Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kas notiek Rīgas medicīnā?

Pēteris Apinis, ārsts
15.07.2015.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim šo jautājumu es uzdevu vienkāršāk: "Kas notiek P. Stradiņa slimnīcā?" – un atbildēju ar sēru stāstu par pārblīvētu uzņemšanas nodaļu, intrahospitālu infekciju vai celtniecības sāgu. Tagad šis jautājums izskatās komplekss – kāpēc Stradiņa slimnīca stagnē, bet Rīgas 1. slimnīca tiek strauji attīstīta?

Rīgas pilsēta 1. slimnīcas attīstībā ieguldījusi 27 miljonus eiro, slimnīca strādā ar peļņu, iegulda attīstībā savus līdzekļus, apgūti arī Eiropas struktūrfondu 4 miljoni. Nemēģināšu iedziļināties sazvērestības teorijām līdzīgos kolēģu minējumos ("mēģinājums iznīcināt invazīvo kardioloģiju Stradiņa slimnīcā", "ieguldīs miljonus, bet par sviestmaizi privatizēs", "gatavojas bēgļu uzņemšanai" utt.), bet uzzīmēšu lasītājam, rīdziniekam iespējami korektu ainu par to, kā un kurp attīstās medicīna Rīgā.

Jāteic, ka informācija par Rīgas 1. slimnīcas attīstību publiska ir tikai tajā sektorā, ko sauc par pakalpojuma piedāvājumu vai reklāmu, kas arī dod iemeslu dažādu veidu kompilācijām un versijām. Savukārt laboratorijas ārpakalpojuma nodošana "Centrālajai laboratorijai", kas ir "Recipe-Sentor Farm-Repharm-VCA" astoņkāja sastāvdaļa, audzē publisku viedokli, ka pie Rīgas 1. slimnīcas straujās attīstības interese ir arī Josifam Aptam, Vadimam Telicam, Andrejam Leibovičam un Aleksandram Livšicam.

Un vēl informācija lasītājam – P. Stradiņa KUS un Rīgas Austrumu KUS abas atrodas valsts īpašumā, bet Rīgas 1. slimnīca – Rīgas pašvaldības īpašumā. Visās pārējās Latvijas pilsētās slimnīcas ir pašvaldības īpašumā – tātad valmieriešus neatliekamā situācijā ārstē Valmieras pašvaldībai piederošā slimnīcā, liepājniekus – Liepājas pilsētai piederošā slimnīcā, bet rīdziniekus – valstij piederošā slimnīcā.

Dažas rindkopas par Rīgas 1. slimnīcu un P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu. 2009. gada veselības ministre Baiba Rozentāle, savu personisko ambīciju vadīta, iznīcināja Rīgas 1. slimnīcu, kas divsimt gadu bija darbojusies kā neatliekamās palīdzības slimnīca. Vienkārši un racionāli lielajā, ērtajā un funkcionālajā 1. slimnīcas uzņemšanas nodaļā tika aprūpēti slimnieki, kas tika atvesti ar ātro palīdzību vai vērsās pēc palīdzības paši.

Baiba Rozentāle Rīgas un Pierīgas (bet vairākās specialitātēs – visas Latvijas) neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnieku plūsmu sadalīja starp Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu.

P. Stradiņa slimnīca līdz tam bija strādājusi kā sekundārās un terciārās palīdzības slimnīca, kas uzņēma un ārstēja slimniekus, kuru ārstēšanai resursu nepietika citās Latvijas medicīnas iestādēs. P. Stradiņa slimnīca bija radīta un tās infrastruktūra veidota, lai šeit veiktu nieru transplantāciju, plaušu operācijas, sirds operācijas, ārstētu reimatismu, astmu, glaukomu, vēzi. P. Stradiņa slimnīca gadiem bija risinājusi diferenciāldiagnostiskas problēmas, nevis aprūpējusi ambulatoriskus pacientus vai, vēl vairāk, sociālus pacientus. P. Stradiņa slimnīcā ir šaura uzņemšanas nodaļa, nevis plaša funkcionāla neatliekamās palīdzības nodaļa kā Austrumu slimnīcā.

