KNAB nesaskata nekā aizdomīga tajā, ka ministra padomnieks ar 740 latu algu vizinās 45 000 eiro vērtā "BMW"
PIETIEK20.12.2012.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atklājis nekādus pārkāpumus faktā, ka, kaut arī finanšu ministra padomnieka Jāņa Dambīša vienīgais oficiālais ienākumu avots ir darba alga Finanšu ministrijā, kur viņš mēnesī saņem aptuveni 740 latu pēc nodokļu nomaksas, nepieciešamība uzturēt sevi ģimeni, kurā ir divi bērni, viņam nav liegusi sākt pārvietoties pilnīgi jaunā BMW 520 automašīnā, kuras cena sākas no 45 tūkstošiem eiro.
Šā gada janvārī Wess Select autosalonā nopirktais auto nevis ir reģistrēts uz Dambīša vai kāda viņa ģimenes locekļa vārda, bet gan oficiāli pieder mazpazīstamajai SIA Ekonomiskās drošības aģentūra.
Arī tās tiešo īpašnieku vidū Dambīša vārds nav atrodams, - puse uzņēmuma kapitāldaļu, kā rāda Lursoft dati, pieder kādas Latvijas apdrošināšanas sabiedrības drošības dienesta vadītājam Igoram Bobiram un viņa, pēc visa spriežot, dzīvesbiedrei Tatjanai, kā arī 1977. gadā dzimušajam Raitim Dolgovam un tikpat nepazīstamajai SIA Principale.
Šī tikai pagājušā gada oktobrī dibinātā SIA par 25% Ekonomiskās drošības aģentūras kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi šā gada jūnijā, un tieši caur to tad arī ekonomiskās drošības biznesā ienācis finanšu ministra padomnieks Dambītis, kurš, kā rāda Lursoft dati, ir Principale vienīgais īpašnieks un dibinātājs.
Kā Dambīša SIA adrese norādīta Rīga, Tērbatas iela 14-2: interesanti, ka viss Tērbatas ielas 14 nekustamais īpašums pieder kādai SIA Tērbatas 14 centrs, kuras īpašnieki slēpjas aiz kāda Kiprā reģistrēta ofšora, bet kuras juridiskā adrese ir tā pati, kas finanšu ministra padomnieka firmai – Tērbatas 14-2.
Pietiek jau informēja - nav skaidrs, par kādu naudu Dambītis varētu būt iegādājies SIA Ekonomiskās drošības aģentūra kapitāldaļas: finanšu ministra padomnieks oficiāli nebija deklarējis ne uzkrājumus, ne citus ieņēmumu avotus, savukārt uzņēmuma kapitāldaļas būtu bijušas pietiekami vērtīgas, ja patiešām būtu noticis reāls darījums, - Ekonomiskās drošības aģentūra pērn guvusi vairāk nekā 18 tūkstošu latu peļņu. Dambīša lietotā automašīna ir uzņēmuma vienīgais transportlīdzeklis.
Kā norādīts Ekonomiskās drošības aģentūras gada pārskatā, tās „problēma bija saistīta ar jaunu klientu piesaistīšanu. Uzņēmuma problēmas atrisinājums tiek saistīts ar uzņēmuma saimnieciskās darbības paplašināšanu”.
Saistībā ar šīm neskaidrībām Pietiek vērsās KNAB, kurš nu pēc trīs mēnešus ilgas pārbaudes nonācis pie secinājuma, ka nekā aizdomīga un nekādu pārkāpumu aprakstītajos faktos nav, savukārt daļu iesniegumā minēto faktu pārsūtījis Valsts ieņēmumu dienestam. Šodien publicējam pilnu KNAB atzinumu par šīs pārbaudes rezultātiem:
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2012.gada 10.septembrī saņēma Jūsu iesniegumu par finanšu ministra padomnieka nodokļu administrēšanas jautājumos Jāņa Dambīša kā valsts amatpersonas iespējamiempārkāpumiem, izmantojot transportlīdzekli BMW 520, kas pieder SIA Ekonomiskās drošības aģentūra, kā arī J.Dambītim iegādājoties minētās kapitālsabiedrības kapitālā daļas, izmatojot valsts amatpersonas deklarācijā nedeklarētos ienākumus.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu Birojs kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonā darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.
Savukārt saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 28.panta pirmās daļas 1.punktu Valsts ieņēmumu dienestam, atbilstoši šā likuma 23.pantra otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Iesnieguma likuma 4.panta otro daļu, Jūsu 2012.gada 7.septembra iesniegums daļā par J.Dambīša iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu un izdevumu neatbilstību ienākumiem pēc piekritības 2012.gada 13.septembrī pārsūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona vai tās radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Informējam, ka Birojs savas kompetences ietvaros izvērtējot Jūsu iesniegumā minēto informāciju par J.Dambīša darbībām, dibinot SIA Principale un nomājot no SIA Ekonomiskās drošības aģentūra transportlīdzekli BMW 520, nekonstatēja faktus, kas liecinātu par to, ka finanšu ministra padomnieks nodokļu administrēšanas jautājumos J.Dambītis koleģiāli vai vienpersoniski būtu sagatavojis vai izdevis administratīvos aktus, veicis uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā arī būtu veicis citas ar finanšu ministrija padomnieka amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām, vai realizējis sava valsts amatpersonas amata pilnvaras interešu konflikta situācijā.
Ņemot vērā minēto, Birojs pārbaudē nekonstatēja, ka finanšu ministra padomnieks nodokļu administrēšanas jautājumos J.Dambītis būtu pārkāpis likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.”
Kā Pietiek rakstījis jau iepriekš, Dambītis, ļoti iespējams, ir tas „JD”, kuram veltīta izziņa - informācijas apkopojums, kas savulaik tika izņemts kratīšanā pie apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga. Saskaņā ar šo izziņu „JD” līdz 2001. gada beigām strādājis Ekonomikas policijā, bet darba attiecības pārtrauktas, jo radušās aizdomas par to, ka „JD” piesedz nelegāla alkohola un cigarešu tirgotājus Rīgas Centrāltirgū.
Turklāt finanšu ministra Vilka padomnieku Dambīti Pietiek avoti minējuši starp personām, kas manītas Einara Repšes vadītās biedrības Latvijas attīstībai apspriedēs. Kā zināms, biedrību izveidojuši tādi miljonāri kā, piemēram, Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Olafs Berķis.
Dambītis tiek minēts arī kā galvenais VID un Muitas reorganizācijas un amatpersonu nomaiņas organizētājs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
