Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien vairāk pēdējā laikā izskan jautājumi un viedokļi par veselības aprūpes darbu un reformām. Kā jau finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir pareizi atzīmējusi, veselības aprūpes reformām ir trīs virzieni: viens no tiem ir sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošana, kuru daļējai ieviešanai izmantots lielāks budžeta deficīts, otrs process ir veselības aprūpes sistēmas reforma, kas vērsta uz efektivitāti un ir "iekšējās saimniecības sakārtošana", bet trešais - ilgtermiņa finansēšanas reforma.

Pašlaik vienīgais un reālais papildu finansējums veselības jomai ir nauda uz valsts deficīta palielināšanas rēķina, kur 2018. gadā tiek plānoti 110 miljoni eiro un 2019. gadā 134 miljoni eiro, jo jaunā budžeta aprises, kuras ir jau parādījušas MK gaiteņos, nekādas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2017. gadu, nerāda, tai skaitā nodokļu struktūrā, un solītais "jaunais" nodokļu budžets nav pieejams.

Pārskatot 2016. gada veselības budžetu, var redzēt, ka papildus bāzes izdevumiem ir piešķirti gandrīz 70 miljoni eiro, kas gan nav uzlabojis kopējos veselības rādītājus, nav palielinājis mediķu algas un nav samazinājis iedzīvotāju līdzmaksājumu daļu. Rodas jautājums - ar kādu summu kaut kas sāks mainīties un uzlaboties?

Arī 2017. gadā papildus ir piešķirti 70 miljoni eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka tie visi izmantoti reformām, taču Fiskālā padome to nosauc savos vārdos vienkārši par finansējuma palielināšanu atsevišķām programmām, savukārt EK ir norādījusi, ka reformas jāveic sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas virzienos (vēstule raksta beigās).

Kučinskis noliedz valsts kapitālsabiedrību slikto darbu un finanšu disciplīnu, bet tai pašā laikā nav skaidrs, kā Austrumu slimnīcas valdei ir izdevies radīt zaudējumus sabiedrībai 4 miljonu eiro apmērā! Pēc premjera teiktā, finanšu rādītāji uzlabojas (vēstule raksta beigās), bet rodas jautājums - kāpēc tad tiek uzskatīts, ka slimnīcām jāpalielina naudas apjoms?

Kā atklājās Dzemdību namā, uz vienu mediķi ir viens nemediķis, kuru algas tiek nosegtas ar dzemdību pakalpojumu cenu. Ja rādītāji ir labi un uzlabojas, algu pietiek lielam daudzumam darbinieku, - vai tiešām valsts samaksa ir tik maza?

EK kā reforma tiek pasniegta rindu mazināšana. Interesanti, ka līdz šim vēl nav skaidrs, kā Nacionālais veselības dienests sadala jau esošos līdzekļus un kā vēl papildus piešķirtos 33 miljonus eiro, ja pacienti nejūt, ka būtu jūtamas izmaiņas, lai nokļūtu uz izmeklējumiem. Vēl joprojām lielu daļu laboratorisko izmeklējumu pacienti apmaksā paši, pie speciālistiem rindas sniedzas vairākus mēnešus, vizuālai diagnostikai rindas ir pusgadu un ilgāk. Kur ir izšķīduši šie miljoni?

Kopumā ņemot, summa ir ievērojama! Varbūt tā ir iedalīta un gaida Veselības ministrijas (VM) komandu, lai vairotu ministres Andas Čakšas pozitīvo tēlu? Lai te vienā, te otrā vietā skaļi ar PR palīdzību "mazinātu" rindas, atklātu kādu jaunu centru, līdzīgi kā tika iesākts "zaļais koridors", kurš nu ir pamests novārtā (lai nebeigtos ar strupceļu onkoloģijas operāciju gaidīšana un tālāka novecojusi terapija).

Vai iedot naudu ambulatorajam sektoram, kas pārsvarā ir privāts? VM neprasa pretī veikto pakalpojumu vai manipulāciju kvalitāti, nemaz nemēra paveiktā lietderību.

Daudzos pētījumos ir atzīmēts, ka šobrīd jau tā ir pārāk augsts izmeklējumu un konsultāciju skaits. Jāsaka, ka šie pakalpojumi, maigi sakot, ir ļoti izdevīgi, jo par vienu ārsta konsultāciju no pacienta iekasē 4,77 eiro, bet valsts samaksā 14,18 eiro, summējot kopā, tas ir 18,95 eiro. Ņemot vērā, ka vidējais vizītes ilgums ir 15 minūtes, tad stundā šāda prakse ieņem 75,8 eiro un ar normālu darba laiku mēnesī 160 stundās var nopelnīt līdz pat 12 128 eiro.

Protams, ka te jāatskaita telpu, komunikācijas, tiešās pacienta izmaksas, bet summa, kas paliek pāri, tāpat ir iespaidīga! It sevišķi, ja ņem vērā tos datus, ko Čakša rāda kā esošās mediķu algas. Ambulatoro pakalpojumu izdevīgumu atzīmē arī Valsts kontrole, norādot, ka radioloģijas pakalpojumi ir ar 30 % rentabilitāti, līdzīgi ir arī ar laboratorijas pakalpojumiem. Un ar šādām, nepārskatītām izmaksām tiek mazinātas rindas un uzlabota pieejamība (prasot tam visam papildus finansējumu)?

Novirzīt milzīgu summu sabiedrības veselības uzlabošanai ir līdzvērtīgi iespējām novirzīt naudu jeb kam un gandrīz visam! Jo pēc definīcijas par veiksmīgu sabiedrības veselības modeli uzskata savstarpēju nozaru sadarbību, tai skaitā apkārtējās vides uzraudzību, izglītību un ceļu sakārtošanu u.t.t. Veselības jomā tā ir izglītošana, informēšana, veselības veicināšanas pasākumi, profilakse un fiziskās aktivitātes.

Pārskatot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam http://polsis.mk.gov.lv/documents/4965, redzams, ka to realizēšanai kā jebkuram plānam tiek pievienots finansējuma plāns - kas ir plānots no valsts budžeta, kas papildus no ES fondu finansējuma - 271 miljons eiro.

Tur atšķirībā no Čakšas ar lielāko naudas daļu - 178 miljoniem eiro ir plānots uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, nevis novirzot līdzekļus lielajām un reģionālajām slimnīcām, kuras pēc Pasaules bankas pētījuma nav nemaz tik sliktā stāvoklī, lai tām būtu nepieciešamas nekavējošas investīcijas. Sabiedrības veselības aktivitātēm, tai skaitā visām pašvaldībām projektu konkursos iesniegtajām, tika novirzīti 55 miljoni eiro.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam ir citas lietderīgas sadaļas (piemēram, 4.1.), kas paredz tos pašus pasākumus, kurus šobrīd kā reformu pasniedz Čakša. Jau tālajā 2013. gadā, kad plāns tika izstrādāts, bija zināmi pamatvirzieni, kuros veselības aprūpei jāvirzās. Tie gan tiek nosaukti par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un drošību.

Čakšas reforma paredz tiešās pakļautības iestādēm funkciju pārdali, taču esošo iestāžu filiāļu optimizēšanu un funkciju apvienošanu vienas pieturas punktos nemaz neparedz. Visas VM pakļautības iestāžu funkcijas faktiski ir VM funkcijas un notiek VM uzraudzībā, līdz ar to izpildes rezultātam nav jāatšķiras atkarībā no tā, pie kuras tieši iestādes skaitās tā vai cita sadaļa.

No augstāk minētā rodas vairāki secinājumi - kāpēc vienkāršu finansējuma palielināšanu sauc par reformu? Kādēļ VM nav saistoši iepriekš pieņemti MK noteikumi un plāni? Vai Kučinskis grib fiktīvi pieņemt dokumentu, ko sauc par Veselības aprūpes plānu, lai tikai būtu pamatojums EK?

Neatkarīgi no naudas summas, ko papildus dod veselības aprūpei, nepieaug ne algas, ne pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un tās pakalpojumiem valstī. Kādēļ VM neveic pēc būtības reformas, kā to ir norādījusi EK, Valsts kontrole un citi eksperti? Vai tiešām visai nozarei un iedzīvotājiem, kas gaida būtiskus uzlabojumus, nespējīgas ministres dēļ nāksies vilties un kārtējo reizi tie tiks mānīti un nu jau arī baidīti par nodokļu piesaisti veselības pakalpojumu saņemšanai, bet nav skaidri redzams, kur un kā nodokļu nauda (nu jau arī uz parāda - budžeta deficīta nauda) tiks novirzīta.

Gaidāmais palielinātais deficīts nav nekas cits kā gāzes spiešana grīdā ar ļoti lielu benzīna patēriņu, bet ļoti maz nobrauktiem kilometriem. Tiks uzlaboti kopējie cipari un procenti no IKP, kas tiek doti medicīnai, bet reāla uzlabojuma pacientiem nebūs, kaut Čakša sevi sauc par pacientu ministri.

Izskatās, ka Čakša īstenībā domā, ka pacienti tāpat nekad nebūs apmierināti un vienmēr būs par maz un jebkura cilvēka dabīgais dzīves iznākums ir zināms, tā ka pūles tāpat netiks novērtētas un nav, ko īpaši censties.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...