Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS „Sadales tīkls” (ST) tarifi ir netaisnīgi. Punkts. Nekādi pierādījumi tam nav vajadzīgi (vismaz līdz šim neviens tos tā arī nav pacenties sniegt). Varam ķerties pie vainīgajiem. Tie pat nav jāmeklē, var uzreiz ķerties pie to sodīšanas, jo vainīgie publiski jau ir paziņoti -  sodīsim ST valdi, kura sagatavoja šo tarifu pieteikumu, un SPRK (Regulatora) padomi, kura to apstiprināja - lai “asinis līst” un tauta gavilē! Priekškars. Aplausi.

Šķiet, tāds īsumā ir to “apņēmīgo” politiķu plāns, kas nolēmuši nopelnīt sev dividendes no jezgas ap ST tarifiem. Bet kāds labums no tā būs pārējai Latvijas sabiedrībai?... Vai tāpēc ST pakalpojumi kļūs lētāki? Un kā tas ietekmēs ST tarifus? Sevišķi ilgtermiņā.

Cik velns ir melns?

Tikai ar skaļiem un apņēmīgiem paziņojumiem par netaisnīgiem vai nepamatotiem ST tarifiem bez jebkāda (vai izdomāta) pamatojuma, protams, var nopelnīt zināmu popularitāti un tautas atzinību (uz kādu laiku), taču reālu labumu no tā Latvijas sabiedrība neiegūs.

Diemžēl joprojām neviens “taisnības cīnītājs” tā arī nav spējis sniegt reālos faktos balstītu pamatojumu saviem apgalvojumiem, labākajā gadījumā izraujot no konteksta atsevišķus faktus un interpretējot tos pēc savas sapratnes - bieži tik tālu sapinoties, ka pierādīts tiek tieši pretējais tam, ko vēlējās apgalvot. Uzskatāms piemērs tam ir Aleksandra Lielmeža raksts “Vai tiešām jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir taisnīgāki un objektīvāki”?. Autors uzskatāmi ar saviem datiem un aprēķiniem apliecina tieši to, ko ir vēlējies apšaubīt (skat. tālāk aprakstīto).

Lai arī šis ir viens no retajiem tarifu sāgas piemēriem, kad kāds tās dalībnieks vismaz ir pacenties savus apgalvojumus balstīt uz reāliem faktiem, pat piesaucot pareizus principus, pēc kuriem varētu pārliecināties par jauno ST tarifu pamatotību un pārbaudīt apšaubīto apgalvojumu patiesumu, tomēr tas nav izdarīts.

Patiesībā tas ir vienkārši labojams – nekas nav jāizgudro vai jāmēģina uzminēt, atliek vien vēlēties uzlūkot reālos “ciparus”.

Kā atrast patiesību?

Vispirms - no publiskās diskusijas ir redzams, ka joprojām nav pietiekoši saprasta ST pakalpojuma būtība. Un tas pašos pamatos neļauj saprast un adekvāti vērtēt jauno ST tarifu pamatotību.

Proti. ST pakalpojums nav elektroenerģijas pārdošana (ST nav tirgotājs). ST pakalpojums ir nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru lietotājam (pieslēguma jaudu), lai elektroenerģijas tirgotājs varētu piegādāt tam vajadzīgo enerģiju.

Līdz šim bija saglabājusies ačgārna lietu kārtība, kad ST ieņēmumi lielā mērā bija atkarīgi tieši no patērētās elektrības apjoma, nevis no lietotājam uzturētās pieslēguma jaudas (pēc šīs loģikas daudzi “eksperti” turpina vērtēt jauno ST tarifu pamatotību – un nesaprot “kāpēc tik liels ST rēķins, ja elektroenerģijas patēriņš ir mazs?”). Arī augstāk pieminētajā rakstā tarifu korelācijas tiek meklētas, manipulējot ar elektroenerģijas patēriņa proporcijām.

