KNAB atklāj pārkāpumus Žagara "ziedojumu starpnieku" līgumos, uzdod izvērtēt ministrijai
PIETIEK07.04.2014.
Komentāri (10)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
skats uz ostu
20.04.2014. 00:55Ir tāds glums zutis, vārdā Jānis Jenzis, bijušais kult.ministru ārštata padomnieks. Interesanti, kur šis ņēma naudu, savu krogu atvēršanai? Runā, ka esot labos "draugs" Jurim Ž.
annamarija
09.04.2014. 10:07Un andrjuša vislaik tik prasīja un prasīja no valsts dotācijas. Vienmēr bija par maz.
FW
09.04.2014. 05:25Lato Lapsa mazliet ņirgājas par saviem lasītājiem, uzskatīdams tos par šaurpierītēm.
Finansējuma piesaiste vienmēr ir ārkārtīgi sarežģīts un ļoti smags uzdevums. Būtu mazliet debīli iedomāties, ka tas notiek atnākot vienam operas darbiniekam pie viena biezā un sakot - klau, iedod piķi LNO. Nevis mazliet, bet tā kārtīgi.
Un kas no tā pretī - a nu nekas īpašs, vienkārša tauta vai nu tevi apbrīnos vai zaļi skaudīs, protams, tā nelielā daļa, kura vispār kaut ko jēdz no operas.
Politiskā ziņā - kādi ieguvumi? A’ da nekādi - ne jaunupiem, ne zaķiem, ne āboltiņām tā žagara opera simts gadus nav interesējusi un vēl mazāk tas cik tu tur savu naudu būsi iestādījis. Protams, vari sapņot kaut ko par reputāciju, prestižu un citiem nemērāmiem ieguvumiem, kas patiesībā ir tikai marketinga triks, lai pielauztu tādus vientiešus kā tu.
Nu ko - potenciālais Operas mecenāts uz to laipni atbildētu - Paldies, es atradīšu labāku vietu, kur investēt savu naudu. Bet biļetes vislabākās tāpat varu atļauties.
Būtībā jau augstāk minētajā dialogā nekas īpaši nav samelots, to visi apzinās. Un tomēr nauda no mecenātiem LNO tika piesaistīta. Un tagad Lapsa iedomājas par to paņirgāties.
Kad kāds iedomāsies par 5 milijoniem euro nopirkt portālu Pietiek.com Lapsa noteikti arī starpniekam piedāvās 600 eur. Un pēc tam brīnīsies - kā tā? Kāpēc nekas nesanāca?
Cita lieta, ka neviens tādu naudu Lapsam nepiedāvās. Jo viņam ir paradums balstīties uz cita veida ienākumiem.
rausējs
09.04.2014. 03:50Kurš vēl teiks, ka Grende nepareizi izdarīja, ka atlaida Žagru, šito blēdi, krāpnieku, rausēju, izšķērdētāju? Un kurš par šo "izcilnieku" balsos EP?
Repše savā partijā savācis ne vienu vien šādu "eksemplāru" un mēģina iestštīt, ka viņi izmainīs Latviju. Hā, ha, ha...
bio
09.04.2014. 02:45»
jibiorio
Pareizi jau tu raksti - "ja". Bet ja tas sponsors, kāds Latvijas valsts uzņēmums, tāpat to ļimonu būtu ziedojis, kā to darījis katru gadu. Ko tad
Minētā līguma 4.2.3 .punkts paredzēja, ka gadījumos, kad sadarbības projektu vadītājs ir piesaistījis jaunus LNO sadarbības partnerus - atbalstītājus un/vai ziedotājus,
jibiorio
09.04.2014. 02:14»
vietējā policija
tak izlasi pamuļķi rakstu, ja pats vari atrast sponsoru, kurš operai ziedos ļimonu, tad par to dabūsi 10%. kā operas kase no tā kļūst plānāka
Pareizi jau tu raksti - "ja". Bet ja tas sponsors, kāds Latvijas valsts uzņēmums, tāpat to ļimonu būtu ziedojis, kā to darījis katru gadu. Ko tad?
vietējā policija
09.04.2014. 01:48»
Pasaules policija
Ha, ja personai ir izmaksāta nauda prettiesiskā veidā, t.i., operas kase kļuva par 11'000 latu plānāka prettiesiskas rīcības rezultātā, tad kāds vēl papildus izvērtējums ir nepieciešams, lai secinātu, ka ir nodarīti zaudējumi
tak izlasi pamuļķi rakstu, ja pats vari atrast sponsoru, kurš operai ziedos ļimonu, tad par to dabūsi 10%. kā operas kase no tā kļūst plānāka?
Nolādētais Žagars!
08.04.2014. 20:02Un Operas tehniskie darbinieki spiesti strādāt par grašiem...
Pasaules policija
08.04.2014. 19:20Ha, ja personai ir izmaksāta nauda prettiesiskā veidā, t.i., operas kase kļuva par 11'000 latu plānāka prettiesiskas rīcības rezultātā, tad kāds vēl papildus izvērtējums ir nepieciešams, lai secinātu, ka ir nodarīti zaudējumi?
velns parāvis
08.04.2014. 15:27kad tiks atcelts šis zagļiem labvēlīgais likums par noilgumu ?! Divi gadi - tas ir vairāk kā smieklīgi !
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
