Iesaki rakstu: 
Jau no 2008. gada mēs visi piedalāmies eksperimentā - nomirs vai aizbrauks. Pašlaik nav drošu datu, kur palikuši tautas skaitītāju neatrastie 300 tūkstoši iedzīvotāju, cerīgāk skan, ka aizbraukuši. Lai gan apstākļi izdzīvošanai pēdējos gados ir ekstremāli.
Valsts politika kopš 2006. gada ir bijusi samērā dīvaina. Vispirms mums visiem solīja septiņus treknus gadus un mūs visus aicināja „spiest gāzi grīdā”, bet 2008. gada rudenī nebrīdinot strauji nobremzēja, atņēma visu, ko varēja, un izbaroja lauvām - bankām. Bankas ar valdības palīdzību ir izdzīvojušas un pašlaik jau lepojas ar peļņu, bet iedzīvotāji vēl nav iemācījušies pārtikt no gaisa un nokrišņiem.
Saeimā un valdībā to ir grūti saprast, jo visus pēdējos gados viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie iedzīvotāju pieradināšanas izdzīvot ne no kā. Apsviedīgākie iemanījās pietuvināties varai un saglabāt vai pat uzlabot savu labklājību. Tie, kas netika tuvāk varai, bet vēlējās ēst, aizbrauca no Latvijas. Palika pensionāri, bērni un tie, kam nepietika naudas ceļam. No tiem tad arī tiek plēstas deviņas ādas.
Piemēram, kāda medmāsa ir iemanījusies izdzīvot ar Ls 40 mēnesī un vēl bērnu uzturēt. (Šis nav aicinājums griezt vēl!) No malas skatoties, neapskaužama situācija, kur vēl sliktāk, bet izrādās, ka var. Viņa zaudēja arī mājas. Toties zvērināts tiesu izpildītājs, kurš izsolē pārdeva medmāsas ģimenes māju, gada laikā ir nopelnījis miljonu eiro.
Arī otrs tiesu izpildītājs, kurš ieveda valdījumā jauno īpašnieku - bankas meitas uzņēmumu, nav no trūcīgajiem. Tāpēc viņam bija grūti novērtēt medmāsas ģimenes samērā trūcīgo iedzīvi. Viņš vienkārši izdomāja, ka mājā esošās mantas nav neko vērtas, tās pat nav jāuzskaita un ir uzdāvināmas trūcīgajam bankas meitas uzņēmumam. Bankas meitas uzņēmumam tika atstātas gan mēbeles, gan lampas, gan aizkari, gan apģērbi. Nesmādēja arī satelīta šķīvi un visus pārējos sadzīves priekšmetus.
Bankas laikam nedalās peļņā ar saviem meitas uzņēmumiem, ja jau tiem ļoti apšaubāmā veidā nākas pievākt medmāsai atņemtās lietas. Labi, ka mūsu valstī ir ļoti attīstīta labdarība. Varbūt bankas var norādīt adresi, kur iedzīvotāji var nest un ziedot banku meitas uzņēmumiem dažādas vairāk vai mazāk lietotas mēbeles, aksesuārus, sadzīves tehniku, apģērbus, apavus, lai tiem nav jāpārkāpj likums, piesavinoties nelikumīgi atņemtās lietas.
Labi, ka mēs dzīvojam civilizētā valstī un uz bērnu un pensionāru rēķina tika izglābtas bankas, citādi tās ar saviem apsardzes dienestiem dotos sirojumos pa iedzīvotāju mājām un pagrabiem.
Paldies Saeimai un valdībai!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
