ka viņu nav? Manuprāt, tā ir mazvērtības sajūta, apziņa, ka leģionāri garā ir stiprāki, ka sirmie vīri, neskatoties uz pazemojumiem un pārciestajām grūtībām, palikuši nesalauzti. Atklāti ieskatīties leģionāriem acīs liedz apziņa, ka pats neesi spējis iztaisnot muguru un pasaulei izskaidrot leģionāru cīņas traģismu, droši iestāties par vīriem, kuri, valkādami svešas armijas mundierus, sapņoja par Latvijas atbrīvošanu no boļševiku ordām.

Par viņu vilšanos un vērmeļu rūgto nosodījuma kausu, ko nācās izdzert atlikušā mūža garumā.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...