Kas tie tādi apvainojušies un aizgājušie "akadēmiskās vides eksperti" un kādu "ekspertīzi" viņi sniedza

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sniedz atbildes uz Jūsu nosūtītajā un PKC š.g. 4. oktobrī reģistrētajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem:

Jautājums: uzskaitiet personas, kas ir „Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupas” sastāvā, par katru personu minot vārdu, uzvārdu, amatu, kvalifikāciju, izglītību, pieredzi, kā arī atalgojumu vai cita veida ienākumus, ko šī persona 2020. un 2021. gadā saņēmusi Jūsu iestādē.

Atbilde: vispirms -  īss atskats akadēmiskās vides ekspertu grupas izveidē: 2021. gada 9. februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja stratēģiju Covid-19 izplatības samazināšanai un sabiedrības veselības saglabāšanai (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabinets-apstiprina-strategiju-latvijas-sadzivosanai-ar-covid-19-ilgtermina), kurā  akcentēta epidemioloģisko risku līmeņu principa ieviešana, kā arī ātra un kvalitatīva komunikācija un atbalsts iedzīvotājiem. Aizsākums akadēmiskās vides ekspertu pieaicināšanai valdības Covid-19 krīzes pārvaldībai izstrādāto scenāriju izvērtējumam rodams 2021. gada 19. februārī, kad Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē (https://www.mk.gov.lv/lv/covid-19-ierobezosanas-strategiskas-vadibas-grupas-sedes) NVO sektors, ziņojot par sabiedrības iesaisti Covid-19 ietekmes mazināšanā, rosināja pārvaldības procesos, lēmumu pieņemšanā un atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem vairāk iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. No Ministru prezidenta biroja (MPB) Pārresoru koordinācijas centrs saņēma uzdevumu veikt sākotnējo ierobežojumu un datu izmantošanas un interpretācijas izvērtējumu un sniegt no tā izrietošās rekomendācijas COVID izplatības mazināšanai. Marta pirmajā pusē PKC sagatavoja un Ministru prezidenta birojam iesniedza sākotnējo izvērtējumu par papildu datiem un pierādījumiem, kas būtu nepieciešami turpmākā Covid-19 ierobežojumu noteikšanā un koriģēšanā, par pašiem ierobežojumiem un atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka martā Operatīvās vadības grupa lēmumu sagatavošanā un datu analīzē sāka aptvert un kopskatīt arī virkni datu, kas iepriekš netika izmantoti lēmumu pamatošanai. PKC ziņojumā ieteica, ka plašāka datu izmantošana un to atbilstoša interpretācija var sniegt nozīmīgu atbalstu mērķorientētāku lēmumu pieņemšanā gan attiecībā uz ierobežojumu noteikšanu epidemioloģisko risku mazināšanai, gan attiecībā uz atbalsta sniegšanu noteiktām sabiedrības grupām. Pēc konsultācijām ar OVG grupas vadītāju MPB aicināja PKC piesaistīt akadēmiskos ekspertus un koordinēt ekspertu darba grupas izveidi un turpmāko darbību.

Eksperti tika piesaistīti, lai sniegtu novērtējumu piedāvātajiem Covid-19 krīzes pārvaldības scenārijiem - noteiktu cēloņsakarības un ticamākās rīcības izpausmes, veidotu loģisko saiti starp datiem, uzticēšanos un rīcību. Informācija par akadēmiskās vides ekspertu darba uzsākšanu rodama PKC tīmekļvietnē: PKC koordinē ekspertu darbu valdības rīcības scenāriju izvērtēšanā Covid-19 krīzē | Pārresoru koordinācijas centrs.

Jāuzsver, ka Akadēmiskās vides ekspertu grupas, ko koordinē Pārresoru koordinācijas centrs, dalībnieki nav saņēmuši 2020. gada un 2021.gada laikā atlīdzību un viņiem, izņemot Ņikitu Bezborodovu, nav bijušas līgumattiecības (cita veida ienākumi) ar Pārresoru koordinācijas centru.

