Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Žurnāla Ir komentētājs, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps turpina klusēt par viņa pieļauto paša izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, tieši pirms Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas publicējot nekritisku rakstu par šo amatpersonu, no kura vadītās iestādes Raudseps par dažādiem pakalpojumiem gada laikā saņēmis aptuveni 1800 latu. Pietiek šodien pārpublicē gan "asos" un "principiālos" jautājumus, ko Raudseps Rimšēvičam bija uzdevis rakstiski, dodot viņam vēl papildu laiku sagatavot pareizās atbildes, gan arī Raudsepa pakalpojumu apmaksātāja atbildes, kas pēc tam tika atspoguļotas Ir publikācijā tieši Rimšēviča pārvēlēšanas dienā.

Kas ir Jūsu galvenie sasniegumi laikā, kopš tikāt ievēlēts LB prezidenta amatā 2007.gadā?

Te vispirms jāuzsver, ka tie vērtējami līdzsakarā ar Latvijas Bankas panākto. Citiem vārdiem sakot — bez Latvijas Bankas speciālistiem, bez Latvijas Bankas komandas, neviens no darbiem, ko varu minēt, nebūtu bijis paveicams.

Tātad, galvenais:

- izveidota Latvijas Bankas komanda, kas spēj tikt galā ar visa veida izaicinājumiem

- krīzes laikā pārliecinājām SVF par nedevalvāciju un neļāvām diktēt savus noteikumus

- pateicoties lata stabilitātes nodrošināšanai – nedevalvācijai, spekulantu uzbrukumu atvairīšanai, ir izveidoti ilgtspējīgi, konkurētspējīgi tautsaimniecības pamati

- Latvijas Banka ir atjaunojusi ārvalstu valūtas un zelta rezervi pirmskrīzes apjomā; ir pelnījusi un nodrošinājusi arī valsts budžetu ar papildus ienākumiem

- Latvijas Banka ir nodrošinājusi maksājumu sistēmas raitu un nepārtrauktu darbību

- uzlabojusi un pilnveidojusi maksājumu bilances apkopošanu

- Banka būtiski palielinājusi pētījumu apjomu un skaitu, ikdienā nodrošinājusi jauniešu, t.sk. vidusskola skolnieku ekonomikas kopsakarību apmācību

- Latvijas Banka aicinājusi noteikt ekonomikas pamatus par obligātu apmācības priekšmetu

- Latvijas Banka sekmējusi eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā, divu gadu garumā pārliecinot ECB un EK speciālistus par Latvijas ekonomikas konverģenci un gatavību darbam ar kopīgo valūtu

- Latvijas Banka sekmējusi sarunas ar kredītreitinga aģentūrām par augstāka valsts kredītreitinga iegūšanu

- Visu šo gadu garumā Latvijas Banka saņēmusi starptautisku auditu bez piezīmēm.

No šodienas perspektīvas skatoties, vai ir kaut kas tāds, ko Jūs savā rīcībā gribētu mainīt un darīt citādi?

Vēl vairāk būtu varējuši skaidrot ekonomikas problēmas un iespējamos risinājumus, to dažādu scenāriju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Tādējādi vēl vairāk nodrošinot arī ekonomikas pamatsakarību izpratni, informācijas pieejamību jauniešiem gan skolās, gan Apmeklētāju centrā "Naudas pasaule" Latvijas Bankā.

Ko sev izvirzat par galvenajiem uzdevumiem nākamajos sešos gados, ja Saeima Jūs atkārtoti apstiprinās LB prezidenta amatā?

Turpināt nodrošināt cenu stabilitāti, sargāt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Centrālā banka būs neatlaidīga fiskālās disciplīnas aizstāve. Ekonomikas un atbildīgas finanšu saimniekošanas sakarību skaidrotāja. Atbildīgas budžeta saimniekošanas kursa ieturēšanai sekmēsim profesionālas fiskālās padomes izveidi. Izmantosim visas iespējas darboties Latvijas interešu aizstāvēšanā dažādās Eiropas institūcijās. Vienlaikus nostiprināsim centrālo banku kā vadošo Latvijas tautsaimniecības pētniecības institūciju.

Pēc kādiem kritērijiem Latvijas iedzīvotāji varēs vērtēt jūsu darbu nākamajos sešos gados un spriest, vai šie izvirzītie mērķi ir sasniegti?

Augšminētie uzstādījumi tad arī būs vērtējami.

Viens no manis uzrunātajiem ekspertiem uzskata, ka Latvijas Bankas ekonomiskie pētījumi nav bijuši pietiekami daudzpusīgi un atbalsta tikai vienu ekonomisko skata punktu. Vai jūs piekrītat, ka tā ir bijusi problēma? Vai plānojat veicināt lielāku daudzveidību LB pētnieku darbā nākotnē?

Cenu stabilitātes prioritāte arī Latvijas Bankas pētījumos nosacījusi pamatuzsvaru uz vispārējās makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas valsts ilgtermiņa izaugsmes jautājumiem. Tāpēc arī savus ekonomisko pētījumus veicam galvenokārt ar domu, kā tie var palīdzēt nodrošināt sabalansētu un ilgtermiņā uzturamu vienmērīgu ekonomisko attīstību, un iespēju robežās novērst pārāk straujas īstermiņa svārstības un makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Laika posmā kopš 2008.gada līdz 2013.gada vasaras beigām bankas ekonomisti veikuši 55 pētījumus, no tiem 34 publicēti.

Runājot par daudzveidību – Latvijas Bankas ekonomisti analizējuši arī

- veselības aizsardzības sistēmas finansēšanas modeļus

- izglītības sistēmas iespējamos uzlabojumus

- struktūrfondu apgūšanas optimizēšanas iespējas-

- un savulaik – arī otrā pensiju līmeņa izveidošanas iespējas.

Ja man uzticēs vēl vienu periodu vadīt Latvijas centrālo banku, noteikti meklēšu iespējas, kā Latvijas Bankas pētnieku darbību padarīt vēl daudzveidīgāku. Ja šobrīd Latvijas Banka savos pētījumos analizē galvenokārt Latvijas vai Baltijas valstu ekonomikas attīstību, tad līdz ar Latvijas pievienošanos eiro zonai mums būs jāspēj noformulēt ekonomiski un analītiski pamatotu viedokli jautājumos, kas ir aktuāli visā eiro zonā.

Līdz ar to arī mūsu analītisko pētījumu loks paplašināsies – noteikti joprojām turpināsim analizēt Latvijas tautsaimniecībai svarīgus jautājumus, bet paralēli mūsu pētnieki piedalīsies Eirosistēmas pētniecības projektos un sniegs analīzi, kas nepieciešama monetārās politikas lēmumu pieņemšanai eiro zonā kopumā. Kopējais mūsu redzējums gan nemainīsies – arī turpmāk turpināsim atbalstīt uz ilgtspējīgu ekonomisko attīstību vērstu politiku – gan Latvijā, gan visā eiro zonā kopumā.

Cits uzrunātais eksperts uzskata, ka Latvijas Banka pagājušā desmitgadē pārāk ierobežoja ekonomiskās diskusijas par Latvijas izvēlēto monetāro kursu, kas vēlāk radīja problēmas, kad diskusijas par iespējamo devalvāciju kļuva aktuālas sabiedrībā. Kā jūs viņam atbildētu?

Latvijas Banka ierobežoja lata kursa svārstību koridoru, bet nekādi – diskusiju par šo politiku. Nevaru piekrist, ka lata stabilitāte būtu radījusi problēmas, vai ka trūcis diskusijas par valūtas kursa stratēģiju. Tieši otrādi – pateicoties šīm diskusijām un nedevalvācijai, Latvija ir pirmā laukā no krīzes, tautsaimniecība strauji aug, lata cieta piesaiste, kas bijusi pareiza stratēģija, radījusi stabilus pamatus un atskaites punktu tautsaimniecībai. Vērts piebilst, ka aptaujās redzams, ka 85% iedzīvotāju atbalsta stabilas valūtas politiku.

