Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas īsti valda Latvijā? Šāds jautājums ik pa brīdim pavīd mūsu prātos. Daudzi atbildi uz to meklēs valstī pieņemtajos likumos, galvenokārt pamatlikumā – Satversmē. Tur ir rakstīts, ka suverēnā vara valstī pieder tautai. Bet vai tā ir taisnība? Ja tautai patiešām pieder vara, vai tā būtu sev izkārtojusi tādus apstākļus, ka vismaz 300 000 cilvēku devušies labprātīgā izsūtījumā? Diez vai. Tātad tas, kas ir rakstīts Satversmē, diemžēl neatbilst realitātei.

Pameklēsim atbildi uz šo jautājumu nedaudz citādāk. Tie, kuri ir pie varas, nepieļauj, ka tiek kritizēti ne pie varas esošie, ne viņu realizētā politika. Tā ir bijis viduslaikos, kad nedrīkstēja teikt neko sliktu par karali un viņa vasaļiem, lai cik nežēlīgs, stulbs, aptaukojies un despotisks šis valdnieks  nebūtu. Par to varēja bende nocirst galvu. Ja monarhs valdīja kopā ar reliģiskiem darboņiem, tad piedevām neko sliktu nevarēja teikt par baznīcu un valdošo reliģiju. Rezultāts būtu cepināšana uz sārta.

Gāja laiks, cilvēkiem piegriezās vecā sistēma, un viņi ar šiem dieva vietniekiem zemes virsū izrēķinājās tumšos revolucionāru pagrabos. Nāca jauna vara, bet arī to nedrīkstēja kritizēt. Ne komunistisko iekārtu, ne pašus kompartijas darboņus. Labākajā gadījumā izvizinātu melnā Volgā, sliktākajā gadījumā... Piemēram, Ziemeļkorejā reālā vara pieder mīļajam Līderim, un tas ir uzskatāmi redzams! Nepaklausīsi viņa pavēlei, nošaus ar zenītložmetēju!

Bet kas tad ir tie, par kuriem mēs mūsdienu Latvijā nedrīkstam padomāt un vēl vairāk atļauties runāt neko sliktu? Komunisti tie vairs noteikti nav. Tie nav arī pašreizējās redzamās valsts amatpersonas – deputāti, ministri. Principā arī, ja kāds no mums sāktu runāt ko sliktu par Straujumu vai kādu citu netīkamu valsts amata pagaidu izpildītāju, nekas slikts nenotiks. Tātad Satversmē noteiktais par tautas varas deleģēšanu konkrētām ievēlētām personām arī neatbilst realitātei. Vara nepieder šīm amatpersonām!

Paskatīsimies Linarda Grantiņa gadījumu. Viņam salauza roku un spārdīja kājām ne jau tā dēļ, ka viņš zagli ir nosaucis par zagli, kažoku apmetušu komunistu par komunistu. Tad galu galā kas ir tie, par kuriem slikti izsakoties var sagaidīt tādas pašas represijas kā viduslaikos un pie komunistiem?

Rūpīgākie vērotāji būs pamanījuši, ka mūsdienās par tādiem neaizskaramajiem, kā savulaik bija karaļi, nu ir kļuvuši tā dēvētie ebreji un arī homoseksuālisti. Tātad, atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu, jā, kas tad īsti valda Latvijā? Pēc šīs loģikas diemžēl man ir jāsecina, ka nacionālradikāļu ideologiem ir izrādījusies taisnība.

Zinu ka tagad daudzi neticēs manis sacītajam. Vieni tādēļ, ka baidās un „tā nedrīkst” (daudzi tāpat uzvedās komunistu laikos). Citiem ieslēgsies noliegšanas aizsargmehānisms, jo nespēs vai negribēs pieņemt to, ka saujiņai izredzēto pieder tik liela vara. Tai skaitā pār šī raksta autoru, tevi un pār mūsu visu naudas maciņiem un dzīvēm.

Red.piez. Jā, jūs uzminējāt - šie uzskati nu galīgi nav mūsu uzskati. Bet, ja reiz anonīmais lasītājs ir pārliecināts par to, ko viņš aprakstījis, - ko nu tur...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...