Kas patiesībā notiek policijas iecirkņos un reģionālajās pārvaldēs
Pietiek lasītājs21.07.2012.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Vairāk varu pastāstīt par Tukuma iecirkni, bet šāda situācija ir vairākos iecirkņos īpaši tajos, kur policijas darbinieki apsardzi veic SIA LatRosTrans. Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs pieļauj, ka atsevišķi Tukuma iecirkņa darbinieki darba laikā atrodas papildu darbā, kaut par to saņem algu.
Tā, piemēram, Kriminālpolicijas priekšnieks Sandris Stempers un viņa pakļautībā esošie darbinieki veic SIA LatRosTrans apsardzi darba laikā, nākamā dienā pēc apsardzes veikšanas darbā neierodas, jo, protams, darbs policijā ir otrajā vietā. Darba algas starpība ir vairāk nekā divas reizes, tas jau notiek vairākus gadus, bet iecirkņa priekšnieks to pieļauj.
Tāpat S.Stempers un M.Trēde papildus darbam policijā un naftas vada apsardzē vēl strādā firmā VP Apsardze, kura pieder tam pašam J.Baham, S.Stemperam un S.Trēdem. Ar J.Baha atbalstu S.Stemperu apstiprināja kriminālpolicijas priekšnieka amatā, bet tagad arī M.Trēde kandidē uz jaunu amatu, lai varētu netraucēti neapmeklēt darbu policijā un brīvi atrasties citā darbā.
Par šo situāciju ir informēta Zemgales reģiona vadība, bet tā piever acis, jo arī pašu darbinieki, ZRP kriminālpolicijas priekšnieks un viņa vietnieks strādā naftas vada apsardze. Mums, pārējiem darbiniekiem, tiek uzlikta papildu slodze, jo jāpiesedz pārējie kriminālpolicijas darbinieki viņu prombūtnes laikā (laikā kad viņi izguļas pēc maiņām un atrodas otrajos vai trešajos darbos).
Nesen bija raksts, ka VP priekšnieka I.Ķuža gada ienākumi ir ap 20 000 LVL, bet S.Stempera, M.Trēdes un pārējo darbinieku, kas strādā naftas vada apsardzē, ir tuvu tam, dažiem pat vēl lielāki. Cik zinu, šāda situācija ir arī citos reģionos, kad darbs policijā ir tikai formāls.
Tāpat pēc Jēkabpils notikumiem I.Ķuzis sabiedrību informēja, ka operatīvajiem darbiniekiem atļauja strādāt otros darbos tiks liegta, bet dzīvē tas ir pavisam savādāk (jo darbs policijā ir tikai haltūra) Vairāk cieš iedzīvotāji, jo policijas darbinieku motivācija atklāt noziegumu ir kritusies, jo otros darbos algas tiek saņemtas lielākas.
No kriminālpolicijas otrajos darbos strādā Santis Bisenieks, Jānis Jonušs un Sandijs Baltiņš (strādā divos darbos, nezinu, protams, cik oficiāli). Vēl G.Rupeiks ar VP atļauju strādā divos amatos, Kandavas iecirkņa vecākais inspektors un Kandavas pašvaldības policijas inspektors, saņemot vienlaicīgi divas algas (kā var atrasties divās vietās vienlaicīgi?). Tāpat darba laikā diennakts otros darbus veic Juris Vitauskis un Vilnis Vecriķis (kuriem policijā nav maiņu darbs).
Nezinu, kāpēc vadība to pieļauj, ņemot vērā situāciju, kad valstī ir bezdarbs, policisti sēž divos vai pat trijos darbos, bet darbs policijā ir atstāts slinkošanai. Policijā jāstrādā tikai tiem, kas vēlas palīdzēt sabiedrībai, bet nevis tiem, kas sēž tai uz kakla un neveic apzinīgi savus tiešos pienākumus. Nezinu kādi dati ir VP, bet faktiski neoficiāli vai oficiāli otri darbi ir 80% Tukuma iecirkņa darbinieku.
Vēl nedaudz par VP apsardzi. J.Bahs negodīgā ceļā pārņem klientus savam biznesam. Tā piemēram lai iegūtu apsardzes tiesības Cinevillā, viņš deva rīkojumu iecirkņa inspektoram veikt pasākuma pārbaudi un pēc tam sastādīt administratīvo protokolu. Pēc šīm darbībām apsardzi veic viņa firma, par apsargiem masu pasākuma laikā strādā policijas darbinieki, kuri firmā neskaitās, un nauda tiek samaksāta uz rokas. Tā notiek visos masu pasākumos, kad apsargiem (policijas darbiniekiem) samaksā skaidrā. Pēdējos pasākumus sargāja J.Gailis, V.Sprinģis, J.Kundziņš un citi.
Kā ar likuma ievērošanu no policijas priekšnieka puses?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