Reāli ST pakalpojuma izmaksām nav gandrīz nekādas sakarības ar patērēto enerģijas apjomu – jo neatkarīgi no patēriņa apjoma ST ir jāuztur šis pieslēgums, pat ja tas netiek lietots. Un kādam šīs uzturēšanas izmaksas ir jānosedz. Tāda ir realitāte.

Pietuvinot tarifus realitātei

Jaunā ST tarifu struktūra paredz, ka vismaz puse (50%) no ST ieņēmumiem tiek veidoti caur šo fiksēto komponenti (kas tiek noteikta proporcionāli lietotāja pieslēguma jaudai), līdz ar to fiksētā komponente mums visiem pieaug, bet mainīgās komponentes īpatsvars samazinās.

Tāpēc tiem, kas tērēja maz, tagad rēķina pieaugums ir lielāks nekā vidējais ST tarifa pieaugums (jo būtiski pieaug maksājums par fiksēto komponenti, kas nav atkarīgs no enerģijas patēriņa). Tagad būs jāmaksā vismaz puse no sava pieslēguma izmaksām, pat ja tu to nelieto - jo ST pakalpojums (pieslēguma līnijas uzturēšana) tiek nodrošināts visu laiku neatkarīgi no patēriņa.

Daudziem tas šķiet netaisnīgi. Taču patiesībā ir tieši otrādi – tagad mums katram rēķinā apmaksājamā summa ir vairāk tuvināta mums sniegtā pakalpojuma izmaksām, kuru mēs saņemam no ST. Kas tieši šeit ir netaisnīgi?

Cik pamatotas/taisnīgas ir tarifu izmaiņas?

Diemžēl tieši tāpēc, ka jaunie ST tarifi ir tuvināti reālajām ST pakalpojuma izmaksām, mājsaimniecībām sanāk tik liels pieaugums (jo sevišķi tām, kurām ir mazs elektroenerģijas patēriņš), jo mājsaimniecības savas pieslēguma jaudas parasti izmanto neefektīvāk nekā uzņēmumi.

Šeit ir uzskatāmi atspoguļoti dati, kas ļauj par to pārliecināties - atliek tikai salīdzināt mājsaimniecību maksājumu īpatsvaru ar tām paredzēto pieslēguma jaudu īpatsvaru (attiecīgajā sprieguma pakāpē) – 99% visu mājsaimniecību ir pieslēgtas pie zemākās sprieguma pakāpes. 

Dati uzskatāmi parāda, ka jaunie ST tarifi ir “taisnīgāk un objektīvāk noteikti”, lai arī cik tas skanētu neticami un kādam nepatiktu.

Proti, uzskatāmi varam redzēt, ka maksājumu proporcija jaunajos ST tarifos ir atbilstošāka rezervēto pieslēgumu jaudas proporcijai (kas nosaka reālās ST pakalpojuma izmaksas), nekā tas bija iepriekš.

Taču pat ar šo proporciju ienākumu īpatsvars no mājsaimniecībām joprojām ir mazāks par mājsaimniecībām rezervēto pieslēguma jaudas īpatsvaru – tas nozīmē, ka ienākumi no mājsaimniecībām joprojām vēl nenosedz tiem sniegtā pakalpojuma izdevumus!…

Ja iepriekšējos ST tarifos attiecīgajā sprieguma pakāpē mājsaimniecībām bija rezervēts 81% no visas pieslēgumu jaudas, bet mājsaimniecību veiktie maksājumi bija tikai 56% no ST ieņēmumiem (attiecīgā sprieguma pakāpē), tad jaunajos ST tarifos mājsaimniecību maksājumu apjoms būs 68%, bet mājsaimniecībām rezervētās pieslēguma jaudas īpatsvars būs 77% (attiecīgajā sprieguma pakāpē) - tātad tik tiešām “jaunie ST tarifi ir ekonomiski taisnīgāki un objektīvāk atspoguļo lietotājam tam sniegtā pakalpojuma izmaksas“…

Būtiski uzsvērt - šeit mēs runājam par ekonomisko pamatotību, kura ir jāņem vērā, nosakot tarifa apmēru. Pavisam cita lieta ir – cik šie tarifi ir sociāli taisnīgi.

