Iesaki rakstu: 
Prokurora Māra Lejas dotie uzdevumi nav devuši vēlamos rezultātus, un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, viņa meitas Maijas Krieviņas un Jūrmalas mēra Gata Trukšņa vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, turklāt nav iespējams savākt papildu pierādījumus, tāpēc kriminālprocess izbeidzams, - ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 4. septembrī ir nācies izbeigt kriminālprocesu pret šīm personām.
2016.gada septcmbrī KNAB bija uzsācis kriminālprocesu par Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu un darbinieku darbībām, kas saistītas ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamo dokumentu viltošanu attiecībā uz viesnīcu Jūrmalā, Turaidas ielā.
Savukārt 2018. gada aprīlī prokurors M.Leja pieņēma lēmumu no šī kriminālprocesa izdalīt jaunu – pret J. Krūmiņu, M. Krieviņu un G. Truksni par to, ka Jūrmalas mērs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu esot pieņēmis kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Taču to, ka G. Truksnis par dzīvokli tiešām nebūtu maksājis, KNAB tā arī neizdevās pierādīt.
„Pierādījumi nav pietiekoši, lai ar pietiekami augstu ticamību apstiprinātu izmeklēšanas sākumstadijā izteikto pieņēmumu, ka starp J.Krūmiņu, M.Krieviņu un G.Truksni jau 2015.gada pavasarī notikusi prettiesiska vienošanās par dzīvokļa bezatlīdzības lietošanu un šāda lietošana aizsākusies jau 2015.gada pavasarī,” nācies secināt KNAB. Pierādīts tikai tas, ka G. Truksnis dzīvoklī mitinājies 2016. gada rudenī, taču par šo laiku ir slēgts līgums un veikta apmaksa.
Interesanti, ka, mēģinot gūt apstiprinājumu sākotnējām aizdomām, KNAB veicis pat dzīvokļa iemītnieku vajadzībām patērētā ūdens apjoma analīzi. Taču arī te veiksme KNAB nav uzsmaidījusi:
„Nav konstatēts, ka laikā no 2015.gada maija līdz 2016.gada septembrim apartamenti (..) tiktu izmantoti pastāvīgai dzīvošanai, jo pēc aukstā un siltā ūdens skaitītāju rādītājiem redzams, ka minētajā laika periodā patērēti tikai
Mēģinot pierādīt aizdomās turēto vainu, KNAB ir arī nopratinājis iespaidīgu skaitu objekta iemītnieku, taču viss velti – arī no viņu sniegtajām liecībām vajadzīgos pierādījumus nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
