Kaut tiesas lēmums atcelts, KNAB prāto, kā neatdot Vaškevica veco muitas apliecību un preses rakstus

Kā jau informēts, KNAB ir paziņojis, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas (nav šaubu, ka domāts Vaškevičs) interesēs.

Vardarbības draudi izteikti kādai personai (kā Pietiek jau informējis – paputējušam miljonāram, Revertas megaparādniekam Aleksandram Kozlovam), lai tā tālāk iespaidotu liecinieku (Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku Tāli Kravali), kam šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā Vaškeviča interesēs.

Šī kriminālprocesa ietvaros pagājušā gada 21. novembrī Vaškeviča un viņa dzīvesbiedres Vilkastes mājā notikušas septiņas stundas ilgas kratīšanas protokols rāda, ka KNAB izmeklētāji Anita Ringo, Kārlis Ragže, Andris Baculis, Kārlis Ertmanis, Juris Pujāts un Maksims Savenkovs bija izņēmuši arī daudzus priekšmetus, kuru saistība ar draudu kriminālprocesu ir grūti saskatāma.

KNAB tā arī nav spējis vai vēlējies paskaidrot, kādu iemeslu dēļ kratīšanā būtu jāizņem, piemēram, Vaškeviča muitas eksperta apliecība, kas ir vismaz 15 gadus sena: kā rāda aģentūras LETA arhīvs, par vecāko muitas ekspertu Vaškevičs sācis strādāt 1988.-1990. gadā, bet 1997. gadā jau ieņēmis citu amatu.

Turklāt protokols atklāja, ka KNAB izmeklētājus ļoti ieinteresējuši arī citi dīvaini dokumenti un priekšmeti. Tā, piemēram, kaut gan kriminālprocess saistīts ar Vaškeviča lietu, KNAB izmeklētāji izņēmuši „zibatmiņu ar uzlīmi ar sekojošu tekstu: „Shēmas pie I.Vilkastes liecības 22.10.2012””.

Kā var noprast, jaunais kriminālprocess izmantots arī, lai izņemtu arī Vilkastes biznesa materiālus, kuriem citādi likumīgā veidā būtu grūti piekļūt. Tā, piemēram, izņemts „apliecinājums no 2012.gada 11 .septembra, ka I.Vilkaste saņēma skaidrā naudā no SIA Veritus valdes locekļa Roberta Šilinga parādu 7 750.00 LVL apmērā”.

KNAB izmeklētājiem, spriežot pēc protokola, arī šķitis, ka Vaškeviča ietekme stiepjas tālu aiz Latvijas robežām, tāpēc katram gadījumam izņemts arī „„Novērtējuma ziņojums par piekto kārtu savstarpējās novērtēšanas „Finanšu noziedzība un finanšu izmeklēšana”, Ziņojums par Nīderlandi uz 21 lapas”.

Tāpat KNAB uzskatījis, ka pilnīgi velti Vaškeviča un Vilkastes mājā būtu arī palikt dokumentam ar nosaukumu „Iesieta, prokurores, valsts apsūdzības uzturētājas ONCNSP virsprokurora vietnieces E.Jonikānes uzruna tiesai (ar atzīmēm, izdarītām ar roku, un ielīmētām līplapiņām”.

Biroja darbiniekus interesējusi arī pašu publicitāte, tāpēc kratīšanā izņemta arī preses publikācija ar virsrakstu „Strīķu ģimene tiecas pēc vēl lielākas ietekmes" un vairākas citas publikācijas.

Taču nu Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa atcēlusi šīs pašas tiesas izmeklēšanas tiesneša Rinalda Silakalna lēmumu, ar kuru šī kratīšana tika sankcionēta, un jaunais lēmums nav pārsūdzams.

Lēmums pieņemts, izskatot advokāta palīga Edija Važņa sūdzību par minēto izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Sūdzība bija pamatota ar to, ka, saņemot tiesneša lēmumu par kratīšanas atļauju un šo lūgumu argumentēt ar vēlmi „novērst mēģinājumu tiesā pieteikt un pieaicināt nepatiesu liecību sniegšanai kriminālprocesā viltus lieciniekus”, KNAB būtu bijis jārīkojas un tiešām nekavējoties jānovērš iespējamie pārkāpumi.

„Taču tas, ka kratīšana veikta tikai pēc gandrīz trīs mēnešiem, liek secināt, ka par veikto kratīšanu procesa virzītājam nebija pietiekamas pārliecības un nebija pietiekami fakti par to, ka V.Vaškevičs būtu saistīts ar uzsākto kriminālprocesu un ka viņa dzīvesvietā būs kāds no lēmumā norādītajiem meklējamiem priekšmetiem,” teikts sūdzībā.