2020. gada 30. aprīlī PKC noslēdza līgumu ar divām fiziskām personām, viena no kurām bija Ņikita Bezborodovs, kura uzdevumi līguma ietvaros bija izstrādāt universālu psihisko traucējumu profilakses skrīninga instrumentu uzvedības un emociju grūtību identificēšanai bērniem pirmsskolas vecumā, tai skaitā Ņikita Bezborodovs bija atbildīgs par 1) Latvijas un pasaules praksē izmantoto skrīninga instrumentu identifikāciju; 2) teorētiskā pamatojuma formulēšanu, skrīninga instrumenta mērījumu formulēšanu; skrīninga instrumenta sagatavošanu līdz validācijas fāzei, bet to neieskaitot. Ņikita Bezborodovs par šī līguma izdevumu izpildi saņēmis atlīdzību 1333,33 EUR, kas ietver darba ņēmēja sociālo nodokli 146,67 EUR, darba devēja daļu sociālajam nodoklim 321,20 EUR, iedzīvotāja ienākuma nodokli 277,34 EUR.

Visiem ekspertiem dalība ekspertu grupā ir brīvprātīgs eksperta darbs un iesaiste, lai sniegtu atbalstu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu lemšanas procesā. Jūsu vēstulē minētais ekspertu grupas  paziņojums atspoguļo tikai un vienīgi šīs ekspertu grupas viedokli.

Ekspertu grupas sastāvā ir šādas personas:

Ģirts Briģis, zinātņu doktors (PhD), profesors, Rīgas Stradiņa universitāte, Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, stāžs 29 gadu pieredze šajā amatā;

Elīna Dimiņa, medicīnas doktora grāds sabiedrības veselības apakšnozarē. Iepriekšējā darba pieredze: Slimību profilakses un kontroles centrs, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Rīgas Stradiņa universitāte. Ekspertu grupā nepārstāv nevienu iestādi.

Anda Ķīvīte-Urtāne, Dr.med., asociētā profesore RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore, vadošā pētniece; Latvijas Zinātnes padomes eksperte medicīnas apakšnozarē – sabiedrības veselība; Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” vadītāja, pētījuma “COVID-19 seroprevalences pētījums Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā” vadītāja (pētījums veikts VPP projekta, “Multidisciplināra pieeja COVID-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” ietvaros); starptautisku pētniecības projektu nacionālo darba grupu vadītāja, zinātnisku publikāciju autore;

Ludmila Vīksna,  Dr.habil.med, profesore, Rīgas Stradiņa universitāte, Infektoloģijas katedras vadītāja, Zinātnes padomes locekle, Profesoru padomes locekle, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas galvenā speciāliste, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Ārsta profesijas sertifikāti: infektologs, hepatologs, veselības aprūpes vadības ārsts. Starptautiskā pieredze:pašlaik UEMS (Union European des Medicines Specialists), iepriekš darbs Pasaules Veselības organizācijas darba grupās un komisijās:poliomielīta ierobežošana, difterijas ierobežošana, vīrushepatīts;

Ivars Austers, doktora grāds psiholoģijā (Stokholmas Universitāte). Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā, specializējies pētniecības metožu, sociālās identitātes, vērtību, lemšanas un ekonomiskās uzvedības jautājumos. Publicējis savus pētījumus starptautiskos žurnālos Scandinavian Journal of Psychology, International Journal of Intercultural Relations, Baltic Journal of Psychology, Journal of Cross-Cultural Psychology. Konsultējis un izstrādājis mācību programmas uzņēmumos Tele2, Inspecta, Tamro, Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, Latvijas Bankā u.c. Specializējies tādās jomās kā sociālā psiholoģija, lēmumu pieņemšana, sociālā izziņa, cilvēku vērtības un pētījumu metodoloģija.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, plaša starptautiska pieredze, studējis un strādājis Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Lielbritānijā un ASV. Veicis pētījumus Latvijā un Melnkalnē par tēmām, kas saistās ar ekonomisko un politisko dzīvi, īpaši valsts antropoloģijas jomā. Starp nozīmīgākajiem pētījumiem jāmin Horizon2020 projekts “Inform” un Latvijas Zinātnes padomes projekts “Relate.lv”;

Inta Mieriņa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Viņas specializācija ir politiskajā socioloģijā, un viņas līdzšinējie pētījumi pievērsušies tādiem jautājumiem kā politiskās attieksmes, sabiedriskais labums, sociālais  dialogs, labklājība un veselība, jaunatne, paaudzes un sabiedrības novecošanās, kā arī migrācija un integrācija.  2020. gadā Mieriņa bija vadošā pētniece VPP projektā “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Piedalījusies daudzos starptautiskos pētījumos, koordinē Eiropas vērtību pētījumu Latvijā, un ir eksperte kvantitatīvās izpētes metodoloģijā. Viņas publikācijas ir tikušas publicētas tādos žurnālos kā Social Science Research, The Sociological Review, European Societies, Europe-Asia Studies un citos;

Inese Šūpule, socioloģe un vadošā pētniece LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kā arī nodibinājumā “Baltic Institute of Social Sciences”. Sociālās jomas pētniecībā iesaistīta kopš 1999. gada. Socioloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr.sc.soc.) iegūts politikas socioloģijas specialitātē 2012. gadā. Pētnieciskā pieredze saistās ar tādām jomām kā sociālā drošība, sociālā palīdzība, sabiedrības integrācija, migrācija, izglītība un politikas analīze. I. Šūpule ir  eksperte - novērtētāja, piemēram, Eiropas Komisijai, EACEA (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency) programmai “Atbalsts politikas reformām. Sociālā iekļaušana un kopīgas vērtības: izglītība un apmācība” (2020);

Ingūna Elere, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere, SEGD Riga Chapter līdzdibinātāja. Pieredze klasiskā mākslas izglītībā, kas iegūta Latvijas Mākslas akadēmijā Vides mākslas katedrā un attīstīta profesionālā praktiskā darbībā vairāk nekā 20 gados. Starpdisciplināritāte - dizaina biroja H2E darbības pamatiezīme. Viņas un dizaina biroja H2E radīto dizaina projektu iegūtās godalgas - SEGD Award, Red Dot Design Award, German Design Award, IF Design Award, kā arī TEA Thea Award. 2017. gadā saņemta LR Kultūras ministrijas izcilības balva kultūrā. Strādājusi vairākās starptautiskās dizaina konkursu žūrijās - 2020 SEGD (The Society for Experiential Graphic design), Vašingtona, ASV,  The ADC Annual Awards EXPERIENTIAL DESIGN kategorijā 2018  u.c.;

Zigurds Zaķis (attēlā), stratēģijas, mārketinga, komunikāciju un zīmolvedības praktiķis ar 20 gadu pieredzi reklāmas un radošajās nozarēs. Liela pieredze komunikāciju stratēģiskajā plānošanā. Bijis līdzdibinātājs un stratēģiskās plānošanas vadītājs reklāmas aģentūrās Balta Communication (1994–2001) un DOMINO BBDO (2001–2010), stratēģiskās plānošanas un digitālās attīstības direktors Krievijas aģentūrā INSTINCT (BBDO Russia Group, 2010–2011). Dizaina un zīmolvedības aģentūras IGLOO līdzdibinātājs (no 2004). Ieguvis biznesa vadības maģistra grādu (MBA) ar specializāciju stratēģijā un starptautiskajā biznesā Brandeis Universitātes starptautiskajā biznesa skolā (Brandeis International Business School. Boston, 2005) un bakalaura grādu datorzinātnēs Rīgas Tehniskajā universitātē (1993);

Andris Šuvajevs, zinātņu maģistrs Sociālajā antropoloģijā, Oksfordas universitāte, docētājs Rīgas Stradiņa universitātē, Komunikācijas fakultātē, Sociālajā antropoloģijā, Pētniecības pieredze: pētnieks Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 un Marijas Kirī fonda finansētā pētniecības projektā “SUSPLACE”; pasniedzējs Latvijas universitātē; pētnieks LZP projektā "Valsts īstenošana un biosociālās saiknes"; pētnieks nevienlīdzības un migrācijas jautājumos domnīcā “Providus”;

Baiba Bela, Dr.sc.soc., vadošā pētniece un asociētā profesore Latvijas Universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē. Pētījumu tēmas ir sociālā ilgtspēja, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, migrācija un diaspora. VPP “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (COVIDzīve)” vadījusi sociālo pakalpojumu pieejamības izpētes grupu. Eiropas Sociologu asociācijas biogrāfisko pētnieku tīkla valdes locekle, Latvijas sociologu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece.

Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes profesore, klīniskajā psiholoģijā, vadošā pētniece izglītības psiholoģijā. Sertificēta klīniskā un veselības, skolu un izglītības, un konsultatīvā psiholoģe. Pārrauga tiesības klīniskās un veselības, skolu un izglītības psiholoģijas darbības jomās. Psihologu ētikas komisijas locekle. VPP Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (COVIDzīve) LU pētnieku grupas vadītāja, starptautisku pētniecības projektu dalībniece, zinātnisku publikāciju autore. Patlaban Erasmus+ projekta “Garīgās veselības veicināšana skolās” (“Promoting Mental Health at Schools”) vadītāja;

Feliciāna Rajevska, Dr.sc.pol., HESPI vadošā pētniece, Vidzemes augstskola, Sabiedrības zinātņu fakultāte, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) vadošā pētniece;

Ņikita Bezborodovs, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, absolvējis RSU. Papildus ārsta grādam ieguvis veselības zinātņu maģistra grādu veselības aprūpē RSU, Pasaules Veselības organizācijas starptautisku diplomu psihiskajā veselībā, cilvēktiesībās un tiesību zinātnē. Stažējies Londonas Karaliskā koledžā un Modslija hospitālī (Londona, Lielbritānija). Turpina studijas doktora studiju programmā. Klīniskā pieredze pieaugušo psihiatrijā no 2009.g., bērnu psihiatrijā no 2013.g. Asistents RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā. Vairāku starptautiski citējamo publikāciju autors, Latvijas klīnisko vadlīniju līdzautors pieaugušo psihiatrijā, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu autoru kolektīva vadītājs bērnu psihiatrijā. Ir Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis no 2013. gada, LĀB Sertifikācijas komisijas loceklis psihiatra specialitātē no 2016. g., RSU rezidentūras studiju programmas vadītājs bērnu psihiatra specialitātē no 2016.g.

BKUS strādā no 2013. gada. No 2016. gada Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs;

Gundars Bērziņš, Dr.oec., Latvijas Universitāte, Biznesa, vadības un ekonomikas vadības fakultātes dekāns, profesors, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta vadošais pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts (eksperta tiesības Vadībzinātnē);

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas Pētniecības nodaļas vadītājs, ieguvis ekonomikas doktora grādu Latvijas Universitātē. Iepriekš ar izcilību ieguvis ekonomikas maģistra grādu ekonomikā, matemātiskās ekonomikas apakšvirzienā un profesionālo bakalaura grādu finansēs. Absolvējis vairākus kursus ekonomikas jomā ASV, Austrijā, Spānijā un Vācijā. Darbu Latvijas Bankā sācis 2015. gadā Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļā, strādājot par ekonomistu, vēlāk - padomnieku. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar uzņēmumu finanšu analīzi. Kopš 2017. gada vada diplomdarbus Rīgas Ekonomikas augstskolā. Vairāku zinātnisko pētījumu un rakstu autors. Tēmas saistītas ar monetāro un fiskālo politiku, kā arī darba tirgu. Piedalījies virknē starptautisku zinātnisko konferenču un pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas darba grupās;

