KNAB priekšnieka amata kandidātes vīrs apkrāptajiem darbiniekiem norādījis uz sievu - KNABisti

1997. gadā, rakstot par uzņēmēja Andreja Kondrāta metodēm, mediji minēja, ka bijušais uzņēmuma Ex Voto prezidents un tūrisma aģentūras Latvijas brīvdienas direktors vairāk nekā diviem desmitiem kreditoru parādā palicis aptuveni 600 tūkstošus latu, piekrāpis gan kādu putnu audzētavu, gan tūristu grupu, kas samaksājusi par nenotikušu braucienu. Tāpat mediji ziņoja gan par krimināllietu, kas par krāpšanu ierosināta pēc kādas privātpersonas iesnieguma, gan par kreditoru lēmumu iesniegt prasību par krimināllietas ierosināšanu pret Kondrātu par firmas Ex Voto ļaunprātīgu novešanu līdz bankrotam. Pēc tam Kondrāts vēl pāris reizes mēģināja kandidēt vēlēšanās, pēc kā viņa vārds no publiskajiem reģistriem pazuda.

Nu izrādās, ka iemesls, kāpēc Kondrāta vārds vairs nav bijis atrodams, ir – 2005. gadā viņš apprecējies ar Lienīti Šikori, kas šajā laikā KNAB no izziņas izdarītājas bija kļuvusi par izmeklētāju, un pieņēmis sievas uzvārdu, kļūstot par Andreju Šikoru. 2008. gadā, kad Šikore tika iecelta par KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāju, Andrejam Šikoram, kā rāda Lursoft datu bāze, jau piederēja kapitāldaļas veselos trīs uzņēmumos – SIA Andreja Kondrāta būvniecības birojs, SIA Baltic Building Media Group un SIA Tipveidaprojekti. Savukārt divās no šīm trim firmām to darbinieki ir ilgstoši tiesājušies, lai atgūtu jau pirms vairākiem gadiem nesaņemto atalgojumu, prāvās uzvarējuši, taču pie atalgojuma tā arī nav tikuši, jo uzņēmumi šai laikā izputējuši.

„Firma Baltic Building Media Group izdeva žurnālu Mans nams ir mana pils. Tur, kā pārliecinājos uz savas ādas, bija prakse pieņemt darbā, noslēgt darba līgumu, pirmo mēnesi skaisti samaksāt, tad otrajā samaksāt drusku vēlāk un drusku mazāk, tad trešajā vai nu nemaz vai kaut ko drusku. Un tad, kad cilvēks bez naudas paziņoja, ka vairs nestrādās, pieņēma darbā nākamo. Šikora loģika acīmredzami bija - neies jau pārsimt latu dēļ sniegt prasību tiesā,” Pietiek stāsta viens no apkrāptajiem darbiniekiem.

Šajā ziņā Šikors gan pārrēķinājies tāpat kā deviņdesmitajos gados, - apkrāptie darbinieki tomēr iesnieguši tiesā pat vairākas prasības. Tomēr pat tad Šikors mēģinājis tiesai apgalvot, ka šīs prasības esot nepamatotas, jo viss atalgojums esot izmaksāts. Taču tiesa konstatējusi, ka šie apgalvojumi, kas turklāt iesniegti rakstveidā, ir bijuši melīgi.

Pietiek rīcībā esošais Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009. gada 6. marta spriedums lietā, kurā izskatīta Sandras Ruicēnas, Ilzes Trukšānes, Dzintara Meļņa, Dzidras Rudzītes, Aijas Kivlenieces (Kalniņas) un Kristiānas Kārkliņas prasība pret Šikora firmu par darba algas un autoratlīdzības piedziņu, rāda, ka Šikors ir atklāti ignorējis gan darba likumdošanu, gan darbinieku likumīgās prasības.

