Iesaki rakstu: 
Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un Valstsgribja manuskriptus - melnrakstus, vienlaikus meklējot kratīšanās jebko, ar ko šantažēt, lai apturētu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes darbu, ir nesamierināmi Lato Lapsas ienaidnieki. Faktiski notiek karš starp labo un ļauno valsts līmenī. Ja ir karš, un šaubu par to nav, tad jāmin kara definīcija pēc Suņ Dzi Karamākslas. Karš ir bezgalīgas viltības ceļš.
Karā darbojas četri līmeņi. Purmais ir stratogēnais - viltības līmenis. Otrs ir stratēģiskais slepenais plāns. Trešais ir taktika - diplomātiskais ceļš. Ceturtais ir fizisks spēka trieciens.
Ņemot vērā šī kara attīstības gaitu starp E. Levitu un viņa bandu ģenerālprokurora vadībā pret L. Lapsu, pirmie trīs līmeņi ir pilnībā izsmelti. Jo sagrautajā tiesību aizsargājošajā sistēmā ar valsts resursiem nav vairs iespējams savākt pierādījumus un notiesāt E. Levitu kā bandas vadoni. Pārējie bandas locekļi ir tikai izpildītāji. Tādi, kas pildījuši mutvārdu pavēles vai mutvārdu vienošanos.
Ar Viltvārdī un Valstsgribī publicētiem pierādījumiem, kas ir L. Lapsas rīcībā, jau ir pilnīgi pierādīta E. Levita vaina. Jauna literatūra var tikai nostiprināt pierādījumu kopumu, bet nevar tautu piecelt kājās, lai fiziski sodītu E. Levitu.
Ar literatūru, atmaskojot E. Levita noziegumu būtību, kas paredzams padziļināti jaunajā grāmatā Valstsgribis 2, kas intensīvi tiek sarakstīta pašlaik, tiek kopumā “sabeigta E. Levita reputācija”. Un kas no tā? Reputācijas jautājumam pret materiālo labklājību un privilēģijām, beidzoties valsts prezidenta amata termiņam, E. Levita un kolaborantu acīs nav nekādas nozīmes, pat tāds kā pagodinājums “par spēju ilgstoši apmaut lētticīgos.”
Kuram gan nav skaidrs, tostarp pašam E. Levitam, ka viņš “cionistu gudrībā ar viltu un maldināšanu” nonācis valsts prezidenta amatā, bet, mēģinot tajā noturēties otru termiņu, pret viņa viltus un maldināšanu atmaskotāju Lato Lapsu vērsa pat spaidus ar ģenerālprokurora atbalstītu safabricētu kriminālprocesu, izmantojot savu amata stāvokli un valsts resursus.
No visa izriet, ka E. Levitu un bandas dalībniekus var sodīt vien… jā., kas tad?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
