Klerku kverkšķēšana un šarlatāniskās prioritātes

»

Vienmēr konkurenta acī jāsaredz skabarga, ja vēlies savu baļķi nomaskēt. Viss reāli, objektīvi un zinātniski izskaidrojami:
"Mainoties vērtību orientācijai sabiedrībā, daudz kas ir mainījies par sliktu emocionālajam, cilvēciskajam, filantropiskajam faktoram, bet par labu pragmatiskajiem, ekonomiskā labuma gūšanas apsvērumiem. Tagad mēs klājam gultas, smaidām, dziedam, nesam savus labākos ēdienus tūrisma, peļņas gūšanas dēļ." Ojārs Spārītis: Nu mēs klājam gultas peļņas dēļ.

Atbildēt

Lieta, kas attiecas ne tikai uz Priedīti, taču Priedītis ir uzskatāms piemērs.

Vārds "debils" Priedīša tekstos atkārtojas visai bieži. Parasti šis verdikts tiek pasludināts pēc tam, kad paķerts kāds izteikums, apskatīts kāds viens izteikuma aspekts un - hopsā! - diagnoze rokā.

Tajā paša laikā paraugāmies, kādas "pērles" laiku pa laikam Priedītis pats bārsta komentāros (tos viņš acīmredzami tik rūpīgi nepārlasa). Par to es mazliet atļaujos ierēkt.

Stāsts ir par paštaisnumu, par "taisnvirziena" domāšanu. Pieminētie feileri ir simptomi šitam - stāsts par skabargu cita acī un neredzēšanu baļķi savējā.

Atbildēt

»

Redzi, Priedīšpap, rekur vēl viens imbecils ir ierakstījis!

Laikam teksts patiešām būs bijis kropls.

Atbildēt

»

Pēc prihvatizācijas likumsakarīgi nevarēja vairs pārorientēties. Par notikušo stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai (27.10.2017.):
"Pēc 1992. gada, acīmredzot politiskas tuvredzības dēļ, tā laika premjerministru rīcība liecināja, ka viņu uzstādījums ir atņemt Zinātņu akadēmijai laboratorijas, institūtu ēkas, atsavināt zemes, uz kurām atradās ZA infrastruktūras objekti…
Savukārt zinātnei šādā situācijā, turklāt nesaņemot pietiekamu finansējumu, protams, ir grūti uzturēt, rekonstruēt, pārkārtot uz jaunu, inovatīvu produktu attīstīšanu savas laboratorijas. Man ir vesela mape ar dokumentiem, kurus parakstījuši premjeri - atsavināt, atsavināt, atsavināt… Tāpēc es to nevaru nosaukt savādāk kā par marginalizāciju, lai nelietotu vārdu - sabotāža! "

Atbildēt

Tas esmu es un tas ir viens no maniem nikiem. Mani apklusinās tikai kaps.

Atbildēt

»

"Turklāt ir tā: jo kroplāks teksts, jo masveidīgāk salasās visi komentāru latviešu imbecili ..."

Tas atkal kā naglai uz galvas, Priedīšpap!
Tad nu šo paša teikto atceries brīdī, kad lamā komentāru rakstītājus pie sava teksta!

Lai Tev jauks vakars un nākošā nedēļa arīdzan!

Atbildēt

Kā apriebusies negatīvā Piedīša kverkšķēšana!

Atbildēt

Jūs, autor jau pats sakat:
"Latvijas grandiozā Zinātņu akadēmija ar 15 lieliem institūtiem faktiski izplēnēja kā migla."
Un piekrītu, pēkšņi, pēc PSRS sabrukšanas, nebija vairs, kas tos 15 institūtus barotu! Pētījumus pārorientēt, protams, neizdevās un te rezultāts - tā pat kā citās rūpnieciskās sfērās (lauksaimnieki jau sāk gan it kā atgūties)...

Atbildēt

Interneta komentāru latviešu lielākie varoņi ir zemiski tārpi, neinteliģenti un neizglītoti, prātā aprobežoti infantili gļēvuļi. Viņi slēpjas aiz "nikiem", jo ir bailīgi, nepārliecināti, ar denuncēšanas aktīvu gēnu, stulbuma aktīvu gēnu, nekaunības aktīvu gēnu. Internets ir kā radīts latviešu izdzimteņiem, jo atbilst izdzimteņu kroplajai mentalitātei. Turklāt ir tā: jo kroplāks teksts, jo masveidīgāk salasās visi komentāru latviešu imbecili – žulis, edge=peže, lopu dakteris u.c. „Pietiek” vairs nav komentāru. Ir tikai deģenerāta žuļa vemšana, kurš pievemj arī „delfus” u.c. portālus.