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi Latvijas un globālo ekonomisko procesu analīzē un prognozēšanā. Iepriekš strādājis Finanšu ministrijā, kur guvis plašu starptautisko pieredzi, pārstāvot Latviju Eiropas Komisijas un OECD darba grupā. Pieredzes apmaiņā strādājis Lielbritānijas Finanšu ministrijā. Absolvējis Latvijas Universitāti un ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Jautājums: aprakstiet to, kā tieši minētā ekspertu grupa darbojas (pievienojiet atbildei arī attiecīgo nolikumu), kādā veidā un kur iegūst datus un ar kādām metodēm tos apstrādā.

Atbilde: atbildot uz jautājumu par ekspertu grupas darbību, informējam, ka ekspertu grupas darbs tiek organizēts sanāksmju un elektroniskas sarakstes formā. Ekspertu grupa savā darbā izmanto pieejamos Latvijas un citu valstu zinātnieku pētījumus un zinātniskos rakstus, izmanto starptautiskās un nacionālās datu bāzes, tai skaitā izmanto dažādus ar Covid-19 izplatību un tās riskiem saistītus datus no tādiem avotiem kā Pasaules veselības organizācija, Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs, Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra,  kā arī  no citiem datu sniedzējiem.

Datu izmantošanā un interpretēšanā tiek izmantotas tādas pētniecības metodes, kā piemēram, korelācijas un regresijas analīze, ekspertu novērtējuma metode, Delfi metode, datu analīzes un sintēzes metode, indukcijas un dedukcijas metodes. Ekspertu grupa savā darbībā izmanto datus par vakcinētu personu un inficējušos personu darbības nozarēm un profesijām, datus par sabiedrības mobilitāti, datus no sabiedrības viedokļu aptauju rezultātiem, tai skaitā izvirzot un pārbaudot ar speciāli sagatavotiem jautājumiem aptauju ietvaros dažādas hipotēzes par sabiedrības attieksmi un uzvedību attiecībā uz Covid-19 saistītiem jautājumiem.

Jautājums: aprakstiet, kas tieši un kādā tieši veidā minēto grupu un tās darbību finansē, kad un kas, ar kādu tiesisku pamatojumu to izveidojis, kāds statuss ir grupas sagatavotajiem “viedokļiem”, kādus „viedokļus” tā sagatavojusi savas darbības laikā.

Atbilde: ekspertu grupas ekspertu  darbība netiek finansēta no valsts, visi piesaistītie eksperti strādā absolūti brīvprātīgi un bez jebkāda veida atalgojuma. Ekspertu grupa nav izveidota ar formālu Ministru kabineta vai PKC rīkojumu, jo eksperti jau sākotnēji piekrita darboties ekspertu grupā bez atlīdzības un bez jebkādas šīs grupas institucionalizācijas, lai pilnībā novērstu iespējamas bažas, ka ekspertu grupa ir jebkādā veidā atkarīga no valsts pārvaldes, ka uz to varētu tikt izdarīts jebkāda veida spiediens un tādēļ tā nevarētu sniegt pilnīgi objektīvu un neatkarīgu viedokli. (skatīt arī atbildi uz 1.jautājumu)

Ekspertu grupas viedoklim(ļiem) nav saistoša rakstura, tas(tie) ir tikai rekomendācija, un tie tiek gatavoti kā iespējamo rīcības scenāriju novērtējums. Ekspertu grupa sniegusi savu viedokli un ieteikumus par Covid-19 pārvaldību un iespējamiem Ministru kabineta lēmumiem virknē Ministru kabineta sēžu un semināru, tai skaitā - 2021. gada 19. martā, 23. martā, 26. martā, 29. jūnijā,14. septembrī, 21. septembrī, 28. septembrī un Krīzes vadības padomes sēdē 5.oktobrī un 7. oktobrī.

Novērtē šo rakstu: