Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko dara digitalizācija

Jāzeps Baško juniors
11.04.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai viedais pulkstenis, kas rāda jūsu pulsu un noieto soļu skaitu, ir atrisinājis kādu problēmu, kas eksistēja pirms pulksteņa iegādes? Vai dzīvojāt pastāvīgā diskomfortā, nezinot, cik soļus esat mērojis?

Protams, pulksteni var arī izmantot, lai “institucionalizētu” dienas veselības minimumu. Tā vietā, lai tērētu pašdisciplīnas ierobežoto kapacitāti normas ievērošanai, jūs nu varat to izmantot citiem sevis pieskatīšanas uzdevumiem. Bet vai tiešām tas ir tikai uz labu? Vai tad ar paļaušanos uz tehnisku soļu minimuma uzturētāju jūs nepalaidīsiet garām citus signālus, kas varbūt liecinās, ka soļu nostaigāšana šodien nav tas svarīgākais vai pat veselīgākais nākamais, piedošanu, solis?

Cilvēka priekšstats par lietām rodas uz saskarnes. Tas ir, uz tās “virsmas”, uz kuras cilvēks redz savu mijiedarbību ar lietu. Tātad, ne balstoties uz to, kas lieta “patiesībā ir”. Ja vien neesat īpaši apdāvināts, priekšstats par sarunas biedru klātienē un cilvēku kā tādu kopumā neveidojas, balstoties uz, piemēram, zināšanām par otra cilvēka smadzeņu uzbūvi vai zarnu trakta darbību (kuras balstītu, piemēram, jūsu bioloģijas, ķīmijas, fizikas utt. zināšanas).

Smarža, skaņa, izskats un fiziskais kontakts un to tulkojums vārdos un žestos ir tas, kas veido priekšstatu par otru klātienē atšķirīgu no jebkādas kontakta “digitalizācijas” formas. Tāpat kā akla vai kurla cilvēka prāts kompensē neuztveramo ar saasinātām visām citām maņām un tāpēc iegūst pavisam cita veida (relatīvi deformētu) priekšstatu par otru, tā jebkādi mēģinājumi pārcelt divu cilvēku kontaktu virtuālā vidē deformē to iespēju lauku, kurā mēs vispār varam otru redzēt.

Tas pats attiecas arī uz mūsu attiecībām ar sevi. Tādas veidojas tieši tāpēc, ka eksistē “virsma”, uz kuras redzam sava saprāta mijiedarbību ar kaut ko, kas nav saprāts. Ķermenis visā tā sensorajā pilnībā ir šī virsma, tātad tas, ko mēs uztveram kā to otru. Ieviešot pulsometrus un citus diagnostiskus aparātus it kā sava ķermeņa vērošanai, mēs nepaplašinām ieskatu nedz savā “patiesajā dabā”, nedz tajā, ko par cilvēka dabu uzskata dzejnieki, teologi un filozofi.

Tā vietā mēs būtiski sašaurinām to, jo samazinām virsmas laukumu. Matemātiski izsakoties, virsmas dimensiju skaitu. Viss, kas veido cilvēka pulsu, tagad tiek projicēts vienā dimensijā (divās, ja pavisam matemātiski) — pulsā. Bet cilvēks ar laiku jau neredz vairāk par jauno projekciju — tā kļūst par noteicošu virsmu jeb saskarni.

Cilvēks aprīko sevi ar arvien vairāk monitoriem, kas ļaus pārliecināties, ka sajūtas nemelo. Taču rezultātā nevis iegūst pārliecību par savām maņām, nevis tikai atbrīvo resursus citām nodarbēm, bet rada jaunu, skaitliski izteiktu ķermeni. Cilvēks ir sevi digitalizējis pirms vēl kiborgu programmētāji ir ķērušies pie darba.

Lai arī bezgalīga atgriezeniskā saite apdraud jebkuru domājošu cilvēku, ar jaunajām ierīcēm mēs par saprāta upuriem padarām arī tos, kas citādi ar destruktīvu pašrefleksiju nesirgst. Nopirkdams pulsometru (vai jebkādu citu šādu ierīci), cilvēks pats sevi saskalda divās šķietami autonomās vienībās: viena ir tramīgais pulsa rādītāja nolasītājs, otra ir miesa, kurai mēra pulsu. Vairums pārdevēju, kas izplata šādas cilvēku pārzāģējošas tehnoloģijas, atšķirībā no apskaņošanas iekārtu speciālistiem jūs nepabrīdinās, ka starp šiem diviem abstraktajiem ķermeņiem varētu veidoties signālu bezgalīgi pastiprinoša atgriezeniskā saite, līdzīga tai, kad mikrofonu pieliek pie tumbiņām.