Atbildēt

"...Tolaik [1991] Latvijā visai spēcīgos institūtos strādāja 16 tūkstoši zinātnieku. Šajos 25-26 gados to skaits ir sarucis līdz 3-3,5 tūkstošiem reāli strādājošu zinātnieku."
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai, 27.10.2017.
====================================================
Brīnās akadēmiķi, brīnās profesori - gluži kā poēmas "Odiseja" (grieķu: Ὀδύσσεια, Odýsseia) kuģa apkalpe, kad nokļuva uz salas pie ciklopiem. Pats kuģa kapteinis gan ātri vien apjēdza, ka arī pie ciklopiem 2x2=4, izmisumā nekrita, taču ilgi uzkavēties tādā salā nevēlējās - ceļoja (migrēja) tālāk. Vairāk jautājiet vēsturnieka Harijam Tumanam vai Jurim Krūmiņam:"Nevajag krist izmisumā, ja iedzīvotāju skaits sarūk." (LVportāls,27.10.2017)
p.s. "Vecā kaluma" (LPSR) profesori droši var turpināt brīnīties, kā arī asprātīgus risinājumus ieteikt:"Te noderētu angļu izteiciens: small ir beautiful." (J.Krūmiņš)

Atbildēt

Bija tas gods izglitoties Latvijas zinatnee pirms 1992 gada. Velak pagadijos aiz dzelzs priekskara. Kad jaunibas naivums vel nebija pazudis, atminos LNNK Krastinja kada intervija teikto par citam valstim: vini aizsutija savejos uz arzemem macities. Kas vini atgriezaas, tad uzcela valsti. Nesplaujot silee no kuras pasam kajas aug, jasaka- jaunibas naivums beidzaas, atpakal neatgriezos. Kadreizejais Latvijas zinatnes limenis loti labi noder stradajot tech company rietumos. Latvija loti iespejams ka akademikis brinios tapat ka parejie ka 2x2=4. Bet par toreizejiem interviju varoniem: vienigais- d!rst vini labi maceja :) (citejot 80.gadu geometrijas macibu gramatas- kas ari bija japieraada :) )

Atbildēt

»

Pagātne jau novērtēja:"... tagadējā zinātne ir pilsonības radījums; viņa nav paliekoša" Rainis, 1925 (Rainis J. Runas un intervijas. Rīga: Zinātne, 1993, 254. lpp.)

Atbildēt

»

"Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!” H.Tumans, vēsturnieks
(Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī)
===================================================
Ciklopiem nevajadzēja, nevajag un nevajadzēs ne "polisko", ne "politisko", ne pat elementāro zinātni.

Atbildēt

Jā , kādreiz Latvija bija zinātnes virsotnēs, tagad zinātnei ir problēmas, tas liecina par to, ka mums zinātne bija attīstīta visā citā, bet nebija attīstīta sfērā, kas varēja apdraudēt pašu zinātnes eksistenci - mums nav poliskās zinātnes

Atbildēt

ZA gļēva pakļaušanās politiķiem un klerkiem sākās 1992. gada 14. februārī.
===================================================
Latvija ir SVF dalībvalsts kopš 1992. gada 19. maija.
Brīnās akadēmiķi jau 25 gadus,brīnās par 2x2=4.
Tā turēt!

Atbildēt

»

Rietumu darboņi jau pamatoti slavē LV varnešus, kuri uzsēdinājuši valsti uz sēkļa,tomēr turpina sparīgi airēties. Kverkšķēšanai jābūt, šarlatāniskās prioritātes jāturpina!
"OECD ģenerālsekretārs Gurija slavē Latvijas progresu un uzsver reformu nozīmi." (lsm.lv)

Atbildēt

Spārītis ir otrs Jurkāns un viņi ir austrumu virziena darboņi,kurus vairāk interesē Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un tās nacionālā sastāva pakļaušana krievu pasaulei,atbilstoši varnešu īstajai orientācijai,kura ir nemainīgi internacionāla ar slāvisku piesitienu.

Atbildēt

»

Nav 4.maija repubļikas valsts aparātam vajadzīgi kādi tur "lielas pievienotās vērtības produkti".
Priekš kam ierēdņiem saspringt, uzņemties kādu atbildību, ja Eiropa tāpat pabaros?
"Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), apspriežot Eiropas Savienības (ES) budžetu pēc 2020. gada, bijis vienisprātis ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru – ES fondu apjomam nevajadzētu samazināties, informēja Valsts kanceleja."

Atbildēt

Vēl pieminēšanas vērta ir valsts lielo pingvīnu regulārā muldēšana par produktiem/projektiem ar lielu pievienoto vērtību kā ekonomikas virzītājiem tuvākā nākotnē. Īpaši aktuāla muldēšana kļūst samilzušo demogrāfisko problēmu sakarā.

Lielas pievienotās vērtības produkti neradīsies bez zinātnes attīstības. Tas nav iespējams!

Atbildēt

»

Nu un? Viss tas par ekspluatāciju bija skaidrs jau 1862.g. Meklējiet Rakstos problēmu risināšanas ceļus!
"..No 1845. gada līdz 1847. gadam Dinsberga skolnieks bija Krišjānis Barons, viņā tuvs paziņa bija jaunlatviešu idejiskais vadonis Krišjānis Valdemārs. E. Dinsberga dzejolis „Prieka cerība” 1862. gadā ievadīja Valdemāra un Barona „Pēterburgas Avīžu” pirmo numuru un viņš kļuva par laikraksta līdzstrādnieku. Jaunlatviešu kustības iespaidā viņš nonāca pie pārliecības, ka Baltijas muižnieki latviešu tautai cenšas iznīcināt pagātnes un nākotnes apziņu, lai uz mūžiem padarītu par saviem kalpiem." Ernests Dinsbergs (Vikpēdijas lapa)

Atbildēt

"...tieši LZA zinātnisko institūtu intelektuāļi bija Trešās atmodas iedvesmotāji un tribūni."
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis sarunājas ar Neatkarīgo, 16.03.2015.
====================================================
Zinātnieku nonākšana uz sēkļa ir likumsakarīga. Tieši priedīši, stradiņi, spērīši bija tie, kas "katastroikas" laika (1985-1991) noteica LPSR nākotnes virzības kursu - atpakaļ Rietumu civilizācijā. Pienācis saņemt algu par paveikto, tāpēc šādi raksti par īstenajiem "vainīgajiem" parādās "biezā" slānī. Pūtiet vien pīlītes arī turpmāk, profesori!

Atbildēt

Bauru valstis, kolonijas tiek ekspluatētas. Šī ekpluatācija kaklakungiem veicina arī dažādus citus labumus. Piemēram, gudrus, vērtīgus cilvēkus nav jāved ar varu pie sevis kā to darīja agrāk. Pietiek viņiem piedāvāt labumus un sliktākajā gadījumā viņi būs spiesti braukt un darīt kaklakungu labā. Sanāk kaklakungiem jebkurā gadījumā ir izdevīgi turēt badā bauru zinātni. Kā to panākt ir tehnikas jautājums, ir simts un viens paņēminiens. Pābraudīts paņēmiens ir visādu muļķīšu sabīdīšana vadošos amatos. Pie tam tiek sākts ar bauru elites veidošanu - bīdīt pie varas alkatīgus, bailīgus kangariņus

Atbildēt

Mūsdienās ap zinātni tāpat kā ap daudziem kultūras fenomeniem valda liela demagoģija un nepamatota retorika, nerunājot par galveno, būtiskāko, svarīgāko. Tas pilnā mērā attiecas uz zinātnes galvenās, būtiskākās, svarīgākās jēgas noklusēšanu vai izkropļošanu. Reti tiek fiksēta zinātnes fundamentālā misija, kura izpaužas divējādi. Pirmkārt, zinātnes misija kā armijas attīstības pamats. Otrkārt, zinātnes misija kā izglītības attīstības pamats. Vārdu sakot, zinātne savā visdziļākajā būtībā ir iesvētīta kalpot militārajai sfērai un izglītības sfērai, kas tā arī praktiski vienmēr ir noticis, bet reti atklāti izskaidrots. Zinātnes inovācijas vispirms ekspropriarē militāristi jeb politiskā vadība uztur zinātni armijas vajadzībām. Kad attiecīgās inovācijas ir devalvējušās militārajā sfērā, tad tās var nonākt saimnieciskās darbības sfērā, modernizējot tās tehnoloģisko arsenālu. XX gs. tādu piemēru netrūkst, tajā skaitā atceroties interneta un tā sociālo tīklu izdomāšanu militārajām vajadzībām. Taču jāņem ir vērā viens moments. Zinātnes misija kā armijas pamats nav vienādā mērā iespējama visās zemēs, bet tikai lielās un materiāli bagātās zemēs, kuras var uzturēt zinātnes fundamentālos pētījumus. Tas galvenokārt attiecas uz ģeopolitiski ambiciozām zemēm, kuras spēj pārvaldīt noteiktu teritoriju vienīgi pateicoties modernai armijai. Tādās zemēs armija ir valsts ģeopolitisko interešu garants, kā arī var būt valsts pastāvēšanas garants vispār. Tāpēc tādas zemes attīsta zinātni, lai nodrošinātu sava valstiskuma pastāvēšanu. Mūsdienās attīsta atomieročus. Atomieroču esamība mūsdienās ir kļuvusi valsts suverenitātes garants. Toties zinātnes misija kā izglītības pamats principā var būt katras zemes augstākajā izglītībā. Katrai zemei ir pa spēkam augstāko izglītību sintezēt ar zinātniskajiem pētījumiem. Katrai zemei ir pa spēkam panākt augstākās izglītības kadru nodarbošanos ar zinātni, kas labvēlīgi atsauksies uz izglītību. Loģika ir vienkārša: zinātniski piesātināta augstākā izglītība sagatavo labus skolotājus, labi skolotāji sagatavo labu jauno paaudzi. Var teikt – labu tautu vispār.

Atbildēt

Valdošās kliķes odiozo attieksmi pret zinātni, kas reizē ir arī attieksme pret izglītību, obligāti nākas adekvāti novērtēt jau tagad. Vērtējums katrā ziņā tiks dots nākotnē reizē ar visu LR kroplību objektīvu apskatu, kad uz LR visi lūkosies kā uz krimināli oligarhisku valsti ar spilgtu valstiskuma izkropļojumu. Patiesība par šodienas anormālo LR nekur nepazudīs. Patiesība sagaidīs savu laiku. Taču nekādā gadījumā nedrīkst klusēt arī pašlaik. Vai odiozā attieksme pret zinātni (par zinātni atbildīgo totāli nepiemēroto kadru izvēle un viņu šarlatāniskie risinājumi) ir uzskatāma par kaitniecisku darbību? Nē! Nav ticams, ka tā ir apzināti izplānota kaitnieciskā darbība. Visticamākais tā ir deģenerātu stihiski veiktā darbība. Tā ir attiecīgo kadru drausmīgā garīgā līmeņa determinēta darbība. Šie kadri ir spējīgi tikai uz deģeneratīvu darbību. Tā ir darbība, kuru ir veikuši deģenerāti – fundamentāli pagrimuši un demoralizējušies indivīdi. Tā ir darbība, par kuru ir atbildīgas valsts visaugstākās četras amatpersonas (zinātnes un izglītības sakarā). Mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pret šīm amatpersonām izturēties kā pret deģenerātiem, jo vienīgi deģenerāti var izrādīt odiozu attieksmi pret zinātni, izglītību. Tādējādi Vējonis, Mūrniece, Kučinskis, Šadurskis ir pilnā mērā pelnījuši apzīmējumu „deģenerāti”. Viņi ir visatbildīgākie par pretīgajām un atbaidošajām izdarībām Vaļņu ielā. Savukārt par viņiem un viņu deģeneratīvajām izdarībām atbildīgi ir tie cilvēki, kuri balsoja par tādiem bezjēdzīgiem hominīdiem. Principā tā ir tautas elektorāta atbildība. Bez tautas elektorāta līdzdalības deģenerāti netiktu pie varas. Ja pie varas būtu cilvēciski normāli cilvēki, tad nebūtu odiozās attieksmes pret zinātni, izglītību un Vaļņu ielas kabinetos nesēdētu totāli nepiemērots klerku kontingents. Tautas elektorāts ir panācis slavenā statusa pacēlumu. Tagad pie mums vairs nav „muļķu tauta”, bet tagad pie mums ir cēlāks monstrs - „deģenerātu tauta”. Vērtīgi nevērtīgajam latviešu miljonam ir par ko nopietni padomāt. Izglītības, zinātnes degradācija agri vai vēlu atsauksies uz zagšanas iespējām. Pienāks laiks, kad vairs nevarēs apzagt savējos un gribēsies doties zagt pie kaimiņiem. Tas kaimiņiem nepatiks, un viņi var realizēt Alfrēda Rozenberga nerealizēto priekšlikumu.

Atbildēt