Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas nogāja greizi

Jurģis Kavacs, mag.hist.
18.07.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizgājušā 20. gs. 90. gadi daudzu Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā manā, atmiņā palikuši ne tikai ar grandiozu ekonomisko krīzi (kura radās nevis vispasaules cionisma sazvērestības, kā daži proponē, bet gan sociālistiskās tirgus ekonomikas bankrota dēļ), bet vairāk ar eiforisku „vēstures beigu” sajūtu. Tik tiešām, vismaz man personīgi likās, ka līdz ar PSRS kā galvenās marksistiskās sociālisma ekonomikas stutes un atbalstītājas visā pasaulē iziršanu un savu vēsturisko kļūdu atzīšanu turpmāk pasaule varēs dzīvot mierā un saskaņā.

No totālas pelnu kaisīšanas uz savas nelaimīgās galvas mani attur tikai tas, ka tāds naivulis nebiju viens. Visa Rietumu civilizācija bija iekritusi tieši tādā pašā eiforijā. Sākot no cienījamiem politoloģijas speciālistiem kā Frensiss Fukujama un beidzot ar visu politisko establišmentu, kurš ieskatīja par vislabāko risinājumu sakoncentrēt visu bijušās PSRS kodolbruņojumu Krievijas Federācijas rokās, pārējo valstu robežu neskaramību nodrošinot ar „Budapeštas memorandu” un tamlīdzīgiem papīreļiem.

Lai kaut daļēji izprastu šīs parādības saknes, tomēr būs noderīgi atcerēties to situāciju un izjūtas, kas tajā laikā valdīja kā visā Rietumu pasaulē, tā arī pie mums, Baltijas telpā. Atcerēsimies vispārējo „gorbijmāniju”, kad visa pasaule patiesi priecājās par PSRS vadītāju, kas vairs neskatās uz Rietumiem caur tēmekli. Atcerēsimies arī visus vietējos manevrus, kad mēs visos iedomājamos veidos meklējām sev sabiedrotos gan Rietumu valstīs, gan mūsu pašu trimdā, gan arī visu citu PSRS republiku liberāli noskaņotajā sabiedrības daļā. Un, protams, pirmkārt, tieši Krievijas liberāli noskaņotajā sabiedrības daļā.

Kāpēc tieši Krievijas, ceru, nav jāpaskaidro, bet, ja kādam vēl nav skaidrs, tālāk nav jēgas lasīt. Un mēs atradām tur sev sabiedrotos, pirmām kārtām jau akadēmiķa Saharova personā. Un ne jau nejauši Rīgā ir Andreja Saharova iela, - tā ir veltījums visam trauksmainajam „perestroikas” laikam un visiem krievu liberālās inteliģences pārstāvjiem, kas ne merkantilu apsvērumu, bet savas ideoloģiskās pārliecības dēļ sniedza mums tik nepieciešamo atbalstu. Nevajadzētu to aizmirst.

Un tā nu sagadījās, ka tieši 90. gados Krievijā varas struktūrās liberālās inteliģences īpatsvars bija ievērojams. Tas iemidzināja, gan Rietumu, gan mūsu, gan pašu Krievijas liberāļu modrību. Radās ilūzija, ka nu briesmīgajam boļševistiskā totalitārisma sunim ir pārkāpts un gan jau astei arī tiks pāri, un, lūdzu, - „vēstures beigas” ir laimīgi atnākušas, atliek tikai draudzīgā pulciņā vēl savaldīt dažu Austrumu civēkēdājtipa valdnieciņu un pāris citu sīkumu.

