Kas notiekas vai plānojas Čečenijā, jeb – Krievijas militārpersonas vai nu nezina, kas notiek, vai melo
Kasīklis22.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Čečenijas Republika jeb Čečenija ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs jau ilgstoši ir izcēlies ar ekstravagantiem “izlēcieniem” attiecībā pret Maskavas prasībām. Kā pēdējais šāds “izlēciens” ir jāmin R.Kadirova atteikšanās atvērt reģiona robežas, ko pieprasīja federālās valdības premjerministrs Mihails Mišustins.
R.Kadirovs pateicis: "Protams, mēs nelaidīsim iekšā personas bez Čečenijas Republikas pieraksta.” Tika pateikts, ka ierobežojošie pasākumi ieviesti pēc tam, kad vairākiem Čečenijas iedzīvotājiem, kas atgriezās no Maskavas, konstatēts Covid-19.1
Kaut ar vārdiem R.Kadirovs ceļ V.Putinu debesīs, faktiski ar darbiem viņš Čečenijā parāda, ka rīkojas, kā vēlas, un vismazāk rēķinās ar Maskavas vēlmēm. Šajā sakarā nebūtu īsti saprotama V.Putina iecietības latiņa pret R.Kadirova izgājieniem. Īpaši, ja aptuveni 85% Čečenijas budžeta nodrošina Maskava.
Daudzi saka, ka nevis Čečenija pievienota Krievijai, bet otrādi – Krievija pievienota Čečenijai. Jo pēc diviem kariem starp Krieviju un Čečeniju ir izveidojusies vienošanās, ka čečenu līderis saglabā kontroli pār nemierniekiem un izveido lojālu režīmu V.Putinam.2
Tagad atgriezīsimies pie R.Kadirova paziņojuma par robežu slēgšanu. Vienu var uzreiz pateikt, viņš savus solījumus pilda, tamdēļ bez uzmanības nevar atstāt ziņu, ka Čečenijā, Nadterečnajas rajonā, ciemu Bratskoje, Benju-Jurta un Znamenskoe apkārtnē ar video reģistratoru fiksēta federālo spēku pulcēšanās, kur redzamas automašīnas “Ural” un uzceltas telšu pilsētiņas. Tika pieļauts, ka notiek militāro spēku mācības, bet par tām nebija informētas vietējās Iekšlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta vienības un Izmeklēšanas komisija.3
Interesanti, ka Nadterečnajas rajona spēku struktūru pārstāvji par šādām mācībām nebija informēti. Parasti par jebkurām mācībām tiek sagatavota starpresoru pavēle. Tā arī parasti mācības notiek poligonos un tālāk no apdzīvotām vietām.4
Reaģējot uz iepriekš minēto informāciju, Dienvidu kara apgabala preses dienesta priekšnieks paziņoja, ka papildu militārie spēki Čečenijā nav ievesti un nekādas mācības nenotiek. Tika piebilsts, ka Čečenijā dislocētajai 42.gvardes motostrēlnieku divīzijai norit plānveida apmācības pastāvīgās dislokācijas vietās.5
Te nu veidojas kolīzija starp to, ko fiksēja garāmbraucošas automašīnas video reģistrators, un to, ko saka oficiālie pārstāvji.
Iesākumā – mēģināsim saprast, par kādu skaitlisko sastāvu ir runa. No videomateriāla var nojaust, ka konkrētajā vietā ir vismaz 8 teltis (izskatās pēc YCT-56, viena paredzēta 10 karavīriem) un 13 smagās automašīnas. Tādējādi skaitliskais sastāvs ir ap 80 cilvēkiem, kas atbilst vienas rotas sastāvam. Ziņās ir minētas trīs apdzīvotas vietas – tātad var pieņemt, ka konkrētajā apvidū ir izvietotas trīs rotas, kas faktiski veido vienu bataljonu.
Nākamais atslēgas punkts šajā ziņā ir Dienvidu kara apgabala preses pārstāvja paustais, ka visas mācības notiek pastāvīgajās dislokācijas vietās.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par federālo spēku izvietojumu Čečenijā, secināms, ka Nadterečnajas rajonā neviena militāra vienība nav dislocēta. Proti, 42.gvardes motostrēlnieku divīzijas vienības, skatoties no fiksētās telšu pilsētiņas vietas, ir izvietotas Groznijā (
Jāpiezīmē, ka pilnībā neviens nav apstrīdējis veiktā video reģistratora videoieraksta autentiskumu – tātad tas atbilst īstenībai. Tad nu atliek izdarīt divus secinājumus, un abi nu pilnīgi nav glaimojoši Krievijas armijai.
Proti, vai nu Dienvidu kara apgabala pārstāvis melo par papildu spēku ievešanu Čečenijā, vai arī viņš nezina, ko armijas vienības dara. Respektīvi – zaudējis jebkādu kontroli.
Mazticama būtu versija, ka jau Čečenijā dislocētās vienības būtu izvestas uz mācībām un šoreiz izvietotas blakus apdzīvotām vietām, tuvumā ceļiem. Tā arī – mazticama versija, ka Čečenijā dislocētās vienības bija mācībās un, dodoties atpakaļ uz savām dislokācijas vietām, uztaisījušas atpūtas nometni. Kamdēļ šī versija maz ticama – nometnes izveide un iekārtošana prasītu ap 2 h, bet pa šādu laiku jau no attiecīgās vietas varētu nokļūt patstāvīgajā dislokācijas vietā.
Pašlaik pagrūti pateikt, kas notiek Čečenijā, bet viena lieta atkal apstiprinājās – Krievijas militārpersonas klaji melo.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kadirovs-nepaklaujas-maskavai-un-atsakas-atvert-cecenijas-robezas.d?id=52037527
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-kremla-svetibu-kadirova-dzelzs-tveriens-neatslabst-un-neatslabs.a267030/
3 https://nsn.fm/army-and-weapons/smi-v-chechne-zamecheny-federalnye-voiska-video
4 https://novayagazeta.ru/news/2020/04/20/160877-zhiteli-chechni-soobshili
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
