KNAB: Miljons ir tāds sīkums, toties pudele – nopietna lieta
Pietiek lasītājs15.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrību tikko pamatīgi nošokēja atgādinājums par to, ka kādreizējā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša pirms dažiem gadiem uzrakstītais iesniegums, ka viņam ticis piedāvāts miljons eiro liels kukulis saistībā ar skandalozā Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska korupcijas lietu, toreizējās KNAB vadības nevērības dēļ tā arī palicis bez ievērības.
Miljons EUR esot piedāvāts par palīdzību miljonāram Osinovskim, lai tas varētu tikt pie maigāka soda. Toreiz, 2016. gada martā tikusi pat ierakstīta telefona saruna, kurā nu arī publiski dzirdams, ka Osinovskis atzīst, ka viņam prasīta nauda "priekš KNAB" un ka starp prasītājiem esot bijis pat toreizējais Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Taču KNAB un šīs iestādes toreizējam vadītājam Jaroslavam Streļčenokam tas viss nav šķitis ievērības cienīgs, un Streļčenoks vienā mierā ir ignorējis Juraša ziņojumu par notikušo. Ies nu piepūlēties kaut kāda nieka miljona sakarā.
Taču, ja palūkojamies, kādi uzvārdi izskan – "Vienotībai" pietuvinātais Jānis Dambītis, ZZS tuvu stāvošais Artis Stucka, tad viss kļūst skaidrs. Šī lieta bija pārāk nopietna, lai kuslais KNAB riskētu tajā iepīties.
Tā nu iestādei, kas labi zināja, kur drīkst un kur nav vēlams bāzt pirkstus, lai cilvēki to neuzskatītu par bezcerīgu liekēdi, atlika taisīt troksni citur.
Zīmīgi, ka tieši tajā laikā KNAB, piemēram, vērsa sabiedrības uzmanību citā virzienā – uz "Vienotībai" un tās vadonei Solvitai Āboltiņai traucējošā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa it kā nodarīto.
Tad pret Krūmiņu tika uzsākta lieta par tirgošanos ar ietekmi, kuru nupat prokuratūra atmeta KNAB atpakaļ kā tādu, kurā nav pierādījumu. Citiem vārdiem – kā safabricētu.
Tieši tad arī parādījās gluži smieklīgā lieta pret to pašu Krūmiņu, kur tika mēģināts pierādīt, ka par pudeli alkohola panākts, ka valsts iestāde pieņem ekspluatācijā jaunbūvi…
Lai nu kā būtu ar KNAB nezūdošo ticību pudeles spēkam, taču nodokļu maksātājiem gan nav vienalga, ka iestāde uzspļauj ziņām par miljonu EUR lielu kukuli, neko neizmeklē, bet visus spēkus, intelektu un resursus veltī tam, lai mēģinātu pierādīt, ka lielākā nelaime sabiedrībai ir, iespējams, 30 EUR vērta dāvana.
Vai pēc notikušā tiešām kāds vēl naivi domā, ka šajās lietās nebija izpatikšanas tolaik ietekmīgiem politiķiem un politiķēm.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