Vai “ekonomiski pamatots” nozīmē “sociāli taisnīgs” ?

Otrs fundamentāli svarīgs aspekts, kas rada augsni pārpratumiem un sašutumam: tiek nepareizi piemēroti un jaukti kopā divi dažādi kritēriji – ekonomiskais un sociālais.

Ir fundamentāli principi, kas ir jāievēro, sagatavojot un vērtējot tarifus. Likums skaidri nosaka, ka “tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti“. (Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, 20.pants)

Tātad tarifiem ir jābūt veidotiem un noteiktiem, balstoties uz ekonomiski pamatotām pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

Pēc tam, kad tarifi ir noteikti, balstoties uz ekonomiski pamatotām pakalpojuma sniegšanas izmaksām, nākošais solis ir vērtēt, cik šie tarifi ir sociāli taisnīgi. Un nepieciešamības gadījumā piemērot atbalsta mehānismus, lai šī pakalpojuma sniegšana mūsu valstī tiktu īstenota ne tikai ekonomiski pamatoti, bet arī sociāli atbildīgi.

Un tā jau ir politikas veidotāju funkcija un pienākums. Nevis “Sadales tīku” vai Regulatora. To nosaka likums.

Tāpēc absurdi un amizanti skan politiķu izteiktie pārmetumi augstākminētajām institūcijām par tarifu noteikšanu, kuri nav sociāli akceptējami, jo tieši politiķi ir tie, kuru uzdevums ir nodrošināt pasākumus (atbalstu), lai rezultātā maksa par šiem pakalpojumiem būtu sociāli taisnīga. Pieprasīt to no Regulatora vai “Sadales tīkliem” nozīmē demonstrēt savu nekompetenci ne tikai attiecībā uz tarifu noteikšanu, bet arī attiecībā uz saviem pienākumiem. Nekas labs no tā nevar sanākt.

Ko darīt?

Atbildīga un kompetenta politiķu rīcība būtu nevis populistiski aurot par netaisnīgajiem tarifiem un draudēt ar izrēķināšanos tiem, kas tos pieņēmuši (nez, kā tas reāli palīdzēs samazināt pakalpojuma izmaksas?...), bet gan - vispirms pārliecināties par apstiprināto tarifu pamatotību, un sociālā taisnīguma nodrošināšanai piedāvāt atbilstošus atbalsta mehānismus konkrētām lietotāju grupām - ja izrādīsies, ka tarifi tomēr ir pamatoti, bet rūpes par tautu nav tikai publisks šovs.

Ja tiešām pierādīsies, ka tarifi nav noteikti atbilstoši, tad ir pamatoti vērtēt arī attiecīgo amatpersonu atbildību. Taču, zinot, kā tiek īstenota tarifu vērtēšanas procedūra, šādai iespējamībai ir visnotaļ maza varbūtība, ja vien Regulators joprojām veic savus pienākumus tikpat atbildīgi un kompetenti kā agrāk. Pagaidām nekādu pamatojumu savām šaubām par to neviens nav spējis uzrādīt.

Taču bez “asins nolaišanas” un naudas dalīšanas atbildīgiem un rīcībspējīgiem politiķiem ir vēl citi darāmi darbi, kas tiešām būtiski var ietekmēt tarifu slogu Latvijas iedzīvotājiem nākotnē.

Pirmkārt, enerģētikas stratēģija – skaidrs, ilgtspējīgs ietvars, lai tīklu operatori varētu īstenot maksimāli efektīvu, pārdomātu un politiķu plāniem (“zaļā kursa”) atbilstošu infrastruktūras attīstību. Nu nemēdz būt vienlaicīgi maksimāli droši, “zaļi” un lēti risinājumi. Dārgi gan! Un par visu kādam (nez kam?) būs jāmaksā.

Otrkārt, nodrošināt efektīvu Eiropas fondu un atbalsta programmu apguvi – vispirms jau nodrošinot pieeju tiem, laikus, pareizi ieprogrammējot to izmantošanu un izveidojot tam nepieciešamo normatīvo vidi un atbilstošu, nepārbirokratizētu uzraudzības procedūru. Pašlaik tas nenotiek! Piemēram, Latvijai iedotie 120 miljoni eiro tīkla attīstībai no RePower fonda ir “uzkārušies”, un drīz Latvija tos var pazaudēt, jo noteikumu projekti vēl joprojām klejo pa varas gaiteņiem. Ja kas - tā ir summa, kas aizvietos (vai neaizvietos!) Latvijas lietotāju tarifa maksājumus gandrīz divreiz lielākā apmērā nekā jaunais ST tarifu pieauguma apjoms (65 miljoni eiro)…

Kā pozitīva iezīme ir aizsargātā lietotāja atbalsta palielināšana, ko ir iniciējusi Klimata un Enerģētikas ministrija (KEM). Cerams, ka noteikumu projekts “neuzkārsies” jaunās varas gaiteņos un drīz mēs ieraudzīsim risinājumu, kā valsts sakarīgi un tēmēti palīdzēs tiem, kam šodien ir visgrūtāk, nevis tiem, kas prot visskaļāk sevi eksponēt publiskajā telpā.

Nedaudz par odiem un ziloņiem

Ja politiķiem tiešām rūp samazināt Latvijas lietotājiem esošo ST tarifu slogu, nevis tikai uztaisīt šovu, tad tieši viņi to tagad var izdarīt – nodrošinot esošajā elektroenerģijas tirgus modeļa ietvarā (kuru paši izveidoja) iespēju sadales tīklu un pārvades tīklu operatoriem nopirkt tehnoloģiskajam patēriņam paredzēto elektroenerģiju no „Latvenergo” par līguma cenu, kas būtu tuvināta pašizmaksai, nevis tirgus cenai.

Šajā gadījumā (attiecībā uz tīklu operatoriem, kas nav elektroenerģijas tirgus dalībnieki) tas ir likumīgi iespējams, nepārkāpjot Eiropas noteikto tirgus regulējumu – atliek tikai dot uzdevumu “Latvenergo” sagatavot šādu piedāvājumu, bet AST un ST veikt šādu iepirkumu.

Politiķu izveidotajā elektroenerģijas tirgus ietvarā ne „Latvenergo”, ne AST, ne ST paši nevar to izdarīt -ja uzņēmuma īpašnieks nedos uzņēmuma vadībai šādu uzdevumu.

Tehnoloģiskajam patēriņam paredzētās elektroenerģijas iepirkuma izdevumi veidoja būtisku tarifa pieauguma sastāvdaļu gan sadales tīkla, gan pārvades tīkla tarifā.

Savukārt daudz piesauktais uzņēmuma vadības atalgojums sastāda tik niecīgu īpatsvaru kopējās ST izmaksās, ka, pat atstājot vadību vispār bez atalgojuma, izmaiņas savos ST rēķinos mēs pat nepamanītu:

Ir saprotams sašutums par jaunajiem ST tarifiem – taču mums visiem vērts būtu beidzot aizdomāties, uz ko šajā situācijā to būtu pamatoti vērst – uz "Sadales tīkliem", Regulatoru, politiķiem vai varbūt pašiem uz sevi – par to, kā esam ļāvuši pārvaldīt un attīstīt savu valsti, par ko tagad pašiem arī nākas maksāt?...

Tiem, kas gatavi pārdomām, Baltijas tīklu operatoru darbības salīdzinājums.

Vairāk par sāgu ap jaunajiem ST tarifiem - skat. šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...