Kazahstānā “zem āmura” nonāk Ventspils graudu terminālis, taču izsole tā arī nav sākusies

Kazahstānas valsts oficiālajā izsoļu vietnē e-auction.gosreestr.kz vispirms parādījās paziņojums par izsoli №202025 ar augšupejošu soli, ar kuru pārdošanā izliktas 7 825 495 akcijas uzņēmumā A/S Ventspils Grain Terminal (VGT), kas veido pilnīgi visu 100% statūtkapitālu.

Visas akcijas ir vienādas savās balsstiesībās, katra ir 1 eiro vērta, tātad apmaksātais kapitāls naudas izteiksmē sakrīt ar akciju kopskaitu. Līdzšinējais īpašnieks bija Kazahstānas firma AIC-INVEST, kuru Ventspilī parasti pārstāvēja Nurlans Tļeubajevs. Tomēr izsole tikpat pēkšņi padarīta neaktīva.

VGT nav publicējis oficiālu paziņojumu vai komentārus saistībā ar izsoli. Pēdējais publiskais paziņojums mājaslapā attiecas uz aizvadītajā rudenī nokultās labības ražas eksportu caur VGT.

Novērtējums ar īpatnībām

100% akciju paketes sākotnējā vērtība bijusi noteikta nedaudz virs četriem miljardiem Kazahstānas tengu apmērā, kas ir aptuveni 7,85 miljoni eiro (1 eiro ir aptuveni 500 tenges). Dalības maksa izsolē, kas vienlaikus kalpotu par pirmo iemaksu objekta nosolīšanas gadījumā, bijusi 87,5 miljoni tengu (tātad nedaudz virs 170 tūkstošiem eiro). Novērtējumu vairāk nekā 100 lappušu garumā sastādījis birojs Kalinin&Partners, kura speciālisti, kā var izlobīt no dokumentiem, acīmredzot bijuši Ventspilī pagājušā gada jūlijā, lai veiktu novērtējumu.

Pieteikumu iesniegšana un garantijas summas iemaksa bija paredzēta līdz 2. februāra rītam, savukārt pašai solīšanai (elektroniski, ne klātienē) bija paredzēts sākties tajā pašā dienā no 12:00 pēc Centrālāzijas laika. Izsole bijusi paredzēta ar augšupejošu soli. Savukārt 27. janvārī, kā var izlobīt no Kazahstānas reģistra datiem, iniciēts izsoles apturēšanas (nav zināms, vai arī pilnīgas atcelšanas) process, kā rezultātā izsole kļuvusi neaktīva un nav atsākusies visa februāra garumā. Pat ja kāds bija iemaksājis dalības maksu, solīšana faktiski nav notikusi.

Kā izriet no tabulas, kas pieejama izsoļu vietnē, vērtētāji VGT 100% akciju tirgus vērtību novērtējuši nedaudz zemāk, nekā pēc tam bijusi noteikta izsoles sākumcena. Taču tālāk tabula nav saprotama: ir ailīte ar nosaukumu “ienākumi no līgumiem ar finansējumu no valsts budžeta”, kas it kā gadā ienesot pie 2,5 miljoniem eiro (kādi gan brīvajā tirgū strādājošam privātam graudu terminālim var būt ieņēmumi no valsts budžeta?!), bet jau nākamajā ailītē “Līgumu skaits, kas tiek finansēti no valsts budžeta”redzama apaļa nulle (kas savukārt drīzāk atbilst patiesībai).

Uzskaitīta ilgtermiņa un īstermiņa aktīvu vērtība, ilgtermiņa un īstermiņa saistības līdz ar secinājumu, ka tīrās peļņas vietā varot būt arī zaudējumi. Nav izdarīti aprēķini par VGT aktīvu un pašu kapitāla rentabilitāti, tā vietā norādot kopējo vērtību, no kuras izdarīts slēdziens par 100% akciju izsoles sākumcenu — pie 8 miljoniem eiro.

Pārdošana nāk negaidīti

Līdz šim nekas neliecināja, ka šiem Kazahstānas investoriem būtu vēlme pārdot savas investīcijas Ventspilī. Tieši otrādi — savulaik uzbūvējot VGT uz pusēm ar Latvijas uzņēmumu SIA LSF Holdings, kazahi vispirms izpirka no vietējiem investoriem viņu pusi, bet vēlāk veica ievērojamu termināļa paplašināšanu, 2017. gada rudenī pabeidzot izbūvēt otro kārtu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka faktiskais graudu termināļa piepildījums ar kravām tomēr nav bijis tas labākais: jau pirms paplašināšanās VGT parasti nepārkrāva ne pusi no projektētās jaudas, savukārt pēc otrās kārtas izbūves šī proporcija labāka kļūt nevarēja.

Graudu terminālis, ko sākumā paredzēja kā Latvijas vietējo, tā Kazahstānas tranzīta graudu pārkraušanai, tika atklāts 2005. gadā — bildes no šī pasākuma ir slavenas ar to, ka tajās pēdējo reizi redzams Oļegs Stepanovs kopā ar pilsētas mēru Aivaru Lembergu, jo jau dažus mēnešus vēlāk O. Stepanovs pēkšņi pozicionēja sevi kā A. Lemberga ienaidnieku.

VGT mājaslapā uzskaitīti dažādi kravu veidi, ko tas spēj pārkraut: visu veidu graudu kravas, kukurūza, rapsis, lini, cukurbiešu graizījumi, saulespuķu sēklas un spraukumi, sēnalas, pārtikas granulas, spraukumi lopbarībai, iesals, jēlcukurs, sojas pupiņas u.c. Kravas gan pieņem, gan aizved reizē ar vagoniem un kravas automašīnām, ir svari visu veidu transportam, visiem zināmās 11 tvertnes Ventas krastā ar iespēju uzglabāt līdz 100 tūkstošiem tonnu vienlaicīgi, piestātne Panamax kuģiem, sava specializētā laboratorija un kravu ekspedīcijas dienests. VGT saņēmis vairākus kvalitātes kontroles sertifikātus.

Neatkarīgi no tā, notiks šī izsole vai nenotiks, nav nekādu indikāciju, ka izsole varētu apdraudēt mūsu zemnieku iespējas eksportēt ražu caur Ventspili.

Maza un liela politika patraucē plānotajai izaugsmei

Faktiski tomēr VGT daudzveidīgās iespējas tiek izmantotas nepilnā apjomā, jo graudu kravas no Kazahstānas cerētajos apjomos nav piegādātas gandrīz nevienu gadu. Pirmajos piecos gados pēc VGT uzbūvēšanas tur bija vainojama nedrošība par apstākļiem Ventspilī — korporatīvās cīņas ar O. Stepanova un Rūdolfa Meroni uzticības personu piedalīšanos radīja aizdomas kravu īpašniekiem par to, ka arī caur VGT ejošās kravas varētu kādā brīdī apstāties un netikt pārkrautas (tā dažādos laikposmos notika gan ar ogļu, gan naftas produktu kravām).

Vēlāk, kad toreizējais ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas Savienības valstis noslēdza plaši pazīstamo Rietumvalstu kodolvienošanos ar Irānu, kā rezultātā visa pasaule noņēma dažādas sankcijas šai Vidējo Austrumu valstij, daudzas tuvumā esošās Vidusāzijas valstis sāka strauji izmantot Irānas ostas, lai eksportētu savu preci uz pasaules tirgiem. Kazahstānas graudiem vairs nebija nepieciešams ceļot cauri Krievijai uz Ventspili — tuvāk ir Persijas līča ostas.

Pirms četriem gadiem, pie varas nākot Donaldam Trampam, ASV vienpusēji lauza kodolvienošanos, taču Irāna nenonāca ekonomiskā un diplomātiskā izolācijā otrreiz: ES valstis atbildēja, ka Eiropa turpinās ievērot vienošanos ar Irānu, kamēr vien pēdējā to dara. Līdz ar to eksporta iespējas caur attiecīgajām ostām nesaruka līdz nullei.

Viena no versijām — kopš Kazahstānā pie varas nācis jaunais prezidents Kasim-Žomarts Kemeluli Tokajevs, valsts iekšienē sākušās kādas biznesa pārbīdes un pārdales.

Graudu terminālis Ventspilī katru gadu strādā ar Latvijas zemnieku izaudzētās ražas eksportu un citām kravām, kam izcelsme tepat tuvumā — jo vairāk mūsu zemnieki izaudzē, jo vairāk ir, ko eksportēt. Lai palielinātu importa jaudas, piebūvēta klāt noliktavu otrā kārta, taču VGT sniegums joprojām ir atkarīgs nevis no tā, cik lielas ir tā jaudas, bet gan vairāk no tā, cik lielas ražas vispār izaug.

Lai iegūtu neatkarīgu viedokli, izsoles paziņojums tika demonstrēts diviem starptautiskajā kravu pārvadājumu biznesā strādājošiem uzņēmējiem, kuru darbs ar Ventspili nav saistīts. Abi pauda uzskatu, ka novērtējums ir bijis pārmēru optimistisks, līdz ar to arī sākumcena: kā zināms, nevienam no brīvostu teritorijā strādājošajiem termināļiem zeme piederēt nevar — visa ostu zeme ir valsts īpašums. To var tikai iznomāt ilgtermiņā.

Graudu tvertnes un kraušanas iekārtas, lai arī labā stāvoklī, lielākoties ir 15 gadus vecas. Kompānijai ir kā ilgermiņa, tā īstermiņa saistības. Līdz ar to aptaujātie uzņēmēji bija skeptiski par sākumcenu, uzskatot to par pārāk lielu, un izsakot varbūtību, ka izsole nebūs sekmīga, ja to tikpat pēkšņi atsāks.

Novērtē šo rakstu: