Kažociņš: reizēm mūsu ierakstītās sarunas arī ekspertiem izklausās kā montētas

Dokumentos, kas nonākuši Pietiek rīcībā, prokurors Ivars Krauze SAB direktoru informējis, ka viņa pārstāvētās prokuratūras esošai krimināllietai Nr. 15830110704 (tā sauktajai „Oderova lietai”) pievienotas deklasificētas telefonsarunu izdrukas, kuras pārbaudes veikšanai ir atsūtījis SAB.

Veicot šo sarunu pārbaudi saskaņā ar kriminālprocesa normām, lietā tikusi noteikta fonoskopiskā ekspertīze un, kā informē Krauze, eksperta atzinumā „bez cita ir norādīts, ka kompaktdiskā (..) fiksētā fonogramma ir montēta”.  

Eksperts norādījis, ka SAB atsūtītajā ierakstā „minētajā failā sarunas skanēšanas laikā ir dzirdams īslaicīgs 0,8 sekundes citas sarunas un citu personu sarunas fragments, pie tam sarunas kopējais garums nemainās”.

Krauzes pieprasījumā minēts arī eksperta atzinums par SAB piesūtīto ierakstu: „Eksperts norāda, ka katrs ieraksta aizvietojums, kas radies ieraksta gaitā vai pēc tā pabeigšanas, ir uzskatāms par montāžu, sakarā ar ko minētā fonogramma, kas fiksēta šajā failā, ir montēta”.

Atbildot uz šo pieprasījumu, SAB direktors ir aizbildinājies ar tehniskām problēmām, paziņojot, ka „šinī laika periodā notika monitoringa sistēmas programmnodrošinājuma un iekārtu atjaunināšana”.

Šī iemesla dēļ arī ieraksti bijuši ar minēto defektu: „Šinī laika periodā tiešām bija novērots, ka dažreiz sarunu skanēšanas laikā bija dzirdami īslaicīgi citu sarunu un citu personu sarunas fragmenti, pie tam sarunas kopējais garums nemainījās”.

Kažociņš gan prokuroram ir paziņojis, ka, „pilnībā pabeidzot atjaunināšanu, šī kļūda pazuda un vairāk nav novērota”, taču SAB šonedēļ nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu, vai pašlaik šī problēma ir pilnībā atrisināta.

Taču par SAB un KNAB sarunu ierakstu kvalitāti un iespējamo montāžu pēdējos gados ir runāts arī citkārt – publicējam fragmentu no tiesas stenogrammas Rīgas domes kukuļošanas lietā, uzklausot audio ekspertu Edgaru Ezergaili:

„– Man jums ir sākumā viens jautājums saistībā ar 2008. gada 27. jūnija ekspertīzi, par kuru jūs arī es pratināju pirmstiesas procesā. Šajā eksperta atzinumā bija viens no jautājumiem: vai nodotie ekspertīzei objekti satur kādus montāžas elementus, un secinājumu daļā bija norādīts, ka viens no nodotajiem izpētes objektiem satur šos montāžas elementus. Un šajā sakarā vispirms man būtu jautājums: kādi tad montāžas elementi šajā ierakstā bija konstatēti? Jo atzinumā tas nav norādīts.

– Uz ekspertīzi nosūtītajā kompaktdiskā ar Verbatim... Man saukt numuriņu?

– Nu, varbūt nosauciet gan, jā.

– Verbatim numur 6270 47RI 124363 (12–30S) un tur ir no 11.02.08., tātad, CD matricā ir fails WS_300–04_cut. Faila tips WMA. Tātad, šajā failā WS_300–04_cut mēs konstatējām, kad sarunai trūkst loģiska sākuma. Nu un, teiksim, katrai sarunai, ja viņai trūkst vai loģisks sākums vai beigas, tas ir, protams, kad ir, nu, montāžas elements. Noteikti.

– Un sakiet, vai bija konstatēti arī citi montāžas elementi ekspertīzes laikā? Jeb šis bija vienīgais?

– Vēl bija fails, par kuru mēs lūdzām informāciju KNAB–am, jo tātad tur bija fails WS_300-007. Šajā failā bija vairākkārtīgi signāla izkritumi. Mēs lūdzām skaidrojumu no KNAB darbiniekiem, nu, par to, kādā veidā viņš ir iegūts un, lai varētu analizēt, kas tur ir noticis. Un skaidrojums bija tāds, ka viņš rakstīts ar radiomikrofonu, kura laikā, šo sakaru laikā ir zudis signāls, un tāpēc ir pa laikam šie te signāla pārtraukumi. Nu, un tos mēs neuzskatījām par montāžu. [..]

Ir, tātad, globāli, ir faili, kas ir telefonsarunu noklausīšanās sistēma, un četri faili, kas ir ierakstīti ar šo te diktofonu. Vot, šie te faili, kas ir ierakstīti ar diktofonu, viņi visi četri izrādījās, tātad, es tagad vēl pirms tiesas izpētīju, ka viņi nav iesniegti uz ekspertīzi, nav iesniegti failu oriģināli. Iesniegtais materiāls nav oriģināli. Tas ir tas būtiskais moments, ja, ka visi, un viņi ir veseli četri.

Principā es esmu tā kā sagatavojis arī, ko arī varēja redzēt, kad diktofons Olympus, jebkurš no Olympus diktofoniem atstāj failā atzīmi, kad viņš ir sākts rakstīt, kad viņš beigts rakstīt un cik garš ir šis ieraksts. Izskaitļojot no faila beigšanas laika sākuma laiku, var izskaitļot, nu, respektīvi, šim laikam, cik garš ir fails, viņam jāsakrīt. Tas nozīmē, ka viņš nav montēts un tur viss ir kārtībā. Savukārt tad, kad es pētīju šos te failus, kas ir rakstīti ar Olympus diktofonu, visiem četriem es redzēju, ka viņi ir apstrādāti ar programmu Adobe Audition. Tas nozīmē, ka uz ekspertīzi nav iesniegti failu oriģināli. Šīs ir kopijas. Kopijas vai, teiksim, labākā gadījumā tas būtu nemontēti fragmenti.

– Ko tas nozīmē „labākā gadījumā”? Labākais gadījums ir...

– „Labākajā gadījumā” nozīmē, ka tikai nogriezts, teiksim, sākums un beigas, jo...

– Kāds varētu būt sliktākais gadījums?

– Nu, montēts.

– Kā mēs tagad varam pateikt, vai ir labākais gadījums vai ir sliktākais gadījums?

– Domāju, ja, teiksim, KNAB–s iesniedz šo... tātad, tas, ko pēdējo, nu, nezinu, no tā laika, kad mēs esam ieviesuši tagad digitālo tehniku, mums parādījusies šī te problēma. Kriminālprocess, no vienas puses, paredz iesniegt ieraksta oriģinālu. No vienas puses. No otras puses, ir Kriminālprocesa 232. pants, kur ir atzīmēts, kad, ja ir citu personu aizskārums, lai mazinātu šo aizskārumu, jā, 232., tad šī te daļa būtu iznīcināma. Nu, vot, katrā gadījumā viņa nebūtu pievienojama ekspertīzei. Un procesa virzītājs, tā sacīt, izvēlas, vai nu iet pa vienu ceļu vai pa otru. Bieži vien viņš iet pa šo te 232. panta prasību ceļu, nu, un līdz ar to...

– Nu, šinī gadījumā, tad, kad KNABs jums iesniedza šos te failus, tad viņš izvēlējās iet to ceļu un iesniedza jums to, kas nebija oriģināli, tā es saprotu?

– Jā, tieši tā. Tieši tā. Un tāpēc, lai atbildētu, vai šie te ieraksti ir montēti vai nemontēti, vajadzētu salīdzināt, teiksim, tos fragmentus, kas mums ir iesniegti, ar oriģinālajiem ierakstiem, lai pateiktu, nu, lai izdarītu pareizus secinājumus.

– Tā, nu pagaidiet, bet es tomēr kaut ko nesaprotu. Jūs savā eksperta atzinumā esat izdarījis secinājumu, 3. punktā eksperta atzinuma...

– Kā fonoskopijas eksperts es esmu izdarījis secinājumu, kuru, teiksim, ar tām zināšanām, kas mums bija, mēs varējām, nu, tādu secinājumu mēs varējām izdarīt.

– Nē, nu, uz to brīdi, kad jūs veicāt ekspertīzi, tad jūs izmantojāt tās iespējas un tās zināšanas, kas jums bija.

– Tieši tā. Jā.

– Un šeit uz to brīdi, kad veicāt ekspertīzi, jūs esat secinājis, ka, tātad, vienā, viens šis fails satur montāžas elementus, un šodien arī skaidrojāt, kāpēc jūs tā esat secinājis, jo sarunai trūkst loģiska sākuma, bet par pārējām fonogrammām norādāt, ka nav montētas vai citādi falsificētas.

– Nē, nu tur norādīta arī vēstule ir, KNAB vēstule ir norādīta par failu WS_330–07. Tiesnese.

– Es runāju tagad par jūsu secinājumiem.

– A. Jūs par secinājumu daļu? Jā, tur nav... Protams.

– Par jūsu secinājumiem. Mani šeit KNAB vēstule neinteresē. KNAB var rakstīt, kādas vēstules viņi grib, bet jūs esat eksperts, un jūs izdarāt savus eksperta secinājumus, izpētot tos materiālus, kas jums ir iesniegti ekspertīzes veikšanai. Tā es saprotu? Vai es saprotu pareizi?

– Jā. Tieši tā. Ar tām metodēm, kuras jau...

– Tā, tātad ar tām metodēm, kuras bija jūsu rīcībā tad, kad jūs veicāt ekspertīzi, secinājumi ir tādi, kādi viņi šeit ir izdarīti?

– Jā. [..]

– Jūs teicāt, ka ieraksts veikts ir ar Olympus diktofonu. Sakiet, lūdzu, vai Olympus diktofons ieraksta uz CD matricas?

– Nē, viņš raksta savā atmiņā.

– Tātad šī ir kopija? Tieši šis konkrētais 29. Jeb nē?

– Attiecībā uz digitālo tehniku mums kopija un oriģināls ir mazlietiņ cita nozīme, nekā tas ir analogā tehnikā.

– Jā.

– Ja jūs, teiksim, veicat ar savu fotoaparātu bildi, jūs, teiksim, pārnesat viņu uz kaut kādu nesēju, CD matricu, tā nav kopija, tas ir dublikāts.

– Tas ir dublikāts. Tad šajā gadījumā tas ir dublikāts?

– It kā vajadzētu būt dublikātam, bet viņš nav dublikāts.

– Pagaidiet, kā to saprast?

– Nu, tāpēc ka viņš ir apstrādāts, jo es saku, kad Olympus diktofons...

– Tātad apstrādāts dublikāts?

– Nē, nē, nē, viņš ir, nu, apstrādāts sākotnējs ieraksts. Jā.

– Sakiet, lūdzu, vai par apstrādātu ierakstu, neredzot oriģinālu, jūs varat pateikt, ka nav nekādi montāžas elementi?

– Nē, nē, nē, protams, ka nevaru. [..]

– Tad jūs tagad kādu papildu ekspertīzi esat veicis?

– Jā. Es esmu veicis papildus ekspertīzi.

– Es kaut kā nesapratu, kas jums bija lūdzis to darīt?

– Es saņēmu uzaicinājumu uz tiesu, un es vienkārši iepazinos ar materiāliem. Tādā veidā es vienkārši pārbaudīju...

– Uzaicinājums uz tiesu nav lēmums par papildu ekspertīzes nozīmēšanu.

– Nē, protams, nē. Jūs mani taisāties par to tiesāt vai kā? Nē, nu, protams, ka es pārbaudīju pats sevi.

– Ziniet, vai kā es netaisos jūs tiesāt, bet nu jūs, tā teikt, arī ievērojiet kaut kādu procesuālo kārtību. Dotajā momentā jūs esat aicināts runāt par šo eksperta atzinumu, kas ir lietā. Pagaidām nav vēl pieņemts lēmums par papildu ekspertīzes nozīmēšanu.

– Es papildus ekspertīzi nevaru veikt bez papildus materiāliem. Es esmu veicis tikai tam materiālam, kas man ir bijis iesniegts, rūpīgāku analīzi ar, nu, teiksim, ar kibertehniskām metodēm, kas nav gluži fonoskopiskās.

– Nu, diemžēl, kamēr nav bijis procesa virzītāja lēmums par ekspertīzes nozīmēšanu, jo šādu lūgumu neviens nav pieteicis, tad tiesa nevar tagad pieņemt kaut ko, ko jūs esat kaut kādā veidā kaut kādā kārtībā bez lietas materiāliem veicis.

– Labi.

– Vienkārši mēģiniet tad atbildēt uz šo, kā saka, neiesniedzot, atbildēt mutiski uz to jautājumu, uz kuru es tātad...

– Vēlvienreiz vai jūs varētu?

– Jautājums bija: vai jūs varat pateikt, kad ir veikts attiecīgais...

– Nē, nevaru pateikt.

– Nevarat pateikt. Tas var būt tikpat labi 2000., 2007., 6., 5. gads?

– Nevaru pateikt, tāpēc ka viņš nesatur šo informāciju.

– Tātad nesatur informāciju, kad ir ieraksts veikts?

– Jā, viņš satur informāciju citu. Viņš satur informāciju par to, kas ir pēdējais faila lietotājs. Un tas nav diktofons. [..]

– Tātad jūs šeit nevarat, kā saka, konstatēt, kur, kad, kurā gadā, kurā laikā tas ir ierakstīts.

– Jā, tas ir sākotnējos failos.

– Tas ir sākotnējos failos?

– Mhm.

– Sakiet, lūdzu, vai tika konstatēts jeb jūs pārbaudījāt, vai šie tātad ieraksti ir apstrādāti jūs minējāt programmā...

– Adobe Audition.

– Jā. Bet vai ir apstrādāti arī ar kādu filtrējošo programmu, tātad jau mēģināts izvilkt tātad kaut kādas skaņas, kaut kādas skaņas tušēt, dzēst?

– Nē, nē, nē, to tā nevar pateikt. Protams, ka nē. Korekti nozīmē to, ka, teiksim, ja jūs kaut ko darāt, vajadzētu saglabāt filtru, ar ko jūs esat to darījis, lai, teiksim, varētu atgriezties, teiksim, pie sākotnējā, bet... Nē, nē, nē.

– Bet vai Jūs varat konstatēt, ka filtrs ir izmantots?

– Nē. [..]

– Sakiet, lūdzu, vai es pareizi no jūsu teiktā sapratu, kad uz ekspertīzes izdarīšanas brīdi secinājumi par failu montāžu tika izdarīti, izejot no tām zināšanām, kas ir tajā brīdī, bet šobrīd šīs zināšanas ir papildinātas, un tāpēc ir radušās papildu iespējas pārliecināties par šā secinājuma pareizību?

– Zināšanas ir papildinājušās tiktāl, kad sākotnējā fonoskopijas...

– Nestāstiet... Jūs. Jā vai nē. Vai es pareizi sapratu?

– Mhm. Vēlreiz, lūdzu, noformulējiet jautājumu! Es varu nepareizi...

– Vai es pareizi no jūsu atbildēm uz iepriekšējo procesa dalībnieku jautājumiem sapratu, kad veicot sākotnējo ekspertīzi un atbildot uz jautājumu, vai faili satur montāžas elementus, jūs vadījāties pēc tām zināšanām, kas jums bija tobrīd, un pēc šīs ekspertīzes veikšanas jūs esat guvuši kādas papildu zināšanas vai iespējas veikt papildu pārbaudi, lai vēlreiz pārliecinātos par šā secinājuma pareizību?

– Jā...”

Novērtē šo rakstu: