KNAB sākts kriminālprocess par Liepājas SEZ autoiepirkumu; ar vienu no mašīnām braukā Sesks
PIETIEK01.05.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdienas vizīte Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē saistīta ar šajā dienā - 29. aprīlī uzsāktu kriminālprocesu par iespējamām nelikumīgām darbībām 2011. gada maijā-jūnijā notikušā iepirkumā par automašīnu piegādi pārvaldes vajadzībām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no ar izmeklēšanu saistītiem avotiem.
29. aprīlī KNAB sācis kriminālprocesu, kurā izmeklē iespējamas nelikumīgas darbības, ko veikusi Liepājas SEZ pārvaldes iepirkumu komisija kādā pirms gandrīz diviem gadiem notikušā autoiepirkumā. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 327. panta (Dienesta viltojums) 1. daļas, tas ir, par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu, vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona.
Izmeklēšanai tuvi avoti Pietiek norāda uz laika posmu no 2011. gada maija sākuma līdz jūnija beigām. Šajā laikā noticis iepirkuma konkurss par tiesībām veikt automašīnu piegādi Liepājas SEZ pārvaldei. Pietiek Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā neizdevās atrast informāciju par šādu autoiepirkumu SEZ pārvaldei.
Zināms, ka ar Liepājas SEZ dienesta auto pārvietojas gan Liepājas mērs, vienlaikus SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks, gan SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš (attēlā kopā ar Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu, kurš redzams no labās). Abi ceturtdien visas dienas garumā uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
Vēlāk pašā vakarā Liepājas mērs ar īsziņas starpniecību apstiprināja, ka Liepājas SEZ dienesta auto, kuru viņš izmanto, iepirkts tieši 2011. gadā. Arī Seska valsts amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu atrodams, ka viņam ir nodota lietošanā VolksWagen dienesta vieglā automašīna, kuras izlaides un reģistrācijas gads minēts 2011. Uzstājot, ka atbildēs tikai rakstiski, Sesks skaidroja, ka KNAB viņu nav iztaujājis, "jo neesmu SEZ izpildaparātā".
Pirms tam Pietiek īsziņā bija informējis Sesku, ka gatavo rakstu par KNAB izmeklēto auto iepirkumu, kas attiecas uz mašīnu, ar kuru pārvietojas arī Liepājas mērs. Neilgi pēc tam no Seska pienāca īsziņa: "Ko lai dara, atbildēt?" Pēc visa spriežot, Liepājas mērs vēlējās ar kādu konsultēties, pārsūtot Pietiek jautājumus, bet bija kļūdījies ar adresātu.
Pēc Pietiek informācijas, kas gūta no izmeklēšanai tuviem avotiem, pirmdien notikušajā kratīšanā Liepājas SEZ pārvaldē KNAB operatīvie darbinieki izņēmuši pārvaldes vecākās ekonomistes Evitas Pērkones darba kabinetā esošu datoru. Tieši caur Pērkones rokām pēdējos 9 gadus gājuši Liepājas SEZ iepirkumi, viņa nodarbojusies ar iepirkumu dokumentu sagatavošanu. Pati Liepājas SEZ ekonomiste uz Pietiek zvaniem ceturtdien neatbildēja, bet viņas mobilais tālrunis nebija atslēgts.
Gan Sesks, gan Krieviņš Liepājas domē ievēlēti no Liepājas partijas, kuras valdē abi ir. Ceturtdien Liepājas partijas sadarbības partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijā sastaptie raustīja plecus un Pietiek apgalvoja, ka par Liepājas SEZ notikušo KNAB vizīti neko sīkāk nezinot. Neoficiāli kāds zaļzemnieks pauda aizdomas, ka tas uzskatāms par "priekšvēlēšanu sveicienu" no politiskajiem konkurentiem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
