Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar vakarpusē ir aizturējis valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš ilggadējo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, par kura iespējamām problēmām ar pielaidi valsts noslēpumam - galvenokārt saistībā ar viņa ciešajiem kontaktiem ar Krievijas dzelzceļa vadību - un sekojošu amata zaudēšanu tika baumots jau mēnešiem ilgi.

Jau pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka par aizturēšanas gatavošanu jau iepriekš ir bijis informēts satiksmes ministrs Anrijs Matīss - par to liecina ne tikai tas, ka šorīt pats ministrs personiski par aizturēšanu bija informējis abas ziņu aģentūras, bet arī tas, ka Matīss burtiski pirms pāris dienām ar acīmredzami sadomātu, nepatiesu ieganstu atteicies apmeklēt kādu tradicionālu dzelzceļnieku pasākumu.

Par to, ka Matīss jau laikus bijis informēts par aizturēšanu, liecina arī fakts, ka atšķirībā no citām līdzīgām situācijām ar KNAB veiktām aizturēšanām šoreiz ministrs nekavējoties bija gatavs paziņot, ka Magonis savu amatu zaudēs un ka vietā uz laiku nāks viņa pašreizējais vietnieks Aivars Strakšas, kurš ir uzņēmuma viceprezidents finanšu jautājumos. Ārkārtīgi operatīvi šorīt šī nomaiņa arī tika veikta.

Jau pirms divarpus nedēļām žurnāla Klubs baumu slejā bija publicēta šāda bauma, kas skaidri norādīja tieši uz Latvijas Dzelzceļu un Magoni: "Kamēr valsts tikusi pie jauna prezidenta, tikmēr krēsls saļodzījies kādam citam sevi par prezidentu nodēvējušam pilsonim. Milzīga valsts uzņēmuma šefa brāļošanās ar Austrumu kaimiņu tā nokaitinājusi NATO partnervalstis, ka mūsu specdienestiem pateikts "fas!" un ka amata ieņemšanai nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam atņemšana šim personāžam esot vairs tikai laika jautājums. Runā, ka glābiņš šoreiz nebūšot arī politiskā aizmugure un politiķu piebarošana ar dažādiem ziedojumiem - viņa liktenis esot izšķirts aiz valsts robežām, kur mūsējiem rokas par īsām. Tādēļ neformāli jau sākušies jauna "prezidenta" meklējumi."

Šī nav pirmā reize, kad Latvijas Dzelzceļš pēdējos gados saskaras ar KNAB: pērn KNAB veikta kratīšana notika uzņēmuma Nekustamā īpašuma direkcijā, konkrēti - tās vidēja līmeņa darbinieka Mārtiņa Grundmaņa darba vietā.

Par šo lietu tā arī nekas plašāk gada laikā nav kļuvis zināms, taču bija norādes, ka Grundmani saista personiska pazīšanās ar Magoni, un abi tika raksturoti kā ģimenes draugi. Tas daļēji varētu izskaidrot, kādēļ jau sākotnēji KNAB viesošanās pie nevienam nezināma vidēja līmeņa darbinieka tika neoficiāli tulkota kā "sveiciens" Magonim.

Kāds avots pērn Pietiek skaidroja, ka tieši Nekustamā īpašuma direkcija, nevis koncerna iepirkumu birojs administrē visus iepirkumus, kas saistīti, piemēram, ar visu dzelzceļa staciju un infrastruktūras remontdarbiem, un starp tiem ir vērienīgi iepirkumi.

KNAB veikta kratīšana tik ietekmīgā un politiski jutīgā valsts uzņēmumā kā Latvijas Dzelzceļš nav ierasta lieta, tādēļ fakts, ka tā skārusi zemāka līmeņa darbinieku, nevis kādu no vadības, kuluāros pērn tika interpretēta kā "sveiciena nodošana Magonim". Taču atšķirībā no šīs reizes pērn Satiksmes ministrijas, kas ir Latvijas Dzelzceļa valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, vadībā par uzņēmuma nonākšanu KNAB redzeslokā Pietiek teicās neko nezinām.

Pirms trim gadiem Pietiek bija veicis plašus pētījumus par Magoņa saimnieciskajiem darījumiem, kuriem toreiz tika veltīta arī KNAB pārbaude, taču tad šī pārbaude beidzās bez rezultātiem.

2011. gadā Latvijas Dzelzceļa vadītājs no kāda ārvalstu pilsoņa „u.c. ienākumos” - tikai vēlāk tika atklāts, ka tā ir aizdevuma atgūšana - saņēma 430 tūkstošus eiro: šī summa, ko Magonis bija deklarējis kā saņemtu no ārvalstu pilsoņa Ilkomjona Ahmadjonova, bija viņa gada lielākie ienākumi, kas vairāk nekā septiņkārt bija pārsnieguši Latvijas Dzelzceļā saņemto 39,6 tūkstošu latu lielo gada atalgojumu.

2012. gadā no arī iepriekšējos gados Magoņa dzīvē un amatpersonas deklarācijā bieži figurējušās Helēnas Bibikas viņš par trīs īpašumu pārdošanu (kā var noprast no amatpersonas deklarācijas) kopā bija saņēmis gandrīz 110 tūkstošus eiro un vēl 301,5 tūkstošus - kā atdotu parādu.

150 tūkstošu eiro parādu Magonim bija atdevusi līdz šim viņa īpašumā bijusī SIA Hanza kuģu aģentūra, bet jau pieminētais Ahmadjonovs Magonim bija nodrošinājis "u.c. ienākumus" 20 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to kopā Latvijas Dzelzceļa vadītāja pārējie ienākumi bija vairāk nekā deviņas reizes lielāki par viņa algu pamatdarbā.

Savukārt veikto darījumu vidū Magonis bija deklarējis ne tikai jau pieminēto summu saņemšanu un alimentus 20 tūkstošu latu apmērā, bet arī tādus mīklaini formulētus darījumus kā "zemes gabals Ādažu novadā" (divreiz pa 332 tūkstošiem eiro), "Mašīna MB SL" un "Mašīna BMW X6" (attiecīgi 17 757 un 35 784 eiro), kā arī "SIA Hanza Kuģu aģentūra 2500 kapitāldaļas" (56 457 eiro).

Tāpat, ja ticēt Magoņa amatpersonas deklarācijai, jau vairākus gadus strādājošā Krievijas uzņēmuma Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija daļu iegāde viņam bija izmaksājusi summu, kas mazāka par 4000 latiem, - deklarācijā šis darījums nav uzrādīts.

Savukārt iepriekšējos gados, spriežot pēc Magoņa valsts amatpersonas deklarācijām, LDz vadītājs sistemātiski nebija uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus.

Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu. Gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.

Savukārt 2005. gadā Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu. Turklāt Magonis ir labi zinājis par likumdošanas prasību deklarēt lielos darījumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.

Informēta par šīm dīvainībām, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova oficiālā vēstulē lika noprast, ka Magonim esot veikti „nodokļu administrēšanas pasākumi”, taču likumdošana neļaujot informēt par to rezultātiem. Tikmēr pats Magonis Pietiek atzina, ka pēdējo pāris gadu laikā neesot bijis VID un VID arī neesot interesējies par viņa amatpersonas deklarāciju vai ienākumiem un izdevumiem.

Pēdējā reize, kad Magonis skaidrojies ar VID, bijusi 2007. gada rudenī, kad viņš bijis toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks. Toreiz VID veicis pilnu viņa deklarācijas auditu. „VID mani un vairākus citus Kalvīša padomniekus tad ņēma pie dziesmas,” Pietiek iepriekš atzina Magonis, skaidri norādot – „vairāk nekas nav bijis”.

Magonis atzina, ka pēc VID 2007. gadā veiktā padziļinātā audita viņš esot administratīvi sodīts un VID aprēķinājis arī soda summu. Tā pamatā esot bijusi paša muļķība, neapzinoties, kā precīzi deklarācijā norādīt aizdevumu un tā atmaksu.

Pietiek iepriekš arī plaši aprakstījis to, kā, spriežot pēc Magoņa amatpersonas deklarācijām, jau kopš 2006. gada viņš sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Bibiku.

2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).

2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.

Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze neradīja pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.

2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārtiPro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.

Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot?

Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nebija veikusi, un arī iepriekšējais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, ne.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...