KNAB sācis pārbaudes par Grigules pagājušā gada reklāmu finansējumu, Grigule mēgina "nojaukt pēdas" ar vecu KNAB atzinumu
L. Lapsa10.06.2014.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par nesakritībām starp līdzšinējās Saeimas deputātes Ivetas Grigules (ZZS) publiskajiem paziņojumiem par viņas reklāmas kampaņas finansējuma avotiem un datiem, kas atrodami viņas amatpersonas deklarācijā. Tikmēr no Grigules Saeimas elektroniskā pasta adreses Pietiek trešdien saņēma kādu divus mēnešus senu KNAB atzinumu par līdzīgu, taču pilnīgi citu tēmu
Pērn, sākoties Grigules masveidīgai reklāmas kampaņai, viņa apgalvoja, ka to apmaksājot pati un viņai pašai personiski naudu reklāmām "sametuši atbalstītāji". Taču, ja ticēt Grigules iesniegtajai amatpersonas deklarācijai par pagājušo gadu, viņa ne tikai neesot tērējusies reklāmām, bet arī ne santīma neesot saņēmusi no slepenajiem atbalstītājiem.
"Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) Dziesmu un deju svētku laikā Latvijas televīzijās izvērš savu reklāmas kampaņu, taču tās izmaksas neatklāj. Tik pat noslēpumaina kā par finansēm, Grigule ir arī par savas kampaņas mērķiem. Pēc politiķes stāstītā, Latvijas Televīzijā, LNT un TV3 pārraidīto uzrunu iedzīvotājiem mērķis esot "grūtajā laikā, kad Latvija virzās uz eiro ieviešanu, kārtējo reizi runāt par vērtībām", jo bieži vien tiekot izdarīts spiediens, lai cilvēki atsakās no vērtībām un kļūst liberāli," - tā pagājušā gada jūlijā ziņoja ziņu aģentūras.
Toreiz Grigule uz jautājumu, vai viņas personiskā reklāmas kampaņa ir tapusi, lai gatavotos kādām lielākām politiskajām ambīcijām nākotnē un pirms tam vairotu savu popularitāti, atbildēja, ka "tad jau neviens nevar iet tribīnē", ja politiķiem uzreiz tiekot pārmestas ambīcijas. Grigule toreiz arī apliecināja, ka viņa nav nevienas partijas biedre, tāpēc "būs jārisina jautājums, kurā partijā iestāties".
Savukārt saistībā ar vērienīgās un pietiekami dārgās reklāmas kampaņas finansētājiem Grigule toreiz atklāja tikai to, ka naudu šīm reklāmām "sametuši" atbalstītāji, taču viņu vārdus deputāte atteicās nosaukt. Taču gan šiem ienākumu avotiem, gan arī izdevumiem vajadzēja parādīties Grigules amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu, taču tajā nekas tāds nav uzrādīts.
Ja ticēt Grigules deklarācijai, patiesībā nekādu "naudas sametēju" neesot bijis un mediji viņas reklāmas publicējuši par baltu velti, - izņemot algu Saeimā, Lauku atbalsta dienesta maksājumu un vienu pabalstu, deputātei pērn nekādu oficiālu ienākumu neesot bijis. Tāpat arī deklarācijas darījumu sadaļā Grigule nav uzrādījusi, ka būtu slēgusi kādus darījumus par savu reklāmu izvietošanu.
Jāpiebilst, ka Grigules jaunāko reklāmu apmaksātāja pirms Eiroparlamenta vēlēšanām jau bija Zaļo un zemnieku savienība. Taču pērn, kad viņa vēl nebija nevienas partijas deputāte, jo no Zaļās partijas bija izslēgta, Grigule savas reklāmas vismaz oficiāli apmaksāja pati.
Pati Grigule šo pretrunu starp saviem publiskajiem apgalvojumiem un amatpersonas deklarācijā uzrādīto nav vēlējusies skaidrot. Toties no viņas Saeimas deputātes elektroniskā pasta adreses Pietiek trešdien saņēma divus mēnešus senu KNAB atzinumu, to mēģinot uzdot par jaunās pārbaudes rezultātu.
Taču jaunā pārbaude ir sākta pēc Pietiek šā gada 5. maija iesnieguma, un KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par tās sākšanu Pietiek paziņoijis oficiālā vēstulē, kas datēta ar 6. jūniju. Savukārt Grigules piesūtītais atzinums datēts ar šā gada aprīli.
Šajā iesniegumā runa ir tikai un vienīgi par atbildes sniegšanu uz pašas Grigules šā gada 20.marta iesniegumu "ar lūgumu sniegt informāciju par Biroja veiktās pārbaudes (Ivetas Grigules uzrunas pārraidīšana televīzijas kanālos XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā) rezultātiem".
KNAB atzinis, ka "reklāma - I.Grigules uzruna Latvijas televīzijas kanālos LNT, TV3, TV6 un LTV1 XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, neatbilst Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai, kā arī minētās reklāmas kampaņa tika izvietota laika periodā no 2013.gada 4.jūlija līdz 2013.gada 7.jūlijam, kas nav Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas periods, tādējādi nav pārkāpti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi. Vienlaikus Birojs nekonstatēja Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu pārkāpumus".
Pārbaude par Pietiek publikācijā un iesniegumā minētajiem faktiem tikai tagad ir sākta. Turklāt ar iesniegumu saistībā ar Grigules finansēm Pietiek ir vērsies arī Valsts ieņēmumu dienestā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
