Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš esmu rakstījis, līdzības starp Ķīnu un Krieviju ir visnotaļ lielas. Ja līdz šim Latvijas plašsaziņas telpā dominēja Krievijas paustā propaganda, bet Ķīna šķita kaut kur tālu, tad izskatās, ka arī Ķīna ir nolēmusi ielauzties Latvijas informatīvajā telpā ar savu propagandas devu. Kāds tam varētu būt mērķis – vēl pāragri spriest, bet pirmās lakstīgalas jau manāmas.

Ķīna kā savu propagandas ruporu, izskatās, ir izvēlējusies portālu nra.lv. Kamdēļ tā saku, vienkārši – relatīvi īsā laika posmā šis portāls jau publiskojis divas intervijas ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lianu Dzjaņguaņu. Pirmā intervija 10.februārī, bet otrā – 9.jūnijā.

No vienas puses teiksiet – kas tur liels, vēstniekam tak jārunā ar plašsaziņas līdzekļiem. Piekritīšu, bet iesākumā – abu interviju autors ir Juris Paiders. Pirmās intervijas virsraksts ir "Grūtībās atklājas patiesa draudzība", bet otrās – “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.

Paskatīsim saturiski, par ko tad tiek runāts šajās intervijās, jo parasti šāda veida intervijās vēstnieki stāsta par starpvalstu sadarbībām, to iespējām.

Intervijā "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"[1] tiek atspoguļota Ķīnas veiksmīgā darbība COVID-19 apkarošanā. (Tas nekas, ka starptautiskā sabiedrība ir citās domās un pamatoti tiek uzskatīts, ka Ķīna kā minimums sākotnēji ir slēpusi informāciju par infekcijas uzliesmojumu, tā arī tiek slēpti patiesie dati par inficētajiem un mirušajiem Ķīnā.)

Šajā rakstā dominē doma – nekas jau nav noticis, tik lieks troksnis sacelts, Ķīnā viss ir normāli, un, pat ja kaut kas nav ne tā, Ķīnas valdība dara visu pēc labākās sirdsapziņas. Ak jā, nekādas pandēmijas arī nav. Epidēmiskā situācija nav «pandēmija», bet gan vietēja līmeņa epidēmija.  Tā tika teikts februārī. Kā ir izvērsies patiesībā, visi jau labi zina. Tiesa, ir jau izskanējušas ziņas, ka koronavīruss Ķīnā, iespējams, sācis izplatīties jau pērnā gada augustā, liecina Hārvardas Medicīnas skola pētījums.[2]

Labi, skatīsim kas tad otrās intervijas saturā. Intervijā “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.[3]

Šīs intervijas ievaddaļā atkal var lasīt, cik efektīvi Ķīnas valdība ir rīkojusies COVID-19 gadījumā. (Nu jā, kas tad sunim asti cels, ja ne pats.) Tiesa, līdzko tiek uzdots jautājums, kad varētu mazināties ceļošanas ierobežojumi, konkrēta atbilde neseko. Hmm, interesanti, ja jau ar ierobežošanu viss ir tik labā kārtībā, kamdēļ tad nav iespējams nosaukt kaut aptuvenus ceļošanas ierobežojuma atcelšanas datumus? Labi, dies’ ar viņiem, skatām tālāk.

Tālāk intervijā tiek plaši apspriests Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpin teiktais par ekonomikas atveseļošanās pasākumiem un par Ķīnas starptautisko sadarbību. Tiesa, ļoti vispārīgos vilcienos.

Pārlasot rakstu, man rodas tik viens jautājums – kāda velna pēc mums stāsta, ko domā Ķīnas komunistiskās partijas līderis. Turklāt tiek izteikti akcentēts viņa amats.

Tālāk ir vairākas reklāmas rindkopas par Ķīnas projektu “Joslas un ceļš”. Nelielai atkāpītei – Latviju šis globālais projekts vispār neskar.

Neizbēgama ir arī pieskaršanās Ķīnas un ASV attiecībām. Ķīnas viedokli spilgti ilustrē šādi vārdi: Šīs bīstamās darbības kāpjas atpakaļ vēsturē, un tas ne tikai apraks abu valstu tautu daudzu gadu gaitā uzkrātos sadarbības augļus, bet arī sabojās pašas ASV turpmāko attīstību un apdraudēs pasaules stabilitāti un labklājību.

Protams, ka neiztiek arī bez pieskaršanās Honkongas jautājumam. Kas tieši tika pateikts, paši varat izlasīt, bet galvenā domā – nebāziet savus degunus Honkongas jautājumā, mēs paši tiksim galā. Te nu savā ziņā varētu piekrist – Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, bet paņēmieni, ar kādiem Ķīna risina savus jautājumus, maigi sakot, starptautiskā sabiedrībā nav pieņemami. Šāda veida paņēmieni, visticamākais, gūst atbalstu Krievijā un Ziemeļkorejā.

Protams, ka arī jautājums par Taivānu aizskarts. Atbilde šajā jautājumā rada priekšstatu, ka tas ir tikai laika jautājums un Ķīna atbilstoši savai izpratnei pārņems Taivānu. Ak jā, atbilde šāda: Mēs stingri iebilstam pret ārējo spēku kūdīšanu un izdabāšanu "Taivānas neatkarības" separātistu darbībām. "Taivānas neatkarībai" nav nākotnes. Taivānas jūras šauruma abu pušu apvienošanās ir vēsturiska tendence, kuru nevar apturēt neviens vai nekāds spēks.

Jāatzīmē, ka šajās abās intervijās nebija ne vārdu par Ķīnas un Latvijas līdzšinējo sadarbību, tās attīstības iespējām utt. Kopumā radās priekšstats, ka jautājumus Paideram aizsūtīja Ķīnas vēstniecība un arī attiecīgās atbildes. Pagrūti šo visu nosaukt par interviju. Ja nu vienīgi izteikti komunistiskā garā.

Tiesa, bez publikācijām nra.lv Ķīna savu viedokli pauda  arī delfi.lv. Tā 21.aprīlī delfi.lv tika publiskota vēl viena intervija, kuras iniciatori bija tieši Ķīnas vēstniecība. Intervijas nosaukums: “Latvijā epidēmija tiek novērsta labāk nekā citur Eiropā, vērtē Ķīnas vēstnieks”.[4] 

Par ko tad šī intervija bija? Vai tik tiešām – raksts būs par Latvijas veikumu!?

Tātad iesākums bez izmaiņām – kā Ķīna veiksmīgi ir tikusi galā ar infekciju un kā sniedz palīdzību citām valstīm, tajā skaitā – aizsarglīdzekļu piegādē. Tas nekas, ka kā Latvijā, tā arī ārvalstīs tika konstatēts, ka piegādātās maskas neatbilst kvalitātes kritērijiem.

Tālāk, ja tā varētu teikt, seko Ķīnas valdības un pastāvošās partiju sistēmas slavināšana, un, protams, autoritatīvi noliegta jebkāda informācijas slēpšana. Kaut arī intervijā tika uzdots jautājums: Ko Latvijā cilvēki var mācīties no Ķīnas pieredzes cīņā ar epidēmiju? Nekas vairāk jau par vispārzināmām lietām neizskanēja. Arī šīs intervijas pamata būtība vairāk bija Ķīnas pozīcijas pasniegšana pozitīvā gaismā.

Ko no šī visa var secināt? Pretstatā iepriekšējam laika periodam Ķīna sāk aktīvas darbības, lai Latvijas informatīvajā telpā veidotu kontrolētu un pozitīvu viedokli par Ķīnu. No vienas puses tas nav nosodāmi, bet tad rodas jautājums, kamdēļ šāda prakses maiņa? Ja līdz šim tas nav bijis aktuāli, kas ir mainījies? Neba Latvija ir pēkšņi kļuvusi par nozīmīgu un ietekmīgu starptautisku spēlētāju, kura labvēlība Ķīnai tagad ir jāiegūst.

Nebūsim naivi. Otrais variants, un tas jau man šķiet ticamāks, - Ķīna savos ilgtermiņa plānos ir paredzējusi, kādas aktivitātes veikt Latvijā, un pašlaik notiek darbi pie pozitīvas augsnes sagatavošanas. Tiesa, vai šie Ķīnas plāni būs arī labvēlīgi Latvijai, – šaubos, īpaši ņemot vērā citu valstu pieredzi sadarbībā ar Ķīnu.

Ļoti ceru, ka attiecīgie dienesti ir pievērsuši uzmanību Ķīnas aktivitātēm.


[1] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

[2] https://www.apollo.lv/6992525/petijums-covid-19-epidemija-kina-varetu-but-sakusies-jau-pern-augusta

[3] https://neatkariga.nra.lv/intervijas/316556-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-honkongas-jautajumi-ir-kinas-ieksejas-lietas?utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&utm_medium=site&utm_source=nra.lv

[4] https://www.delfi.lv/news/arzemes/latvija-epidemija-tiek-noversta-labak-neka-citur-eiropa-verte-kinas-vestnieks.d?id=52072881

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...