Pašlaik slimnieki, kas nonāk P. Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā, tiek nosūtīti uz nodaļām (piemēram, slimnieks ar sirds slimību uz akūtās ķirurģijas nodaļu, bet slimnieks ar strutojošām vātīm – uz plaušu slimību nodaļu), kur atrodas ilgāku laiku, kamēr tiek pārvests uz profila nodaļu un no turienes izrakstīts. Slimnīcas ārsti pavada daudz laika, konsultējot sava profila slimniekus citu nodaļu gaiteņos. Loģistikas haosa dēļ (slimnīcas vadītājas Andas Čakšas panākums) neadekvāti daudz līdzekļu tiek tērēts dažādiem izmeklējumiem, kas nereti ir atkārtoti vai pilnīgi nepamatoti.

Vēl 2009. gadā Rīgas 1. slimnīcā strādāja 1100 darbinieku, bet jau pēc gada – nepilni 200, kas veica ambulatoriskus un dienas stacionāra pakalpojumus. Rīgas pilsētas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi stacionārā kļuva par visnetīkamākajiem valstī – nevar salīdzināt labi izremontēto, apgādāto, "apgreidoto" un sakārtoto Liepājas vai Ventspils slimnīcu ar P. Stradiņa slimnīcu, kur sešvietīgās palātās attālums starp slimnieku gultām ir 60 cm, kur pacienti pēc operācijām guļ gaiteņos, kur uzņemšanas nodaļa ievieš šausmas.

Lai ilustrētu problēmu – papildu infekcijas iegūšanu pārpildītā slimnīcā -, es no žurnāla "Latvijas Ārsts" slejām citēšu profesoru Ugu Dumpi: "Pilienu transmisija nozīmē, ka cilvēks izšķauda, izklepo vai vienkārši izelpo gaisa pilienus, kas nekādi neaizlido tālāk par 1,5 metriem. Atrodoties tuvāk par vienu metru, risks inficēties ir jau ārkārtīgi augsts. Tāpēc pacienti slimnīcās jāizkārto tā, lai maksimāli novērstu kontakta transmisijas iespējas.

Ārkārtīgi svarīga pacientu tikšanās un potenciāla inficēšanās vieta ir slimnīcas uzņemšanas nodaļa. Tur tiešām ierodas cilvēki ar dažādām kaitēm. Ārkārtīgi svarīgi būtu laikus atpazīt tādus pacientus, kuri ir ar infekcijas slimību pazīmēm, un atdalīt tos no pārējiem. To dēvē par divu plūsmu principu. Es esmu pilnīgi drošs, ka reālajā dzīvē Latvijas apstākļos laikus tiek atpazīti tikai indivīdi ar acīmredzamu kašķa vai utu klātbūtni.

Diemžēl šie pacienti ir ievērojami mazāk bīstami apkārtējiem nekā pacietīgie, klusie, pieklājīgi tērptie sirdzēji, kuriem ir augsta temperatūra, klepus, caureja, vemšana vai citi klasiskie infekcijas slimību simptomi. Tiem parasti nekas netraucē inficēt apkārtējos jau uzņemšanas nodaļā, jo iepriekš minētais minimālais pusotra metra attālums nekādi nevar tikt ievērots pārslogotās un cieši apdzīvotās uzņemšanas nodaļas telpās."

Par intrahospitālo infekciju, kas mēdz būt rezistenta pret antibiotikām, šeit es profesoru necitēšu un arī pats neizteikšos.

2011. gadā Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs pieņēma viedu lēmumu – atjaunot Rīgas 1. slimnīcu kā nozīmīgu Rīgas pilsētas medicīnas centru, un pašvaldība sāka ieguldīt līdzekļus slimnīcas rekonstrukcijā, aprīkojumā. Iespējams, ka vērtīgāk būtu bijis līdzekļus ieguldīt nule aprakstītajā P. Stradiņa slimnīcā, kas tiešām apkalpo galvenokārt rīdziniekus. Tomēr pašvaldības lēmums atbalstīt Rīgas 1. slimnīcu, manuprāt, ir uzslavas vērts. Rezultātā – Rīgas 1. slimnīcā pašlaik ir izcila operāciju zāle, ļoti gudri aprīkotas pēcoperāciju telpas, kas dažu stundu laikā pārvēršamas par reanimācijas palātām, salīdzinoši laba radioloģiskā iekārta. Ja mana informācija nemelo, visai drīz Rīgas 1. slimnīcā tiks atvērts "viskrutākais" un dārgākais magnētiskās rezonanses tomogrāfs, un uz slimnīcu tiek pārvilināts viens no cienījamākajiem radioloģijas profesoriem. Šīs "kustības" liek domāt par augošām ambīcijām.

Pašlaik slimnīcā strādā jau 900 darbinieku, un kadru atlase liek domāt, ka slimnīcas vadība itin labi pārredz profesionāļu laukumu Latvijā. Slimnīcas vadības komandā sākusi strādāt ļoti zinoša anestezioloģe reanimatoloģe Natālija Zlobina, kas nule vēl vadīja Valsts asinsdonoru centru. Slimnīcā pieņem arī primārās aprūpes medicīnas viedokļa līderes – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure. Neiroķirurģijas operācijas turpmāk veiks profesors Igors Aksiks.

Kā jau teicu, Rīgas 1. slimnīca strādā ar peļņu un pati spējusi attīstībā investēt vairāk nekā 6,5 miljonus eiro. Protams, var jau teikt, ka pašlaik Latvijas veselības aprūpes finansējumā ambulatoriskā konsultācija un manipulācija ir veiksmīgāk apmaksāta nekā neatliekamā stacionārā palīdzība vai vēža ārstēšana. Rīgas Austrumu slimnīca un P. Stradiņa slimnīca arī labprātāk ņemtu operēt slimniekus dienas stacionārā, veiktu ambulatoriskus izmeklējumus ar kodolmagnētisko rezonansi, datortomogrāfiju vai endoskopiju, kad pacienti pēc manipulācijas vai operācijas dodas mājup.

Bet abām universitātes slimnīcām nepārtrauktā straumē tiek vesti kritiskie un neatliekamie pacienti, datortomogrāfa rindā guļ vairāk vai mazāk iedzēruši pacienti, kas sasituši vai kam sasituši galvu, operācijas notiek steidzamā kārtā, tādēļ slimnieki nav sagatavoti operācijai un pēc operācijas slimnīcā uzturas ilgāk.

Patiesībā Rīgas 1. slimnīcas "muskuļu audzēšana" samazina vienīgās iespējas savu budžetu izlīdzināt Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai jāuzņem paši smagākie (ārstniecībā dārgākie) valsts slimnieki, jo naudas kopumā, kā zināms, Latvijas veselības aprūpē vairāk nekļūst.

Rīgas 1. slimnīca tagad sevī ietver divas poliklīnikas, kas abas ir brīnišķīgi renovētas, veiksmīgi pielāgotas un ērtas pacientu plūsmai, īpaši jau bērnu aprūpei. Pacientu plūsma ļauj izvairīties no visiem tiem mikrobu uzbrukumiem, par ko runāju iepriekš. Tiesa, man nav skaidrs, kāpēc valsts nauda (pašvaldību nauda tāpat ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda) būtu jātērē zobārstniecībai, ja visur citur tā ir privāta, un pašvaldība vienkārši iejaucas tirgus regulācijā. Un vēl – es saprotu, ka no biznesa viedokļa slimnīcā var nodarboties ar flotācijas terapiju un sāls istabas terapiju, bet tam nudien nav nekāda sakara ar medicīnu vai veselību.

Un tagad – pats būtiskākais. Rīgas 1. slimnīca patiesībā ir augšāmcēlusies un ir pilnībā gatava atkal kļūt par reālu slimnīcu. Vismaz situācijā, ja notiktu katastrofa ar 100 cietušajiem, daļu varētu uzņemties Rīgas 1. slimnīca ar savu spēcīgo ķirurgu un anesteziologu komandu, kur operāciju zāli un pēcoperācijas nodaļu par intensīvās terapijas stacionāru varētu pārvērst 15 minūšu laikā. Domāju, tas ir lielākais ieguvums nestabilajā politiskajā situācijā, un, atkārtošos, to paveikusi Rīgas dome.

Tomēr man neliek mieru jautājums – vai apzinātā P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas graušana Andas Čakšas vadībā ir mērķtiecīga? Kurā mirklī vadzis lūzīs (uzņemšanas nodaļa netiks galā ar saviem pienākumiem, intrahospitālā infekcija kļūs nevadāma)? Un kā tādā gadījumā notiks pacientu plūsmas pārorganizācija uz Rīgas 1. slimnīcu?

Es nešaubos, ka ministra Gunta Belēviča rīcībā esošā informācija ir bagātīgāka par manējo un ka ministrijā ir pietiekami daudz scenāriju – kā rīkoties. Mans skats no malas liek pārdomāt iespēju – atjaunot kaut nelielu neatliekamās palīdzības pacientu plūsmu uz Rīgas 1. slimnīcu jau šobrīd: tas varētu novērst katastrofu P. Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā, bet arī būt gataviem šādam visai melnam scenārijam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...