Piemēram, par Ruicēnas prasību spriedumā atzīts: „2007.gada 26.septembri S. Ruicēna iesniedza atbildētājam atlūgumu, jo SIA BBMG nebija samaksājusi darba algu par 2007.gada augusta mēnesi un autoratlīdzību par darbu pie žurnāla Mans Nams ir Mana Pils 2007.gada septembra numura. Atlūgums no tika pieņemts un ar 2007.gada 26.septembri izdoto rīkojumu Nr. RV-03-14/07 S. Ruicēna tika atbrīvota no darba ar 2007.gada 26.septembri. Ne rakstisku aprēķinu, ne attiecīgi aprēķināto un viņai pienākošos naudas summu, kādu pienācās saņemt saskaņā ar noslēgtā Darba līguma 4.1.punktu un Darba likuma 128. pantu, līdz 2008.gada 3.martam nav saņēmusi.”

Līdzīgi klājies arī citiem kolektīvās prasības iesniedzējiem, - arī attiecībā uz viņiem Šikors dažādi mēģinājis novilcināt laiku. Tāpat viņš rīkojies arī attiecībā uz tiesu – piemēram, tiesa 2009. gada februārī konstatējusi, ka no Šikora 2008. gada 7. oktobrī tiesā saņemts iesniegums, kurā izteikts lūgums atlikt lietas izskatīšanu līdz... „2009. gada jūnijam, kad plānojas viņa atveseļošanās”.

Šikors, kā rāda spriedums, arī tiesai mēģinājis melīgi apgalvot, ka visu pienākošos atalgojumu darbiniekiem viņa uzņēmums esot samaksājis. Tas arī konstatēts spriedumā, piemēram, par Trukšānes prasību: „Pretēji atbildētāja rakstveida paskaidrojumos minētajam apgalvojumam, ka I. Trukšānei ir samaksāta viņai visa pienākošā darba samaksa un autoratlīdzība, no prasītājas pievienotā DnB Nord Bankas algas konta izraksta, kas datēts ar 2008. gada 8. februāri izriet, ka darba devējs nav pārskaitījis I. Trukšānes norādīto darba algu par 2007.gada septembra mēnesi Ls 102,37 un Ls 15,79 apmērā par oktobra mēnesi, kā arī autoratlīdzību Ls 300 apmērā (1.1.49-51).”

Darbinieki sūdzējuši tiesā arī otru bijušā Kondrāta, tagadējā Šikora uzņēmumu Andreja Kondrāta būvniecības birojs, un arī šajā tiesvedībā prasības apmierinātas, taču reāli tas apkrāptajiem darbiniekiem nekā nav devis, jo pēc visu instanču iziešanas izrādījies, ka nu jau vairs no uzņēmumiem nekas nav paņemams. „Laikā, kad algas netika izmaksātas, firmai nauda vēl bija, reklāmdevēji dāsni maksāja, un par to ir arī dokumenti, bet viņš vienkārši nemaksāja darbiniekiem algas un visiem teica, ka viņi var darīt ko grib, jo viņa sieva strādā KNAB,” stāsta viena no darbiniecēm.

Par to, ka Šikore patiešām piedalījusies vismaz dažos vīra uzņēmējdarbības pasākumos, liecina fakts, ka viņa, kā apliecina Šikora bijušie darbinieki, jau vairākus gadus būdama KNAB darbiniece, darba laikā ir piedalījusies atsevišķās vīra firmu darba sapulcēs. Pagaidām Pietiek rīcībā nav ziņu par to, kā vēl izpaudusies Šikores līdzdalība vīra uzņēmējdarbībā.

Ne KNAB, ne pati Šikore otrdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja neuzskata, ka ir pārāk iesaistījusies sava dzīvesbiedra Andreja Šikora (iepriekš Kondrāta) uzņēmējdarbības un reputācijas problēmu risināšanā. Tāpat ne KNAB, ne Šikore neatbildēja ne uz jautājumu, vai viņa neuzskata, ka viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbības problēmas met ēnu uz viņas reputāciju, ne uz jautājumu, vai viņa ir lietas kursā par daudzu personu pretenzijām pret viņas dzīvesbiedru, vainojot to krāpšanā, algu neizmaksāšanā utt.

Novērtē šo rakstu: