Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kas sēts – tas jāpļauj

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
05.01.2016.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas atrisinājumam galvenā politiskā intriga – kas būs “jaunās” valdības vadītājs. Citiem vārdiem sakot – vai Vienotībai izdosies panākt, lai tiktu nominēts tās izvēlētais premjera kandidāts, kura vadībā Vienotība kā valdošais politiskais spēks varētu atdzimt, vai tomēr tās “partneriem” izdosies noturēt Vienotību sev vajadzīgajā pozā, liekot nominēt sev ērtu Vienotības premjera kandidātu.

Nu ir acīmredzams, ka visiem, kuri vēl cerēja, ka Vienotībai ir spēks un potenciāls atdzimt, nāksies vilties savās cerībās. Par spīti apņēmīgi uzņemtajam kursam pārņemt varas līderību tā, iestiegot savās iekšējās pretrunās, nespēja būt vienota – tās apņēmība prasmīgi un veiksmīgi tika izšķīdināta un pārvērsta savstarpēju pretrunu un intrigu savītā centienu murskulī, un tā vietā, lai Vienotība izlēmīgi noteiktu politisko notikumu tālāko virzību, tā atkal tiek ripināta kādam vajadzīgā virzienā.

No varas principu loģikas viss ir taisnīgi – varas tronis pieder tam, kurš ir spējīgs to noturēt (nu, vai tam, kurš tajā tiek turēts). “Jaunās” valdības veidošana bija patiesības mirklis – gan Vienotībai, gan visai sabiedrībai. Lai Vienotība varētu pretendēt uz vadošā politiskā spēka statusu (kurš tai ir piešķirts tikai formāli), tai bija jābūt spējīgai noteikt, kurš būs nākošais valdības vadītājs. Un, ja Vienotība būtu gatava tam (būt par vadošo politisko spēku), tad tai bija visas iespējas to paveikt – virzīt savu izvēlēto premjera kandidātu, kuru tās partneri smilkstēdami būtu spiesti pieņemt, lai arī ko tie līdz tam būtu teikuši.

Ne jau tāpēc, ka tiem nebūtu spēku izgāzt šo Vienotības iniciatīvu, bet tāpēc, ka izveidotā varas monopola apstākļos ir iespējams tikai ļoti šaurs un konkrēts lomu sadalījums. Un, ja kāds nav gatavs spēlēt savu lomu vai pieļaut, lai pārējie spēlē tiem atvēlētās lomas – tad šis esošais varas monopols sabrūk. Un to neviena no esošajām varas partijām nevēlās, jo nekas labāks tām nav iespējams. Tāpēc, lai nesagrautu izveidoto varas sistēmu, varas partijām (un visai sabiedrībai) nāktos pieņemt sava partnera rīcību, ja tā notiktos tam atvēlētās lomas ietvaros.

Šajā lomu sadalījumā Vienotībai iedalīta “vadošā” loma – neviens cits to nevēlas vai arī nav spējīgs uzņemties. Tāpēc Vienotības “partneri” bezmaz vai izmisīgi centās panākt, lai Vienotība nevirzītu tiem nevēlamu premjera kandidātu, saprotot, ka, ja tas notiks – saskaņā ar lomu sadalījumu tiem nebūs iespējas to noraidīt (jo citādāk tiem ērtais varas monopols tiek sabrucināts ar visām no tā izrietošajām sekām…).

Taču Vienotība nebija spējīga izmantot savu iespēju atdzimt. Tagad, ja tā piekritīs (un tā piekritīs) atkal uzņemties upurjēra lomu valdībā, ko visdrīzāk tai arī uzticēs prezidents – nominējot koalīcijas “partneriem” vajadzīgo Vienotības premjera kandidātu, turpināsies tālāk tie paši procesi, kas jau ir noveduši Vienotību pie sabrukuma un degradācijas.

Tas savukārt nozīmē, ka arī valsts līmenī viss turpināsies “pa vecam” – bezatbildīga muļļāšanās, kuras piesegā tiks “kārtotas lietas”, “dīvaini” lēmumi, kuri tiks piesegti ar jau gana noplukušiem “džokeriem” – ģeopolitiku, stabilitāti, drošību, utt.

Patiesībā nekādas stabilitātes nebūs, turpināsies šī biezputra miglā, pa kuru visiem mums būs jābrien tālāk, klausoties pasakas par to, ka pareizāk un labāk mums vairs nevar būt!...

Lai būtu stabilitāte, lai būtu attīstība – ir nepieciešams pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus (citādāk tie atkal un atkal ir jāmaina). Bet, lai būtu šādi lēmumi – ir jābūt lēmuma pieņēmējiem, kas ir spējīgi pieņemt šādus lēmumus un ir gatavi (motivēti) to darīt.

Kā to panākt? Kā to uzskatāmi parāda cilvēces vēsture - esošā cilvēces sabiedrības attīstības līmeņa apstākļos nav nekāda cita labāka mehānisma kā konkurence.

Ja citās jomās (piemēram ekonomikā) ir iespējami vēl citi instrumenti, kurus veido likumdevējs (vara), lai ar to palīdzību veicinātu vajadzīgo rezultātu sasniegšanu, tad politikā konkurence ir vienīgais iespējamais instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nodrošināt, lai vara būtu motivēta rīkoties pēc iespējas atbildīgāk un sabiedrības interesēs. Jo, ja ir konkurence, tad tas, kurš nav spējīgs piedāvāt vislabāko risinājumu, tiek izkonkurēts – tā vietā nāk cits.

Tas savukārt nozīmē, ka, lai noturētos pie varas, rodas motivācija pieņemt iespējami “labākus” lēmumus. Savukārt, ja neesi spējīgs to izdarīt labāk par citiem, tad tavā vietā nāk “labāks” par tevi. Šāds konkurences mehānisms varai darbojas kā mūžīgais dzinējs, kura ietvaros vara ir spiesta kļūt aizvien “labāka”. Nu nekas cits nedarbojas.

Tāda ir arī demokrātijas kā efektīvas un ilgtspējīgas sabiedrības modeļa jēga – dot iespēju īstenot pilnasinīgu ideju konkurenci, lai tās rezultātā tiktu īstenotas labākās no tām.

Un te nu mēs nokļūstam līdz visu mūsu problēmu saknei – esošā politiskā sistēma ir izveidojusies tā, ka reāla konkurence, līdz ar to arī demokrātija, mūsu valstī nedarbojas. Un tas pat vairs netiek slēpts.

Ir radīts mākslīgs varas monopols. Ar mītu un briesmu stāstu palīdzību iegalvojot lielai sabiedrības daļai, ka tieši šis monopols ir arī labākais iespējamais risinājums valstij un sabiedrībai. Lai gan patiesībā izdevīgs tas ir tikai šī monopola turētājiem, jo dod tiem iespēju pieņemt lēmumus, nevis vadoties no sabiedrības interesēm, bet gan izejot no savām interesēm, pieņemot un mainot lēmumus pēc savām vajadzībām, īpaši nerūpējoties par to, kādu ietekmi tie atstās uz sabiedrību (piemēram, biežās nodokļu izmaiņas).

“Jaunās” valdības veidošanas process tam ir uzskatāms apliecinājums. Un arī turpmākie lēmumi, kamēr saglabāsies varas monopols, būs tādi paši, mainīsies tikai nosaukumi – bija Citadele, AirBaltic, būs - Lattelecom, Rail Baltic, utt.

Kamēr sabiedrība nenonāks līdz apziņai, ka ļaut tai tikt sadalītai “pareizajā” vairākumā un “nepieskaitāmajā” mazākumā nozīmē tai turpināt iet pašiznīcināšanās ceļu ( kurā vislielākais zaudētājs būs tieši “vairākums”), ka šī sabiedrībai uzspiestā dogma ir kā vēzis, kas nemanot izēd to no iekšpuses, neatstājot pāri pat kaulus – nespējot vairs nodrošināt ilgtspējīgai sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, vai tā būtu izglītība vai veselības aizsardzība, vai ceļš, kas ved uz darbu.

Sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešama pilnasinīga politiskā konkurence. Tikai tā tiks nodrošināti adekvāti, sabiedrības interesēm atbilstoši lēmumi. Nekādi represīvie vai starptautiskie instrumenti to nenodrošinās – lai kur mēs iestātos, lai kādas jaunas struktūras izveidotu, tā visa būs tikai kārtējā nejēdzīgā resursu tērēšana un vilšanās par iegūto rezultātu.

Daudzi klusībā jau cer, ka uz sabrūkošās Vienotības drupām varētu izveidoties kaut kas tāds, kas spētu radīt konkurenci esošajam varas monopolam. Tas ir maksimāli naivi.

Pirmkārt, kā to uzskatāmi jau ir pierādījusi vēsture - “labējo” spēku nišā tas vienkārši nav iespējams. Pat, ja šāds jauns politiskais spēks izveidosies un spēs iekļūt Saeimā (atkal?), tas nespēs radīt konkurenci esošo varas monopolu baudošajiem, kuri atrodas uz tās pašas politiskās platformas daļas - tas tiks saplosīts vai asimilēts, vai labākajā gadījumā (tam) - padarīts par paklausīgu varas satelītu.

Otrkārt, kā to uzskatāmi parāda esošais valdības “veidošanas” process – ja pat tādu politisko briedumu ieguvušu politisko spēku kā Vienotību var nolikt, kādā pozā vien grib, un darīt ar to, ko vien vēlas, tad kādas ir cerības un iespējas šajā “pareizo” politisko spēku saspēlē izdzīvot kādam jaunpienācējam, nemaz nerunājot par to, lai tas vēl kādu spētu izkonkurēt?

Tāpēc ir pavisam naivi sapņot un gaidīt to, ka reiz (atkal?) dzims jauns “pareizais” politiskais spēks, kas spēs radīt veselīgu politisko konkurenci esošajam varas monopolam.

Kā to pierāda demokrātisko valstu vēsture – reālā politiskā konkurence (līdz ar to ilgtspējīga un sekmīga to attīstība) ir iespējama tikai tad, ja valsts pārvaldes procesos ir iesaistīta visa pilsoniskā sabiedrība un viss politiskais spektrs. Un tas ir normāli, ka laiku pa laikam varas svārsts virzās no labās puses uz kreiso, lai pēc tam atkal un atkal atgrieztos atpakaļ, aizvien jaunā un jaunā kvalitātē.

Lai arī kā censtos esošais varas monopols noturēt savās rokās šo varas svārstu, kaut kad tas tomēr izslīdēs – un sabiedrība beidzot varēs uzskatāmi pārliecināties, ka tā ir vienīgā un pareizā iespēja, kuras tik ļoti pietrūkst mūsu valstij. Un, jo ātrāk tas notiks, jo lielākas iespējas būs Latvijai atdzimt kā demokrātiskai, ilgtspējīgai valstij, kura ir spējīga pieņemt un īstenot pārdomātus un atbildīgus lēmumus savas sabiedrības labā. Jācer, ka uz to brīdi pamats valsts atdzimšanai vēl nebūs pazaudēts - varas monopolam turpinot īstenot un apmierinot savu pavaļu.

Bet tikmēr būs jāpļauj tas, kas ir nu iesēts. Arī pašiem sējējiem…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...