Ir maldīgi domāt, ka kārtējā jaunā tehnoloģija risina iepriekš cilvēku nomākušu problēmu, nepārformulējot to un neradot jaunu, ar kuru tikt galā var izrādīties vēl sarežģītāk nekā ar sākotnējo. Ir tiesa, ka visa cilvēka dzīve sastāv no apstākļu pārformulēšanas ar vārdiem un praksēm. Arvien jauni un nezināmi izaicinājumi padara dzīvi dzīvu. Tomēr nevar noliegt, ka liela daļa cilvēka gandarījuma veido sajūta, ka pasaulē valda nosacīta kārtība, kosmoss, un ka cilvēkam ir savs nopelns tā uzturēšanā. Lai cilvēka pūliņi būtu saprātīgi un rastos pārliecība, ka jaunais stāvoklis ir viņa rīcības rezultāts, ir jābūt vismaz aptuvenai pārliecībai par no cilvēka neatkarīgo lietu faktisko kārtību.

Psihiskās veselības traucējumu un “traucējumu” epidēmiju var skaidrot arī citādi, taču viens pierādīts faktors ir strauji mainīgā un nenoteiktā vide, kurā mūsdienu cilvēkam nākas operēt. Spēles noteikumi nepārtraukti mainās, un cilvēks vairs nevar paļauties uz drošiem ceļa rādītājiem. Haosu rada ne vien neizbēgamās cilvēku interešu sadursmes, lielam skaitam koncentrējoties apdzīvotības centru un virtuālajos laukumos, bet regulāras jaunu tehnoloģisko viesuļvētru sezonas.

Simttūkstoš un vairāk gadu evolūcijas rezultātā nostiprināti realitātes uztveres mehānismi un simtiem gadu evolūcijas rezultātā ģenerētas interpretācijas programmas nemainās vienā taktī ar interneta vai tam sekojošo socmediju ienākšanu mūsu dzīvēs. Mums piemīt zināmas adaptācijas spējas, taču nevajag tās pārvērtēt. Galu galā arī psihiskās veselības traucējumu simptomu epidēmija un to risinājumu tirgus ir sava veida pielāgošanās. Bet vai nevaram izvēlēties arī citādāku ceļu?

Šī transformācija notiek ne tikai ar fizisku ierīču, bet arī ar konceptuālu ierīču palīdzību. Jau minēto psihiskās veselības jautājumu aktualizāciju var vismaz daļēji skatīt arī kā cilvēka dabiskas reakcijas uz anomālu apkārtējo vidi pārformulēšana medicīniskā valodā. Ja esat pietiekami pieredzējis, lai zinātu, ka nevarat ar pārliecību runāt par jautājumiem, par kuriem ļoti gribas publiski runāt, to var norakstīt kā “viltvārža sindromu”. Ja darbā esat pārāk akli sekojis profesionālajam soļu skaitītājam, jums draud “izdegšana”.

Ja no visām pusēm viss vienlaicīgi gāžas virsū un nejaudājat atzīties nespējā imitēt multitāskingu, tad jūs varat paslēpties zem “panikas lēkmes”. Ja jums ir kauns vai vainas sajūta, iespējams, jums ir “trauksme”. Ja nomirst radinieks, tad nevis jūs sērojat, bet jums pēc divām nedēļām, vismaz Lielbritānijā, sākas “depresija”. Ja jūsu vecāks kļūst apkopjams, saņem terminālu diagnozi un jūs bez pārējo radinieku palīdzības netiekat ar to visu galā, tad jums arī piemeklē kaut ko no medicīniskā vokabulārija.

Viss, kas nepieciešams, lai tikai nevajadzētu samierināties ar to, kas ir. Morāli stāvokļi, kuriem neeksistē apkārtceļu, kuri vēl nesenā pagātnē bija jāpiedzīvo vai kuri bija jārisina saknēs vai jāpiedzīvo kā samaksa, nu ir nomaskēti ar jaunu saskarni — ar atbilstošākā psihiskās veselības “pulsametra” izvēli. Psihiskā veselība, protams, nav nekas jauns. Cilvēka mēģinājumi izvairīties no patiesības ir leģendāri. Bet jaunās metodes ir īpašas ar savu sofistikācijas līmeni. Iepriekš, lai izvairītos no sastapšanās ar realitāti, vajadzēja izmantot fizisku vardarbību vai vismaz nāves draudus. Gudrāki prāti varēja, piemēram, draudēt ar pašnāvību vai atsaukties uz sirds aritmijas risku, ja sāksiet runāt par lietām, par kurām neklājas runāt. Mūsdienās to visu var darīt bez nāves piesaukšanas. Man ir psihiskās veselības traucējums — lūdzu, pielāgojieties!

Pulsometrs, soļu skaitītājs vai asinsspiediena mērītājs var šķist ļoti vienkārša, nevainīga un pat pozitīva ierīce. Taču tā nav tāda. Skaitlisks rādītājs nav neitrāla stāvokļa konstatācija. Tas ir uzmācīgs paziņojums, ka rādītājam ir nozīme. Ka rādītājs ir realitāte. Jūs esat mašīna, kura atrodas nepārtrauktā tehniskā uzdevumā.

Digitalizāciju var salīdzināt ar topogrāfisku karti, taču analoģija ātri nobrūk, jo karti parasti neuzskata par pašu realitāti. Karti — aptuvenu realitātes attēlojumu — izmanto, lai operētu reālajā pasaulē. Digitalizācija ir process, kurā karte pati kļūst par realitāti. Par nabadzīgu, atcilvēciskotu realitāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...