Kas patiesībā notika Anglijas tiesā: Lemberga runas par gandarījuma sajūtu – tikai blefs
L. Lapsa18.05.2011.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vārdā trešdien izplatītajā paziņojumā izteiktais gandarījums par Anglijas un Velsas Augstākās tiesas otrdienas lēmumiem ir tikai blefs, - tas viennozīmīgi izriet no Pietiek pašā tiesā noskaidrotās informācijas par tās patiesībā pieņemtajiem lēmumiem. Lembergam, domājams, visnepatīkamākais – tiesa ir bijusi nedzirdīga pret Ventspils mēra advokāta iebildumiem, un līdz 20. maija pēcpusdienai Lembergam jāzvēr par visiem viņam piederošajiem īpašumiem. Tāpat tiesa noraidījusi arī Lemberga vēlmi, lai šajā lietā tiktu pasludināts augstāks konfidencialitātes līmenis un Latvijas sabiedrība par tās norisi paliktu neziņā.
Nozīmīga loma tiesas sēdē bijusi Lemberga advokāta skaidrojumiem par to, kādu iemeslu dēļ Ventspils mērs joprojām nav sniedzis ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību par saviem aktīviem. Pirmkārt, Anglijas tiesu sistēmas prakse vispār neesot attiecināma uz Lembergu, un viņu nevarot piespiest dot šādu zvērestu; otrkārt, Lemberga advokāts mēģinājis paust klienta viedokli, ka Ventspils mērs Latvijā esot politiķis un izteikti publiska figūra, līdz ar ko viņam neesot pieņemami, ka ziņas par tiesas procesu noplūstot Latvijas medijiem un sabiedrībai. Turklāt Lemberga advokāts tiesu nedaudz samulsinājis, paziņojot, ka Lembergs vēlas zvērēt par apliecinātu rakstveida liecību „Latvijas formā”.
Neviens no šiem Lemberga advokāta argumentiem tiesu nav pārliecinājis, un tā nolēmusi, ka ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība par saviem aktīviem viņam jāsniedz ne vēlāk kā līdz šīs piektdienas, 20.maija plkst. 16:30. Tiesnesis arī Lemberga advokātam skaidri un nepārprotami norādījis, ka konfidencialitātes līmenis šajā lietā esot pilnīgi pietiekams un šī liecība ir jāsniedz ar zvērestu apliecinātā formā, turklāt tai jābūt pilnīgai ar zvērestu apliecinātai rakstveida liecībai. Tā kā no Lemberga advokāta netika saņemts nekāds izskaidrojums, ko nozīmē liecības „Latvijas forma”, tiesnesis norādījis, ka viņš nav gatavs tai piekrist.
Tāpat advokāts pietiekami skaidri tiesai norādījis gan to, ka Lembergs vēloties tikt tiesāts nevis Anglijā, bet gan Latvijā, gan to, ka viņam nepieciešams vairāk laika, lai atbilstoši aktīvu iesaldēšanas prasības paragrāfam veiktu visu, kas viņa spēkos, lai viņa uzņēmumu direktori neatbrīvotos no šo kompāniju aktīviem vai tos nesamazinātu. Šo Lemberga advokāta lūgumu tiesa ir apmierinājusi un kā jauno termiņu, līdz kuram Ventspils mēram tas jāizdara, noteikusi 26. maiju. Turklāt līdz šim datumam Lembergam būs jāsniedz vēl viena ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība, ka viņš ir izpildījis šajā paragrāfā teikto.
Tiesa arī nolēmusi, ka prasītājiem šajā lietā pierādījumi, atbildot uz Lemberga liecībām, jāiesniedz līdz 17. jūnijam, savukārt Lembergam savas atbildes tiesā jāiesniedz līdz 24. jūnijam.
Kā jau ziņots, savu īpašumu patiesais apjoms Lembergam jāuzrāda tā sauktajā Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietā, kuras ietvaros sākotnēji apķīlāta tika Ventspils mēra oponenta Oļega Stepanova manta, bet nu pienākusi arī paša Lemberga kārta. Prasītājs šajā lietā ir Ventspils naftas lielākais akcionārs – koncerns Vitol.
No nepatīkamās zvērēšanas Lembergs centās izvairīties, sākumā uz brīdi „saslimstot”, bet tad ar advokāta starpniecību tiesu mēģinot pārliecināt, ka pret viņu vērstā koncerna Vitol prasība esot politiski un ļaunprātīgi motivēta, tiesa nemaz neesot tiesīga to viņam pieprasīt, turklāt viņam nogādātais tiesas lēmums par iespējamo Lemberga aktīvu arestu neesot iztulkots latviski. Lembergs bija pieminējis pat to, ka Latvijā esot valdošās koalīcijas pārstāvis.
Vēl trešdien Lemberga vārdā tika izplatīts paziņojums, kurā bija norādīts, ka Lembergs esot „ļoti apmierināts ar norisēm Anglijas tiesā š.g. 17.maijā un tiesas man par labu pieņemtajiem lēmumiem” un ka „šai tiesas sēdei izvirzītie mērķi ir sasniegti”, turklāt „tiesa šajā sēdē ir apmierinājusi virkni citu manu advokātu lūgumu”.
Tomēr ceturtdien, kad Pietiek Lembergu aicināja precīzi uzskaitīt Anglijas tiesas 17. maijā pieņemtos lēmumus un atbildēt uz jautājumu, vai viņš atbilstoši tiesas lēmumam nodos zvērestu 20. maijā līdz 16.30 pēcpusdienā un, ja jā, tad kādā formā un kur, bet, ja ne, tad kāpēc ne un kā prognozē šī soļa sekas, viņš ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt vairs nevēlējās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