Tāpat tajā, kā izriet no jaunā tiesas lēmuma, bijis norādīts, ka  bijusi „neizprotama un nepamatota izmeklēšanas tiesneša norāde lēmumā, ka kriminālprocesa materiāli liecina par V.Vaškeviča saistību ar minēto noziedzīgo nodarījumu, jo nav saprotams, par kādu noziedzīgu nodarījumu tiek runāts, ja pat vēl procesa virzītājs nav noteicis noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, par ko ir tikai aizdomas par tā iespējamību”.

Savukārt KNAB sūdzību lakoniski bija atzinis par nepamatotu, cita starpā gan paziņojot, ka šajā laikā Vaškevičs kriminālprocesā atzīts par aizdomās turamo. Turklāt KNAB nosaucis arī jaunus šajā lietā iesaistīto uzvārdus, kā arī apstiprinājis Kravaļa saistību ar šo kriminālprocesu:

„Pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka laika periodā no 2012. gada 17. februāra līdz šim brīdim V. Vaškevičs, iespējams, organizēja un vadīja vardarbības draudu izteikšanu no I.Semjonova puses A. Kozlovam, lai tas uzrunātu Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora vietnieku muitas jomā Muitas pārvaldes direktoru T.Kravali, A.Kozlovam izteikto draudu iespaidā un, iespējams, par prettiesisku atlīdzību vismaz EUR 3'000'000 apmērā, Rīgas pilsētas apgabaltiesā lietvedībā esošajā kriminālprocesā Nr. 16870000111 apsūdzētā V.Vaškeviča interesēs atteikties no patiesu liecību sniegšanas un tiesai sniegtu V.Vaškeviča advokātu sagatavotas nepatiesās liecības par valsts amatpersonas kukuļošanas faktiem.

Bez tam, V. Vaškevičs kopā ar I.Semjonovu un D.Upītes atbalstu par prettiesisku atlīdzību V.Vaškeviča interesēs mēģināja Rīgas apgabaltiesas tiesai kriminālprocesā Nr. 16870000111 par smagu noziedzīgu nodarījumu, sniegt iepriekš sagatavotas un saskaņotas nepatiesas liecības un pieteikt viltus lieciniekus I.Semjonovu un T. Kerimovu nepatiesu liecību sniegšanai.”

Tiesas priekšsēdētājas argumentācija, atzīstot „kratīšanas lēmumu” par atceļamu, bijusi šāda: „Uz lēmuma par kratīšanas izdarīšanu pieņemšanas brīdi kriminālprocesa materiālos 2012. gada 15. augusta lēmums neatradās, vai arī izmeklēšanas tiesnesis nav pienācīgi iepazinies ar kriminālprocesa materiāliem un lēmumu pieņēmis formāli.

Kriminālprocesa likuma XXIII nodaļa (289.-315. pants) paredz kriminālatbildību par kopumā divdesmit astoņiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar ko izmeklēšanas tiesneša norāde lēmumā, ka „kriminālprocesa materiāli liecina par V. Vaškeviča saistību ar minēto noziedzīgo nodarījumu" nav pamatota, jo nav norādīts neviens konkrēts noziedzīgs nodarījums, bez tam, arī procesa virzītājs iespējamā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju ierosinājumā nav norādījis.

Par pamatotu atzīstama norāde sūdzībā uz V. Vaškeviča procesuālo statusu kriminālprocesā, jo lēmums par kratīšanu pieņemts 2012. gada 28. augustā, kratīšana notika 21.11.2012, savukārt, lēmums par V. Vaškeviča atzīšanu par aizdomās turamo pieņemts 26.11.2012.

Ievērojot iepriekšminēto, atzīstu, ka izmeklēšanas tiesnesim nebija pietiekams pamats pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu pie personas, kurai uz to brīdi nebija nekāda procesuālā statusa kriminālprocesā un kuras iespējamo izdarīto noziedzīgo nodarījumu procesa virzītājs vēl nebija kvalificējis.

Šādos apstākļos lēmuma par kratīšanas izdarīšanu pieņemšana faktiski nozīmē nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē un nav atzīstama par tādu, kas notikusi sabiedrības drošības interesēs un ir atbilstoša Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas I. pantā paredzētajam, tāpēc lēmums ir atceļams.”

Centra rajona tiesas priekšsēdētājas lēmumu šodien publiskojam pilnībā. Savukārt KNAB vadība pagaidām to nav vēlējusies komentēt, - kā izriet no KNAB skaidrojuma, šādai sarežģītai darbībai birojam esot nepieciešams likumā atvēlētais mēnesis laika.

Novērtē šo rakstu: