Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko dara digitalizācija

Jāzeps Baško juniors
11.04.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai viedais pulkstenis, kas rāda jūsu pulsu un noieto soļu skaitu, ir atrisinājis kādu problēmu, kas eksistēja pirms pulksteņa iegādes? Vai dzīvojāt pastāvīgā diskomfortā, nezinot, cik soļus esat mērojis?

Protams, pulksteni var arī izmantot, lai “institucionalizētu” dienas veselības minimumu. Tā vietā, lai tērētu pašdisciplīnas ierobežoto kapacitāti normas ievērošanai, jūs nu varat to izmantot citiem sevis pieskatīšanas uzdevumiem. Bet vai tiešām tas ir tikai uz labu? Vai tad ar paļaušanos uz tehnisku soļu minimuma uzturētāju jūs nepalaidīsiet garām citus signālus, kas varbūt liecinās, ka soļu nostaigāšana šodien nav tas svarīgākais vai pat veselīgākais nākamais, piedošanu, solis?

Cilvēka priekšstats par lietām rodas uz saskarnes. Tas ir, uz tās “virsmas”, uz kuras cilvēks redz savu mijiedarbību ar lietu. Tātad, ne balstoties uz to, kas lieta “patiesībā ir”. Ja vien neesat īpaši apdāvināts, priekšstats par sarunas biedru klātienē un cilvēku kā tādu kopumā neveidojas, balstoties uz, piemēram, zināšanām par otra cilvēka smadzeņu uzbūvi vai zarnu trakta darbību (kuras balstītu, piemēram, jūsu bioloģijas, ķīmijas, fizikas utt. zināšanas).

Smarža, skaņa, izskats un fiziskais kontakts un to tulkojums vārdos un žestos ir tas, kas veido priekšstatu par otru klātienē atšķirīgu no jebkādas kontakta “digitalizācijas” formas. Tāpat kā akla vai kurla cilvēka prāts kompensē neuztveramo ar saasinātām visām citām maņām un tāpēc iegūst pavisam cita veida (relatīvi deformētu) priekšstatu par otru, tā jebkādi mēģinājumi pārcelt divu cilvēku kontaktu virtuālā vidē deformē to iespēju lauku, kurā mēs vispār varam otru redzēt.

Tas pats attiecas arī uz mūsu attiecībām ar sevi. Tādas veidojas tieši tāpēc, ka eksistē “virsma”, uz kuras redzam sava saprāta mijiedarbību ar kaut ko, kas nav saprāts. Ķermenis visā tā sensorajā pilnībā ir šī virsma, tātad tas, ko mēs uztveram kā to otru. Ieviešot pulsometrus un citus diagnostiskus aparātus it kā sava ķermeņa vērošanai, mēs nepaplašinām ieskatu nedz savā “patiesajā dabā”, nedz tajā, ko par cilvēka dabu uzskata dzejnieki, teologi un filozofi.

Tā vietā mēs būtiski sašaurinām to, jo samazinām virsmas laukumu. Matemātiski izsakoties, virsmas dimensiju skaitu. Viss, kas veido cilvēka pulsu, tagad tiek projicēts vienā dimensijā (divās, ja pavisam matemātiski) — pulsā. Bet cilvēks ar laiku jau neredz vairāk par jauno projekciju — tā kļūst par noteicošu virsmu jeb saskarni.

Cilvēks aprīko sevi ar arvien vairāk monitoriem, kas ļaus pārliecināties, ka sajūtas nemelo. Taču rezultātā nevis iegūst pārliecību par savām maņām, nevis tikai atbrīvo resursus citām nodarbēm, bet rada jaunu, skaitliski izteiktu ķermeni. Cilvēks ir sevi digitalizējis pirms vēl kiborgu programmētāji ir ķērušies pie darba.

Lai arī bezgalīga atgriezeniskā saite apdraud jebkuru domājošu cilvēku, ar jaunajām ierīcēm mēs par saprāta upuriem padarām arī tos, kas citādi ar destruktīvu pašrefleksiju nesirgst. Nopirkdams pulsometru (vai jebkādu citu šādu ierīci), cilvēks pats sevi saskalda divās šķietami autonomās vienībās: viena ir tramīgais pulsa rādītāja nolasītājs, otra ir miesa, kurai mēra pulsu. Vairums pārdevēju, kas izplata šādas cilvēku pārzāģējošas tehnoloģijas, atšķirībā no apskaņošanas iekārtu speciālistiem jūs nepabrīdinās, ka starp šiem diviem abstraktajiem ķermeņiem varētu veidoties signālu bezgalīgi pastiprinoša atgriezeniskā saite, līdzīga tai, kad mikrofonu pieliek pie tumbiņām.

Ir maldīgi domāt, ka kārtējā jaunā tehnoloģija risina iepriekš cilvēku nomākušu problēmu, nepārformulējot to un neradot jaunu, ar kuru tikt galā var izrādīties vēl sarežģītāk nekā ar sākotnējo. Ir tiesa, ka visa cilvēka dzīve sastāv no apstākļu pārformulēšanas ar vārdiem un praksēm. Arvien jauni un nezināmi izaicinājumi padara dzīvi dzīvu. Tomēr nevar noliegt, ka liela daļa cilvēka gandarījuma veido sajūta, ka pasaulē valda nosacīta kārtība, kosmoss, un ka cilvēkam ir savs nopelns tā uzturēšanā. Lai cilvēka pūliņi būtu saprātīgi un rastos pārliecība, ka jaunais stāvoklis ir viņa rīcības rezultāts, ir jābūt vismaz aptuvenai pārliecībai par no cilvēka neatkarīgo lietu faktisko kārtību.

Psihiskās veselības traucējumu un “traucējumu” epidēmiju var skaidrot arī citādi, taču viens pierādīts faktors ir strauji mainīgā un nenoteiktā vide, kurā mūsdienu cilvēkam nākas operēt. Spēles noteikumi nepārtraukti mainās, un cilvēks vairs nevar paļauties uz drošiem ceļa rādītājiem. Haosu rada ne vien neizbēgamās cilvēku interešu sadursmes, lielam skaitam koncentrējoties apdzīvotības centru un virtuālajos laukumos, bet regulāras jaunu tehnoloģisko viesuļvētru sezonas.

Simttūkstoš un vairāk gadu evolūcijas rezultātā nostiprināti realitātes uztveres mehānismi un simtiem gadu evolūcijas rezultātā ģenerētas interpretācijas programmas nemainās vienā taktī ar interneta vai tam sekojošo socmediju ienākšanu mūsu dzīvēs. Mums piemīt zināmas adaptācijas spējas, taču nevajag tās pārvērtēt. Galu galā arī psihiskās veselības traucējumu simptomu epidēmija un to risinājumu tirgus ir sava veida pielāgošanās. Bet vai nevaram izvēlēties arī citādāku ceļu?

Šī transformācija notiek ne tikai ar fizisku ierīču, bet arī ar konceptuālu ierīču palīdzību. Jau minēto psihiskās veselības jautājumu aktualizāciju var vismaz daļēji skatīt arī kā cilvēka dabiskas reakcijas uz anomālu apkārtējo vidi pārformulēšana medicīniskā valodā. Ja esat pietiekami pieredzējis, lai zinātu, ka nevarat ar pārliecību runāt par jautājumiem, par kuriem ļoti gribas publiski runāt, to var norakstīt kā “viltvārža sindromu”. Ja darbā esat pārāk akli sekojis profesionālajam soļu skaitītājam, jums draud “izdegšana”.

Ja no visām pusēm viss vienlaicīgi gāžas virsū un nejaudājat atzīties nespējā imitēt multitāskingu, tad jūs varat paslēpties zem “panikas lēkmes”. Ja jums ir kauns vai vainas sajūta, iespējams, jums ir “trauksme”. Ja nomirst radinieks, tad nevis jūs sērojat, bet jums pēc divām nedēļām, vismaz Lielbritānijā, sākas “depresija”. Ja jūsu vecāks kļūst apkopjams, saņem terminālu diagnozi un jūs bez pārējo radinieku palīdzības netiekat ar to visu galā, tad jums arī piemeklē kaut ko no medicīniskā vokabulārija.

Viss, kas nepieciešams, lai tikai nevajadzētu samierināties ar to, kas ir. Morāli stāvokļi, kuriem neeksistē apkārtceļu, kuri vēl nesenā pagātnē bija jāpiedzīvo vai kuri bija jārisina saknēs vai jāpiedzīvo kā samaksa, nu ir nomaskēti ar jaunu saskarni — ar atbilstošākā psihiskās veselības “pulsametra” izvēli. Psihiskā veselība, protams, nav nekas jauns. Cilvēka mēģinājumi izvairīties no patiesības ir leģendāri. Bet jaunās metodes ir īpašas ar savu sofistikācijas līmeni. Iepriekš, lai izvairītos no sastapšanās ar realitāti, vajadzēja izmantot fizisku vardarbību vai vismaz nāves draudus. Gudrāki prāti varēja, piemēram, draudēt ar pašnāvību vai atsaukties uz sirds aritmijas risku, ja sāksiet runāt par lietām, par kurām neklājas runāt. Mūsdienās to visu var darīt bez nāves piesaukšanas. Man ir psihiskās veselības traucējums — lūdzu, pielāgojieties!

Pulsometrs, soļu skaitītājs vai asinsspiediena mērītājs var šķist ļoti vienkārša, nevainīga un pat pozitīva ierīce. Taču tā nav tāda. Skaitlisks rādītājs nav neitrāla stāvokļa konstatācija. Tas ir uzmācīgs paziņojums, ka rādītājam ir nozīme. Ka rādītājs ir realitāte. Jūs esat mašīna, kura atrodas nepārtrauktā tehniskā uzdevumā.

Digitalizāciju var salīdzināt ar topogrāfisku karti, taču analoģija ātri nobrūk, jo karti parasti neuzskata par pašu realitāti. Karti — aptuvenu realitātes attēlojumu — izmanto, lai operētu reālajā pasaulē. Digitalizācija ir process, kurā karte pati kļūst par realitāti. Par nabadzīgu, atcilvēciskotu realitāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...