Kopumā arvien esam veicinājuši tautsaimniecības jautājumu diskusiju, uzmanīgi uzklausījuši visus viedokļus, tajā skaitā – par izvēlēto valūtas kursa stratēģiju un vai Latvijas Bankas monetārajā politikā ko varētu uzlabot. Konkrētu, uz ekonomiskās analīzes un aprēķiniem balstītu alternatīvu, kas turklāt būtu labāks un valsts iedzīvotājiem izdevīgāks kā līdzšinējais, vēl gan neesam saņēmuši. Ļoti svarīgi būtu bijuši konkrēti ieteikumi – tad varētu diskutēt tālāk.

Te, protams, ir jautājums par to, kā celt vispārējās ekonomiskās diskusijas kvalitāti Latvijā. Esmu arvien mēģinājis atbalstīt tādas ekonomiskās diskusijas, kas balstītas uz nopietnu analītisku analīzi un aprēķiniem. Katram ekonomiskās politikas ierosinājumam tomēr jābalstās pirmkārt ekonomikas likumsakarībās nevis subjektīvās "patīk/nepatīk" izjūtās, parādot ietekmes novērtējumu, izmantojot ekonomiskās analīzes modeļus. Starp citu, tieši tāpat uzskata arī Latvijā kopš krīzes gadiem nu jau labi zināmais Pols Krugmans (Paul Krugman). Un, lai gan ne vienmēr viņa uzskatiem varu piekrist, šajā jautājumā mūsu domas sakrīt.

Deputāts Pimenovs (SC) ir izvirzījis jautājumu par Jūsu lomu sarunās par Parex sindicētā kredīta atdošanas noteikumu maiņu. Vai ir taisnība, ka jūs aizstāvējāt viedokli, ka ir jāatdod viss sindicētais kredīts, nevis jāmēģina atrast iespēju samazināt šī kredīta pamatsummu? Kāpēc Jūs 2009.gada februārī sūtījāt ministru prezidentam Godmanim vēstuli, kurā aicinājāt uz šī kredīta atdošanu īsākā termiņā, nekā tobrīd Latvijas pārstāvji centās panākt sarunās ar aizdevējiem?

Vispirms īsi par kontekstu. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu uzticamību. Ja mēs darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek budžetā valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem un to darījumus apdrošina. Ja Latvija ir uzticama, šeit varēs atjaunoties kreditēšana un procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kas pretējā gadījumā padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu. Ir, mazākais, naivi uzskatīt, ka uzticamību varējām nopelnīt, atsakoties maksāt aizņemtu naudu, ko bija parādā valsts īpašumā esoša banka.

Latvijas valsts tobrīd jau bija šīs bankas īpašniece un šīs bankas parādi bija valsts parādi. Ja Latvijas valsts nebūtu tos atmaksājusi, iespējams, ka šodien valsts vēl joprojām dzīvotu situācijā, kad Latvijas konti, īpašumi pasaulē tiktu arestēti un būtu tiesu prāvu mijkrēslī (salīdzinājumam varam atcerēties kaut vai Argentīnas skumjo pieredzi un ik pa brīdim medijos lasāmās ziņas, ka atkal kaut kur pasaulē arestēts kāds šīs valsts īpašums, beidzamais, šķiet bija Ganā apķīlāta Argentīnas kara flotes fregate 2012.gada rudenī). Gan šo banku pārstāvēto zemju finanšu sektors, gan to valdības, pret Latviju attiecīgi izturētos kā pret zemi, kas nepilda saistības, kas ļoti negatīvi ietekmētu spēju ekonomikai izrauties no krīzes, saņemt jaunu ieguldījumu ieplūdi un jaunas darbavietas.

Šīs naudas neatmaksa apdraudētu visu valsts rezervju eksistenci.

Latvijas Banka nekad nav iebildusi pret labvēlīgāku atmaksas noteikumu panākšanu: Latvijas valdība sarunās ar sindicētajiem aizdevējiem panāca atmaksas termiņa pagarināšanu par divarpus gadiem, ko tā arī izmantoja un tā laika finanšu tirgu situācijā tas bija labs sasniegums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...