Bet... Eiforijā tika šis tas piemirsts. Kaut vai tas, ka netika likvidēta un lustrēta VDK. Radās priekšstats, ka liberāli demokrātiskus uzskatus Krievijā atbalsta tautas vairākums, nu kaut vai tādā proporcijā kā pie mums Latvijā, bet dzīve parādīja, ka ir tomēr citādāk. Par visiem šiem procesiem var uzrakstīt simtiem disertāciju (esmu pārliecināts, ka tā arī notiks), bet, taupot savu un jūsu laiku, uzskaitīšu dažas epizodes, kas tajā brīdī, kad notika, nelikās nedz īpaši nozīmīgas, nedz arī bīstamas, bet atskatoties tikai tagad izgaismojas, ka tās ir bijuši mazi ķieģelīši atjaunotajā Krievijas totalitārisma un imperiālisma ēkā:

1) Himnas nomaiņa uz veco PSRS himnu ar kārtējo reizi piekoriģētiem vārdiem. Visi tikai paraustīja plecus, bet patiesībā tas jau bija milzīgs vēstījums tiem, kas „perestroikas” laikā biji nedaudz nodzīti malā un laizīja brūces.

2) Dzeržinska pieminekli Lubjankas laukumā, gan novāca, bet ļeņinekļi pa visu Krieviju stāv kā stāvējuši. Pa 30 gadiem viņi pat nav saņēmušies to nabaga Ļeņinu cilvēcīgi apbedīt. Toties jau bija mēģinājums Dzeržinski atkal nolikt atpakaļ vecajā vietā. Nebrīnīšos, ja nākoamjā reizē tas izdosies.

3) Nebeidzamie politiskie „šovi”, kas no vienas puses uzdod publikai „pareizo virzienu”, no otras puses zondē, ko publika grib redzēt un dzirdēt. Ilustrācijai pastāstīšu par vienu no tādiem, bet ļoti zīmīgu, it īpaši Ukrainas kara kontekstā.

Diskusija bija par Somu karu. Vienā barjeras pusē bija liberālā (mūsu) pozīcija, eksperts bija, ja nemaldos, Nikolajs Svanidze. Otrā pusē bija kāds „ģeržavņiku” pārstāvis. Moderators, manuprāt, bija tad vēl ne tik slavenais Solovjovs, kurš, lai gan centīgi tēloja neitralitāti, tomēr bija samanāms, ka vairāk simpatizē tai „ģeržavņiku” pozīcijai.

Neatstāstīšu te diskusijas gaitu, tik atgādināšu, ka „ģeržavņiks” centīgi mala veco dziesmu, ka viss darīts tikai un vienīgi nabaga Krievijas drošības dēļ, cik ļoti sliktie somi negribēja piekrist Krievijas neatvairāmajiem priekšlikumiem utt., utjpr., nu vienu vārdu sakot, visu to pašu, ko mēs šodien dzirdam attiecībā uz Ukrainu. Tikai toponīma Ukraina vieta tika lietots toponīms Somija. Vai otrādāk.

Bet interesantākais bija raidījuma beigās, un tas bija skatītāju balsojums, kurā skatītāji novērtēja abus ekspertus. Par liberālo Svanidzi balsoja kaut kur ap 20% skatītāju, par „ģeržavņiku” balsoja ap 80% skatītāju. Visi saprot, ka skatītāju balsojums nav autoritatīvs socioloģisks pētījums, bet tomēr zināms signāls tas ir. Un tas viss notika jau pirmās desmitgades vidū.

Šāda veida politšovi tika rīkoti par praktiski visiem tā saucamajiem strīdīgajiem vēsturiskajiem vai politiskajiem jautājumiem, sākot no Molotova-Ribentropa pakta un beidzot ar Kuriļu salām. Un gala beigās skatītāju vairākums allaž nostājās tajā pusē, ko mēdz dēvēt par Krieviju, kas pieceļas no tupēšanas uz ceļgaliem.

4) Un kur tad vēl desmitiem vai pat simtiem seriālu par drosmīgajiem „smeršistiem” un citiem Tēvijas kara varoņiem. Nē, ir pat kritiskas filmas, kuras jau minētie „ģeržavņiki” lamā par krievu tautas varoņdarba nomelnošanu. Bet daudzās, ak, cik daudzās, kaut kur tuvu pie beigām kā velniņš no tabakdozes parādās kāds godīgs un cilvēcīgs NKVD-ešņiks vai FSB-ešņiks, kas visus sliktos, vai tie būtu parasti fašisti vai pārdevušies miliči, noliek pie vietas, un viss atkal šokolādē.

5) Mūžīgā rūpe par „fašisma atdzimšanu” Baltijas telpā. Tai pašā laikā nesatraucoties par arvien jaunām Staļina piemiņas vietām pašā Krievijā.

Tātad kas tad īsti nogāja greizi?

IMHO (in my humble opinion) visa galvenā problēma ir tajā, ka gan mēs šeit uz vietas, gan visa demokrātiskā (kuru sarunu valodā sauc par Rietumu pasauli un kuru mūsdienu Krievijā sauc par „kolektīvajiem Rietumiem”) sabiedrība noticēja tam, ka Krievijā liberāli demokrātiski noskaņoti ir vismaz 60% iedzīvotāju un līdz ar to politiķu. Dzīvē izrādījās otrādi. Tādā vai citādā veidā „čekisti” (šī vārda visplašākajā nozīmē) iefiltrējās Jeļcina Krievijas varas struktūrās (Jeļcina cilvēciskās vājības tam lieti noderēja). Savu lomu šajā visnotaļ globālajā kļūdu karuselī droši vien spēlēja arī tas, kas krievi sevi padomju periodā pozicionēja kā ideoloģiskus internacionālistus (atceramies „Interfronti”), kam jelkāda nacionāla ideja sveša, pretstatā valsts mazo tautu kaitīgajam un visādi apkarojamajam nacionālismam.

Taču, noņemot liekulīgo padomju cenzūru un eifēmismus, uzpeldēja tāds lielkrievu nacionālisms, ka maz neliekas. Kopš Putina nozīmēšanas par Jeļcina varas pārņēmēju vairāk nekā 20 gadu laikā pakāpeniski tika nograuzti visi demokrātiskie pārkārtojumi, kas tika veikti 90. gados. Atjaunotais PSRS imperiālisms, kas tomēr ideoloģiski tika stutēts (kaut melīgi) uz kaut kādas internacionālisma bāzes, tika sakrustots ar Krievijas impērijas pareizticīgo „Trešās Romas” konceptu. Ar to vairs diskutēt nav iespējams.

Ar to mums tagad ir jādzīvo.

Arī pie mums Latvijā ir aptuveni 20% etnisko latviešu (nemaz nerunājot par cittautiešiem), kas vai nu dumības vai materiālas ieinteresētības dēļ apzināti vai neapzināti turpina pūst Kremļa stabulītē. Tā tas bija 1940. gadā, tā tas ir tagad un acīmredzot būs arī turpmāk. Turklāt viņi sevi nereti prezentē kā īstenie Latvijas patrioti un varbūt tam pat paši tic.

Arī ar to mums ir jādzīvo. Bet vajadzības gadījumā, kad Krievijas pasūtījums tiek izpildīts īpaši nekaunīgi, ir jāprot šiem tautiešiem iedot kārtīgi pa degunu. Lai neatkārtotos 1940. gads. Jo 20% tomēr ir mazāk nekā 80%.

Un visbeidzot. Kā mums dzīvot ar tiem krieviem, kas gan „perestroikas” laikā, gan tagad ir mūsu pusē. Visupirms kā lai aplēš cik viņu ir? Reālas socioloģijas taču nav! Piedāvāju šādu metodi. Tie, kas skatījās TV „Dozhdj”, kas klausījās radio „Eho Moskvi”, tie ir mūsējie.

Es personīgi viņus atbalstīju, atbalstu un atbalstīšu visos pieejamajos veidos. Jo ticu, ka vajadzības gadījumā arī viņi atbalstīs mūs kā pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu mijā. Aicinu to darīt arī visus pārējos latviešus un Latvijas patriotus. Arī tajos gadījumos, ja kaut kādos jautājumos šo krievu viedoklis atšķiras no Nacionālās apvienības viedokļa (uzsveru, ka arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz tieši tādu viedokli). Aicinu to darīt arī 20% noderīgo idiotu, jo arī viņi ir mani tautieši.

Bet savstarpējās attiecības risināsim demokrātiskās un godīgās vēlēšanās!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...