KNAB vērsies Ģenerālprokuratūrā par ostas objektu nonākšanu Šķēļu ģimenes rokās
L. Lapsa07.05.2011.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) oficiāli vērsies pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās. Ģenerālprokurors informēts par šo „zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem”, kā arī par to, ka, „lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos”. Šo nelikumību rezultātā valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus latu.
Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām.
Bethers KNAB informēja, ka jau gandrīz gadu viņš Privatizācijas aģentūras valdei un padomei, Valsts zemes dienestam, Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei un Tieslietu ministrijai uzstājis, ka šo zemesgabalu lietošanas mērķis noteikts nepareizi, un ministrija beigu beigās tiešām atzinusi, ka pielaista kļūda. Taču labot būtiskāko – pārrēķināt zemes cenu – Privatizācijas aģentūras valde (kura tieši šajā laikā valdes loceklis bija arī par „Šķēles pastnieku” saukātais Mihails Pietkevičs) kategorisku atteikusies.
„Kopumā trīs zemesgabali pārdoti par 2 059 940 latiem. Pēc manām aplēsēm tie bija jāpārdod par 5 420 894 latiem, tātad valsts nav saņēmusi 3 360 954 latus. Ceturtais (ar kadastra Nr. 0100 010 0051) ar visu nepareizo lietošanas mērķi nodots Valsts nekustamo īpašumu pārvaldījumā, uzzināt tā tālāko likteni man nav nekādu iespēju. Taču neticu, ka tur kāds steigtos mainīt lietošanas mērķi un nomas maksa par to visdrīzāk tiek iekasēta pazeminātā apmērā,” – tā iesniegumā KNAB norādīja Bethers.
Nu KNAB pārbaudi pabeidzis un ģenerālprokuroram ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu izmantot Prokuratūras likumā prokuroram noteiktās pilnvaras uzlikt par pienākumu Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām pārskatīt minēto četru zemes gabalu noteiktā spēkā esošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību faktiskajam lietošanas mērķim.
„Vēstulē informējām ģenerālprokuroru arī par minēto zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, ka, lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos),” norādīts KNAB sniegtajā informācijā par pārbaudes rezultātiem.
Tāpat KNAB lūdzis ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju saistībā ar šo pašu lietu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par 2006.gada 22.augusta Ministru kabineta izdoto noteikumu Nr.690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem).
Pārbaudē KNAB konstatējis, ka ne Rīgas dome (kur lēmumu pieņemšanas laikā Tautas partijas pārstāvji vēl ieņēma nozīmīgus posteņus), ne Šķēļu ģimenes uzņēmums Rīgas jahtu centrs Andrejosta likumā nav ievērojuši likumdošanā noteikto pienākumu rosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, līdz ar ko ne Valsts zemes dienests, ne Privatizācijas aģentūra nevarēja noteikt zemes gabaliem savādāku vērtību nomas un privatizācijas vajadzībām, kura līdz ar to būtu ievērojami augstāka.
Tāpat KNAB īpašu uzmanību piesaistījuši Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumi Nr. 690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, ar kuriem no Rīgas brīvostas robežām tika izslēgti arī pēcāk Šķēļu ģimenes rokās nonākušie zemesgabali, - jau pēc astoņām dienām Privatizācijas aģentūrā tika reģistrēts Šķēļu uzņēmuma ierosinājums šos zemes gabalus privatizēt, turklāt tas notika precīzi vienu dienu pirms Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa - 2006.gada 31.augusta.
Kā norāda KNAB, šie Tautas partijas pārstāvja Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta noteikumi, no kuriem acīmredzams ieguvējs (iespējams, uz valsts rēķina „ietaupot” vairāk nekā trīs miljonus latu) bija Šķēles ģimenes uzņēmums, „tika izdoti steidzamības kārtībā, tādējādi, iespējams, neievērojot 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 Ministru kabineta kārtības rullis (redakcija spēkā no 2006.gada 19.maija līdz 2007.gada 31 .decembrim) noteikto kārtību, kādā tiek izskatīti Ministru kabineta noteikumu projekti”.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 56,72% uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta pieder SIA INPO 1. Šī SIA simtprocentīgi pieder uzņēmumam Privāto aktīvu pārvalde, bet tas – SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Savukārt šajā SIA pa 10 procentiem pieder Šķēles ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim un Šķēles grāmatveža Harija Krongorna dzīvesbiedrei, savukārt pārējie 80 procenti – Šķēles dzīvesbiedrei Kristiānai Lībanei-Šķēlei un abām meitām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
